Latvijā pārtikas pakas iet uz izķeršanu

© Andrejs Terentjevs/F64

Gandrīz 100 000 Latvijas iedzīvotāju pagājušajā gadā saņēma atbalstu pārtikai un pamata materiālo palīdzību. Tās ir trūcīgas un maznodrošinātas ģimenes un iedzīvotāji krīzes situācijā. Par pārtikas paku izsniegšanu atbildīgo iestāžu aplēses liecina, ka finansējuma visu vajadzību apmierināšanai nepietiks un jau šogad valdībā tiks iesniegts ziņojums ar papildus nepieciešamās naudas aprēķinu.

Pagājušā gada jūnijā Latvijā tika uzsākta Eiropas Sociālā fonda Plus programma materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam, kas nākamajos septiņos gados ir turpinājums iepriekšējā perioda Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmai, “Neatkarīgajai” pastāstīja labklājības ministrijas Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām vadošās iestādes vadošā eksperte Rita Rimša-Vihmane. Abu programmu ietvaros zemu ienākumu mājsaimniecībām pieejams pārtikas atbalsts un pamata materiālā palīdzība, kā arī ir nodrošināta iespēja piedalīties citos pasākumos sociālās atstumtības mazināšanai.

Eksperte skaidro, ka mājsaimniecības, kurām ir tiesības uz atbalstu, ir trūcīgas un maznodrošinātās ģimenes, kuru ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 288 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Šāds zemu ienākumu slieksnis ir spēkā no šī gada 1. janvāra. Tāpat atbalstu var saņemt krīzes situācijā nonākušas mājsaimniecības un Ukrainas civiliedzīvotāji saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu.

Pārtikas pakas tūkstošiem cilvēku

2023. gadā norisinājās darbs abu programmu ietvaros - tika pabeigta iepriekšējās programmas un uzsākta jaunās ieviešana. Dati par programmu realizāciju liecina, ka palīdzību 2023. gadā saņēma 83 934 Latvijas iedzīvotāji, no tiem vairāk nekā 60 000 trūcīgas personas, ap 20 000 personas maznodrošinātā statusā, kā arī 1125 cilvēki krīzes situācijā.

Pārtikas un citas pakas saņēmuši arī Ukrainas iedzīvotāji - kopumā 16 537 cilvēki, no kuriem 9380 bija trūcīgas personas statusā, 1766 maznodrošinātas personas un 5391 persona krīzes situācijā. Papildus 2023. gadā vairāk nekā 5000 personu zupas virtuvēs bija nodrošinātas gatavās maltītes. Rita Rimša-Vihmane stāsta, kādu palīdzību un kādas pakas saņēmuši iedzīvotāji. Visplašākais atbalsts trūcīgām un maznodrošinātām personām sniegts pārtikas paku veidā - 2023. gada deviņos mēnešos izdalīti vairāk nekā 300 000 pārtikas preču komplektu Latvijas iedzīvotājiem un vairāk nekā 50 000 komplektu Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šajā laikā izdalīti arī vairāk nekā 100 000 higiēnas un saimniecības preču komplektu (precīzi 134 596 pakas) Latvijas iedzīvotājiem, kā arī 20 516 šādi komplekti Ukrainas civiliedzīvotājiem. Programmu ietvaros ir paredzētas arī pakas maziem bērniem (pieejami divi veidi atkarībā no bērna vecuma) - Latvijas iedzīvotājiem izdalīti 2520 komplekti, bet Ukrainas iedzīvotājiem - 711. Maziem bērniem pieejami higiēnas komplekti - kopumā tie piešķirti 2255 Latvijas iedzīvotājiem un 550 Ukrainas iedzīvotājiem. Bērniem vecumā no pieciem līdz 16 gadiem izdalīti skolas piederumu komplekti - 7285 Latvijas iedzīvotājiem, 2359 - Ukrainas iedzīvotājiem.

Apkopoti dati par 2022. gadu - tad izdalīti 412 918 pārtikas preču komplekti Latvijas iedzīvotājiem un vairāk nekā 90 000 Ukrainas iedzīvotājiem. Gada laikā izdalīts arī vairāk nekā 200 000 higiēnas komplektu (kopā gan Latvijas, gan Ukrainas iedzīvotājiem).

Bija saprotams, ka finansējuma būs par maz

“Neatkarīgās” rīcībā ir informācija, ka pārtikas un citām pakām pietrūkst finansējuma. Rita Rimša-Vihmane stāsta, ka zemu ienākumu mājsaimniecību atbalstam Eiropas fondu finansētās programmas ietvaros 2021.-2027. gada plānošanas periodā kopumā ir pieejami 38 miljoni eiro, un tas ir par 44 procentiem mazāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā, kad programmai bija pieejami 68 miljoni eiro. “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas apstiprināšanas brīdī jau bija saprotams, ka pieejamais finansējums būs nepietiekams, lai zemu ienākumu mājsaimniecībām nodrošinātu atbalstu visā plānošanas periodā,” atklāj speciāliste. Tāpēc sarunās ar Finanšu ministriju Labklājības ministrija virzījusi valdībai apstiprināšanai šo programmu kopā ar iniciatīvu programmas papildu finansēšanas iespēju izvērtēšanai. Ministru kabinets 2023. gada maijā izdeva rīkojumu, ar kuru tika apstiprināta pati programma, kā arī Labklājības ministrijai uzdots sagatavot programmas vidusposma izvērtējumu un līdz 2025. gada 1. martam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas finansēšanu 2026. un 2027. gadā. Uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai un kad valdība varētu lemt par papildu finansējumu, Rita Rimša-Vihmane atbild: informatīvais ziņojums taps un tiks iesniegts valdībai 2024. gadā. Tas ietvers gan izvērtējumu, gan prognozi par papildus nepieciešamo finansējumu. “Papildus nepieciešamā finansējuma apmēru aprēķināsim 2024. gadā, kad būs pieejami gala statistikas dati par atbalsta saņēmējiem un faktiski izdalīto atbalstu iepriekšējā gadā, kā arī ekspertu prognozes par inflācijas līmeni un sociāli ekonomisko situāciju kopumā,” uzsver speciāliste.

Nemazinās un aug pieprasījums pēc atbalsta pakām

“Vajadzība un pieprasījums pēc atbalsta ir nemainīgi augsts - katru gadu Latvijā vidēji 74 tūkstoši unikālo personu, Latvijas iedzīvotāju, saņem atbalstu programmu ietvaros. Būtiski, ka pēdējos trīs gados vērojams īpaši augsts personu īpatsvars, kuras izmanto tām piešķirtās tiesības saņemt atbalstu,” saka Rita Rimša-Vihmane. 2020. gadā pārtikas preču komplektus saņēma 99,89 procenti no tiem, kuriem ir tiesības tos saņemt, 2021. gadā - 99,61 procents un 2022. gadā - 98,99 procenti no visām unikālām personām ar tiesībām saņemt atbalstu. Tas ļauj secināt, ka personu informētība par atbalstu programmu ietvaros ir ļoti augsta. Atbalsts sniegts gandrīz visām mērķa grupas personām, kurām ir tiesības saņemt atbalstu programmu ietvaros. “Vajadzība pēc atbalsta saglabājas augstā līmenī, īpaši ņemot vērā pēdējo gadu izaicinājumus - Covid-19 izraisītā krīze un ar to saistītās sociāli ekonomiskās sekas, ekonomiskā krīze, kas ir sākusies 2021. gada otrajā pusē, nestabila ekonomiskā situācija saistībā ar karu Ukrainā un augsta inflācija 2022. gadā,” iemeslus, kāpēc iedzīvotāji piesakās un saņem atbalsta pakas, uzskaita Atbalsta fonda pārstāve.

Indikatīvā summa, kas 2026.-2027. gadā nepieciešama pārtikas atbalsta un pamata materiālās palīdzības sniegšanai, ir 42 miljoni eiro, bet, kā norāda Rita Rimša-Vihmane, finansējuma apmērs vēl tiks precizēts 2024. gadā, balstoties uz aktuālāko statistiku. Pašlaik nekas neļauj prognozēt, ka pieprasījums pēc atbalsta saruks.

Izpēte

Jaunā Rīgas teātra izrādē “Melnais piens” laipni gaidīti “Breša zemnieku” bērni, lai viņi ar dzīvo bilžu palīdzību varētu atgriezties savā skaistajā bērnībā vai jaunībā un dažkārt padarītu to saprotamāku saviem bērniem.