Ar Briškenu aizbāž 200 miljonu parādu "airBaltic" un divu miljardu iztrūkumu "Rail Baltica"

© Foto: Arnis Kluinis

Valdošā koalīcija vakar atstāja amatā partijas “Progresīvie” deleģētu satiksmes ministru Kasparu Briškenu, pēkšņi pārtraucot Saeimas debates, kas vairāk attiecās uz visu “Jaunās Vienotības” izveidoto Evikas Siliņas valdību nekā uz vienu ministru.

Ap K. Briškena spēju vai nespēju pildīt satiksmes ministra pienākumus savijušos jautājumu nozīmi var raksturot ar Apvienotā saraksta deputāta Didža Šmita vārdiem pēdējā brīdī, pirms Saeimas priekšsēdētāja no Zaļo un Zemnieku savienības Daiga Mieriņa debates slēdza un izziņoja balsošanu ar iepriekš zināmu rezultātu: par neuzticības izteikšanu K. Briškenam 39 deputāti un pret - 49 deputāti.

Pirms tam D. Šmits bija teicis tā, ka ar tiem jautājumiem, kādi tika uzdoti K. Briškenam, “premjerministram būtu no rīta jāceļas un vakarā jāiet gulēt, ja mēs apzināmies, kādā ģeopolitiskajā situācijā esam nonākuši. Arī tādā var izdzīvot un dzīvot pat ļoti labi, ja saprot un sāk rīkoties. Un lielākā problēma nav K. Briškena spēja vai nespēja vadīt ministriju. Problēma ir tā, ka es neesmu dzirdējis nevienu teikumu, ko par šiem jautājumiem domā Ministru kabineta vadītāja. K. Briškens ir tikai viena indikācija. Neieinteresētība un tukšmuldēšana veido ļoti bīstamu Molotova kokteili, kas viegli uzliesmo un ilgi deg.” No vienas puses, parastais opozīcijas stils vainot pozīciju visos pasaules grēkos. No otras puses, pārmetumi bija pietiekami konkrēti un vairākos gadījumos bija palikuši neatspēkoti K. Briškena runā no Saeimas tribīnes.

“Rail Baltica” aprij naudu un grēkāžus

Ja izlaižam tīri politisku retoriku, tad paliekam pie jautājumiem, kur valdība šovasar ņems 200 miljonus eiro, lai kārtējo reizi izpirktu valsts uzņēmumu “airBaltic” no parādu bedres, jeb, tehniski sakot, atpirktu uzņēmuma emitētās obligācijas, kad tām pienāks dzēšanas brīdis. Uz to debatēs norādīja bijušais satiksmes ministrs, tagad partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers. Simti miljonu eiro Latvijas mērogā ir daudz, bet tālāk runa ir par miljardiem, kas jāiegulda jau sāktajā dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvē.

Saeimas debatēs tika atgādināts, ka līnijas būvniecība tika apstiprināta ar 1,98 miljardu eiro tāmi, būvniecība sākta it kā par 4,5 miljardiem, tagad nonākusi līdz atzītām 8,5 miljardu izmaksām ar paredzējumiem par 15 miljardiem eiro līdz būvniecības beigām, ja tās pienāks, kad pienāks un atkarībā no tā, ko galu galā sauks par “Rail Baltica”. Pieļaujot šādas izmaksu transformācijas kopumā, arī jebkāda izmaksu konkretizācija būvniecības turpinājumam pārskatāmā nākotnē ir ļoti nosacīta, bet tomēr varētu rēķināt, ka E. Siliņas valdībai, ja tāda pastāvēs līdz termiņam, kādu tai atvēl Satversme, būs jāatrod par diviem miljardiem eiro vairāk, nekā Eiropas Savienība un Latvija būvei vismaz teorētiski rezervējusi. Vai E. Siliņas un K. Briškena tandēms spēs pārliecināt ES iestādes piešķirt Latvijai šādu naudu papildus jau ieplānotajai gan "Rail Baltica", gan tām palīdzības programmām, bez kādām vismaz valsts pārvaldes aparāts savu pastāvēšanu vairs nespēj iedomāties? Labi, ja tā tas notiktu. Ja kļūs redzams, ka tā nenotiks, tad visticamāk, ka valdošā koalīcija pati pataisīs K. Briškenu par grēkāzi un padzīs. Ar šādiem apsvērumiem A. Šlesers pamatoja savu personisko lēmumu nebalsot par neuzticības izteikšanu K. Briškenam pretēji opozīcijas partiju stilam apvienoties pret valdošo koalīciju.

Opozīcijas un koalīcijas rotaļas

K. Briškena gadījumā opozīcijai vispār bija grūtības uzstāties vienotā frontē, jo iemeslu savstarpējiem pārmetumiem netrūka. Par opozīcijas galveno runasvīru deleģētais Nacionālās apvienības (NA) deputāts Jānis Vitenbergs kā K. Briškena tiešais priekštecis satiksmes ministra amatā būtu atzīstams par viskompetentāko, kam jāpārzina viss no satiksmes ministra atkarīgais, bet viņu kopējais priekštecis A. Šlesers nekavējās atgādināt NA līdzdalību iepriekšējās valdībās, kuru neizdarību vai pat ļaunprātīgu darbību rezultāts ir tagadējā situācija ar “Rail Baltica”, “airBaltic”, pasažieru pārvadājumiem un pastu arī.

Saeimas ilgdzīvotājs, nupat atkal atpartijiskotais (reizes 3-4 padzītais no partijas, no kuras Saeimā ievēlēts, uz partiju, no kuras viņu ievēlēs) Aleksandrs Kiršteins par bēdu stāsta sākumu nosauca 2011. gadu, kura notikumi deva iespēju K. Briškenam parādīties uz politiskās skatuves, bet kas esot bijis “pagrieziena punkts, pēc kura sākās sabrukums”. Ļoti tieša saistība tik tiešām pastāv starp 2011. gadu un tagadējo “Škodas” brāķa vilcienu saņemšanu, kas uz citu problēmu fona ne galvenā, bet tomēr K. Briškena un arī valdības problēma.

Lai gan J. Vitenbergs nenonāca Saeimā un tālāk valdībā no NA, klāt viņš tur bija un pārgāja uz NA, redzot to, kā, A. Šlesera vārdiem runājot, arī ar NA atbalstu “Jurašs ar Bordānu un knabistiem Satiksmes ministrijā iznīcināja nozari. Četrus gadus jūs čakarējāt ostas - un ar ko tas beidzās? Nekādas ostu reformas taču nebūs.” Par “knabismu” Satiksmes ministrijā A. Šlesers paskaidroja, “ka bija tāds ministrs Tālis Linkaits, kurš varēja virzīt jautājumus tikai tad, ja to sankcionāja Juraša knabists, kurš bija viņa [Linkaita] padomnieks (visās tikšanās sēdēja blakus)”. No Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja - no KNAB politisko karjeru izveidojušais Juris Jurašs tagad diskvalificēts gan politiski līdz ar Konservatīvās partijas izgāšanos 14. Saeimas vēlēšanās, gan juridiski, tiesājot viņu par plašākai publikai nesaprotamiem pārkāpumiem specdienestu subordinācijā.

Par Konservatīvās partijas gribas pildītāju Satiksmes ministrijā izraudzītais Tālis Linkaits vakar tika piesaukts tik bieži, līdz deputāti sāka ironizēt paši par sevi, ka vairs nesaprot, vai demisijas pieprasījums atteicas uz K. Briškenu, vai uz T. Linkaitu. Viņa atstātā bēdu leja Satiksmes ministrijā un nozarē tikusi apspriesta Krišjāņa Kariņa otrās valdības laikā, par ko Apvienotā saraksta pārstāvis Edgars Tavars vakar liecināja, ka K. Kariņš uzdevis viņam jautājumu: “Kā tev, Edgar, šķiet, vai Linkaits bija muļķis, vai zaglis?” Šādu atklāsmi var saprast kā opozicionāra labvēlību premjeru K. Kariņa un E. Siliņas partijai jeb tieši viņiem personīgi, jo te atgādinājums, ka K. Kariņš tika padarīts par premjeru no partijas ar tobrīd vismazāko deputātu skaitu Saeimā un tātad koalīcijā tieši tāpēc, lai būtu spiests piekrist lielas Saeimas deputātu frakcijas ieguvušo partiju mahinācijām.

K. Briškens spējīgs atbildēt uz jebkuru jautājumu

Deputāti atklāsmes pastiprināja ticamību K. Briškena teiktajam no Saeimas tribīnes, ka viņš zinājis, kādus pienākumus uzņemas. Zinājis, “ka dzelzceļam ir milzīgs finanšu caurums kā rūgta pēcgarša daudzu gadu atkarībai no Krievijas kravām”, zinājis “par ilgstošu politisko nolaidību “Rail Baltica” sakarā", zinājis “par Linkaita parakstītajiem valstij ārkārtīgi neizdevīgajiem līgumiem ar autobusu pārvadātājiem". Zinājis, ka J. Vitenbergs situācijas labošanai neko nav izdarījis, bet viņš uzņēmies izdarīt. Tajā skaitā “meklēsim jaunas angliski runājošas kravas [jā, burtisks citāts], lai savienotu Rietumeiropu, Ziemeļeiropu, Ziemeļameriku ar Kaspijas reģionu, Kaukāza reģionu, Centrālo Āziju un Tālajiem Austrumiem”. “Kā jūs aizbrauksiet uz Kaukāzu? Vai ar “airBaltic”?“ painteresējās A. Šlesers.

Pēc balsojuma par atstāšanu amatā “Neatkarīgā” jautāja K. Briškenam, ko vēl bez pietiekama deputātu skaita attiecīgajam balsojumam E. Siliņas valdība gatava dot Saeimas sēdē uzskaitīto problēmu atrisināšanai. Atbilde bija vispārīgā formā, ka viņš varot sastrādāties ar jebkuru tagadējo ministru, tajā skaitā ar finanšu ministru. Tagad neesot tā, kā bijis, ka par “Rail Baltica” izmaksu kāpumu Finanšu ministrija varēja oficiāli neko nezināt. Tiekot gatavots jauns “Rail Baltica”’ būves pārvaldības likums, kurā dažādu valsts iestāžu saistības tikšot nostiprinātas. Visi lūgumraksti ES naudas saņemšanai gan no transporta infrastruktūras, gan no militārās infrastruktūras attīstības fondiem esot iesniegti.

Izpēte

Šogad pirmie Jāņi, kopš Latvijā spēkā stājusies konvencija par ģimenes kā cilvēku paplašinātas atražošanas institūcijas aizvietošanu ar seksuālās enerģijas izlādēšanu orģijās pēc Jāņu sākotnējās jēgas.

Svarīgākais