Pabalsti ģimenēm ar bērniem nav pārskatīti un palielināti vairāk nekā desmit gadus. Turpinoties nevalstisko organizāciju uzsāktajai diskusijai, Labklājības ministrija sagatavojusi priekšlikumus pabalstu palielināšanai.
Bērna kopšanas pabalstu eksperti piedāvā palielināt līdz 250 vai 377 eiro, šo pabalstu saņem mazu bērnu vecāki, savukārt ģimenes valsts pabalstu, ko saņem visas Latvijas ģimenes, rosina celt tikai par pirmo bērnu ģimenē.
Labklājības ministrija apņēmusies šī gada laikā pārskatīt visus ģimenes pabalstus un izvērtēt to apmērus. Pirmie rezultāti liecina, ka praktiski visi pabalsti ir jāmaina, proti, jāpalielina, lai gan ir ierosinājumi izmainīt arī pabalstu piešķiršanas kārtību, liecina Labklājības ministrijas informācija.
“Ir pabalsti, kuri nav pārskatīti desmit un vairāk gadu, lai gan pabalsti ir viens no veidiem, kā uzlabot demogrāfisko situāciju,” saka Reinis Uzulnieks, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. “Tāpēc pašlaik notiek visas pabalstu sistēmas pārskatīšana.” Viņš apliecināja, ka diskusijās ar nevalstiskajām organizācijām saņemti vairāk nekā 60 priekšlikumi. Izvērtējot visus priekšlikumus un finansiālās iespējas, daļu pabalstu ministrija rosinātu palielināt 2025. gadā, bet daļu - vēlāk.
Plašas diskusijas ir par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu. Šī pabalsta apmērs faktiski vairs neatbilst sociālekonomiskajai situācijai. Pašlaik par bērnu vecumā līdz pusotram gadam pabalsts ir 171 eiro mēnesī, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem - vien 42,69 eiro mēnesī. “Šim pabalstam jābūt prioritāram, jo to saņem pilnīgi visi vecāki neatkarīgi no sociālajām iemaksām,” uzsvēra R. Uzulnieks. Tāpēc ministrija rosina to palielināt jau no 2025. gada. Šī pabalsta palielināšanai ir divi priekšlikumi: pārskatīt pabalstu par bērnu līdz pusotra gada vecumam, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas, kopš pabalsts pēdējoreiz pārskatīts (tas būtu apmēram 250 eiro mēnesī un no budžeta papildus prasītu 21 miljonu eiro), vai arī pabalstu sasaistīt ar ienākumu mediānu. Piemēram, pabalsts par bērnu līdz pusotram gadam būtu 50 procentu apmērā no ienākumu mediānas (2025. gadā - 377 eiro). Šis variants papildus izmaksātu 56 miljonus eiro.
Nevalstiskās organizācijas piedāvā šo pabalstu palielināt daudz būtiskāk - noteikt to 70 vai 85 procentu apmērā no ienākumu mediānas (2025. gadā tas būtu vismaz 528 eiro). Budžetā līdz ar to tam būtu nepieciešami daudz lielāki līdzekļi (ap 100 miljoniem eiro), kas, iespējams, jau uzreiz padara mazticamu valdības izšķiršanos par šādu variantu.
Diskusijās izskanēja arī viedoklis, ka pabalstu par bērnu no pusotra līdz divu gadu vecumam varētu vispār atcelt vai arī noteikt tādu kārtību, ka viens no vecākiem saņem bērna kopšanas pabalstu, bet otrs - saņem vecāku pabalstu.
Labklājības ministrija norāda, ka visvairāk diskusiju bijis par vecāku pabalstu. Pašlaik šo pabalstu izmaksā divos veidos un sistēma kopumā nav vienkārša. Līdz bērna 19 mēnešu vecumam, no kuriem 15 mēneši jāizmanto no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumu, bet nenododamo daļu (divus kalendāra mēnešus katram vecākam) var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam (šī pabalsta apmērs ir 43,75 procenti no iemaksu algas). Otrs variants - 13 mēneši, no kuriem deviņi mēneši jāizmanto no bērna dzimšanas līdz gada vecumam, bet nenododamo daļu (2 kalendāra mēnešus katram vecākam) var izmantot līdz bērna 8 gadu vecumam (apmērs ir 60 procenti no iemaksu algas).
Labklājības ministrija piedāvā šo pabalstu palielināt pakāpeniski - no 2025. gada un turpināt 2026. gadā. Pirmais solis būtu pārskatīt bērna kopšanas pabalstu kopumā (jaunie vecāki saņem abus šos pabalstus - bērna košanas un vecāku pabalstu), otrs solis - atteikties no bērna kopšanas pabalsta par bērnu no pusotra līdz diviem gadiem, bet trešais - vecāku pabalsta izmaksu finansēt nevis no speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta, bet no valsts budžeta (kā norādīja R. Uzulnieks, šāds priekšlikums esot iekļauts arī valdības rīcības plānā). Vienlaikus šo apdrošināšanas veidu (jo nodokļu maksātāji noteiktu procentu maksā vecāku apdrošināšanai) izslēdzot un par attiecīgajiem procenta punktiem samazinot valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu likmi - tie ir 1,16 procenta punkti.
Protams, te būs asas diskusijas, tāpēc R. Uzulnieks saka: “Diskusija noteikti būs par vecāku pabalsta nosacījumu izmaiņām - atvietojums, apmērs strādājošajiem un citi jautājumi.” Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo jautājumu eksperts Pēteris Leiškalns norādīja, ka darba devēji iestājas par šī pabalsta ierobežojumu atcelšanu strādājošajiem vecākiem (pašlaik - ja jaunais vecāks strādā, var saņemt tikai pusi no pabalsta), jo pašreizējā situācija veicina nelegālo nodarbinātību un nav līdzvērtīgas tiesības abu vecāku vidū.
Ģimenes valsts pabalsts ir salīdzinoši nesen mainīts, un par vienu bērnu tas pašlaik ir 25 eiro mēnesī; par diviem bērniem - 100 eiro mēnesī; par trim bērniem - 225 eiro mēnesī; par četriem un vairāk bērniem - 100 eiro mēnesī par katru bērnu. Priekšlikums ir palielināt šo pabalstu tikai par vienu bērnu - no 25 uz 50 eiro. Tas valsts budžetam izmaksātu aptuveni 35 miljonus eiro gadā. Pašlaik no Labklājības ministrijas priekšlikuma izriet, ka šis pabalsta palielinājums attiektos tikai uz viena bērna ģimenēm.
Vēl ministrija piedāvā lielāku atbalstu sniegt viena vecāka ģimenēm (piemēram, nosakot papildu koeficientu). “Bet vispirms jāvienojas par kritērijiem šādas ģimenes noteikšanai,” precizēja R. Uzulnieks. Tāpat ministrija rosina pabalstu par bērniem no 16 līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai maksāt neatkarīgi no tā, kādu izglītību iegūst (pašlaik maksā tiem, kas mācās vidējās vai profesionālās izglītības iestādēs, bet augstskolās studējošajiem nemaksā). Šis priekšlikums izmaksātu ap sešiem miljoniem eiro 2025. gada budžetā.
Vairāki ieteikumi saņemti no sociālajiem partneriem, piemēram, maksāt ģimenes valsts pabalstu līdz 24 gadu vecumam (kādreiz šāda sistēma jau bija); nemaksāt par bērnu no gada līdz pusotra gada vecumam, tā vietā koncentrēties uz adekvātu bērna kopšanas pabalstu vai gluži otrādi - maksāt arī uzreiz kopš bērna piedzimšanas, kas pašlaik nenotiek.
Bērna piedzimšanas pabalsts pašlaik ir 421,17 eiro, ko ģimene saņem vienreizēji. “Ja skatāmies inflāciju un ja mēs šo pabalstu indeksētu, tad būtu jau tagad jābūt virs 700 eiro,” saka ministrijas pārstāvis. Jā, tā būtu, ja pabalstu indeksētu.
No nākamā gada šo pabalstu varētu pārskatīt atbilstoši daļējam inflācijas pieaugumam kopš pēdējās palielināšanas - tad jaunais apmērs būtu ap 730 eiro. Pabalsta izmaksas būtu ap 4,6 miljoniem eiro papildus. Jāatgādina, ka par šo pabalstu ir savākti iedzīvotāju paraksti un priekšlikums - pabalstu palielināt līdz 600 eiro - iesniegts Saeimā.
