Ar dziesmām Jūrmalas izklaides vietā “Korso brīnumi” valsts iestāde “Bērnu aizsardzības centrs” (BAC) pagājušajā svētdienā, 28. janvārī svinēja sekmīgu kampaņas “Apturi sāpes sākumu.
Pasākuma rīkošana atšķirībā no slepkavības nav noziegums, taču pasākuma neatcelšana kļūst par vislabāko izskaidrojumu tam, kāpēc slepkavība notika. Tāpēc, ka slepkava jeb slepkavas (dūra it kā viens, bet palīdzēja viņam liela bērnunama audzēkņu grupa) ir nodoti tādu cilvēku varā, kuriem morālais aklums, kurlums un stulbums piemīt daudz lielākā mērā nekā Latvijas iedzīvotājiem caurmērā. Pie tā paša arī alkatība tādā mērā, kas izslēdz spējas reāli novērtēt situāciju pat no savu kaut cik ilglaicīgo interešu viedokļa. Valsts iestādes taču nerīko kampaņas par baltu velti, bet katru reizi ar dziļu grābienu nodokļu maksātāju kabatās. Kad nu šāda nauda jau iepriekš ir sadalīta pa pasākumā iesaistīto personu kabatām un rīklēm par pareizo vārdu teikšanu un šajā reizē arī dziedāšanu, tad nespēj šie cilvēki apjēgt, ka konkrētajā gadījumā nauda kļuvusi par asinsnaudu, ko kuras labāk turēties tālāk.
Kampaņas sejas ir BAC priekšniece Gunita Kovaļevska ar viņas priekšnieku, labklājības ministru Uldi Auguli un Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe, kura tagad gribētu paslēpties aiz U. Auguļa.
BAC skaidro, ka uzticības tālruņa vēstnešu viens no uzdevumiem ir kampaņas ietvaros sagatavotā izglītojošā metodiskā materiāla kontekstā par vardarbības formu atpazīšanu, bulinga mazināšanu, droša interneta lietošanas pamatnoteikumiem un atbalsa saņemšanas iespējām sagatavotu nodarbību vadīšana vienaudžiem - skolēniem.
Grūti pateikt, vai G. Kovaļevska, R. Sproģe un U. Augulis izliekas nesaprotam, vai patiešām nesaprot, ka tagad - tieši otrādi - vajadzētu vismaz izlikties reaģējam uz situāciju pēc 11. janvāra, kad pa Jūrmalas pilsētu un tikpat labi pa visu valsti var klejot apdzēries un slepkavību iemēģinājis pusaudžu bars. Proti, dūrējam un viņa izpalīgiem (izpalīdzēm arī) vēl nav 14 gadu un tāpēc neviens nevar ierobežot viņu tiesības darīt jebko, tajā skaitā slepkavot bez soda. Policisti viņus atdeva tieši tam bērnunamam, kurā viņi izveidoti par slepkavām. Un Jūrmalas bērnunam nav nekādu iespēju neļaut viņiem arī turpmāk doties klaiņojumos ar veikalu apzagšanu parasti un iemēģinātas slepkavošanas atkārtošanu, ja vien viņiem sagribēsies.
Lai cik greizi ir nesodīt noziedzniekus ar atrunām par vidi, kas viņus padarījusi par noziedzniekiem, tomēr jāatzīst, ka ne jau pēc viņu pašu gribas šie bērni tika ievietoti iestādē, kur dzeršana un klaiņošana ir par 10 gadus vecāku bērnu dzīves norma. Par to jau ir bijusi “Neatkarīgās” publikācija 24. janvārī. Protams, ka runa nav tikai par vienu bērnunamu Jūrmalā, bet praktiski par visiem bērnunamiem Latvijā. Lai gan nevarētu gadu desmitiem ielaistās problēmas atrisināt ar tādu sabiedrisko attiecību gājienu kā stulbās kampaņas apturēšanu Jūrmalā un par asinsnaudu kļuvušas naudas atdošanu nogalinātā pusaudža bērēm, valsts iestādes (ieskaitot pašvaldību) nav spējīgas paveikt pat kaut ko tādu.
U. Augulis ne ar vienu vārdu neatbildēja uz viņam adresēto jautājumu par viņa attieksmi pret balagānu, kādu BAC sarīkoja netālu no nogalinātā bērna kapa brīdī, kad bēru ziedi uz šī kapa vēl nav novītuši. Uz “Neatkarīgās” jautājumu nemaz nesniegtā atbilde aizvietota ar garu virkni vārdu, kā Labklājības ministrija rūpējusies un turpinās rūpēties par slepkavu un Jūrmalas pašvaldības darbinieku labsajūtu. Labklājības ministrijas atbilde pilnā apjomā:
-Iesaistoties Jūrmalā notikušā traģiskā notikuma, kurā dzīvību zaudējis pusaudzis, risināšanā, Bērnu aizsardzības centrs un Labklājības ministrija ir uzsākuši atbalsta sniegšanu gan notikumā iesaistītajiem bērniem, gan bērniem izglītības iestādēs, kā arī turpinās darbu pie traģiskā notikuma un esošās situācijas izvērtējuma.
Ministrija uzsākusi pārbaudi konkrētajā centrā, lai novērtētu sniegtā sociālā pakalpojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam prasībām, tai skaitā novērtētu darba organizāciju centrā, bērniem nodrošināto atbalstu un bērnu sadzīves apstākļus. Pārbaudes laikā ar centra vadību pārrunāti nepieciešamie tūlītējie uzdevumi situācijas risināšanai, lai bērni un darbinieki nekavējoši varētu saņemt nepieciešamo psiholoģisko palīdzību, uzlabotu ar bērnu drošību un uzraudzību saistītos jautājumus, atjaunotu bērniem strukturētu dienas ritmu, tai skaitā nodrošinot izglītības iegūšanu mācību iestādēs. Ar centra vadību un darbiniekiem pārrunāti arī citi neskaidrie jautājumi par sociālā pakalpojuma nodrošināšanu atbilstoši bērnu vajadzībām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Netika gūti dokumentāli apliecinājumi, ka Jūrmalas Labklājības pārvalde būtu nodrošinājusi administrētā un pašvaldības finansētā sociālā pakalpojuma kvalitātes uzraudzību. Ministrija turpina analizēt pārbaudes laikā iegūto informāciju.
Ministrija Jūrmalas domei nosūtījusi vēstuli ar lūgumu nekavējoši sniegt nepieciešamo atbalstu konkrētajam centram, tai skaitā nodrošināt psihosociālas konsultācijas bērniem un darbiniekiem, tostarp uzticības personu piesaisti bērniem, piemēram, mentorus, kas sniegtu emocionālu un praktisku atbalstu bērniem, stiprinot viņu pašapziņu, uzlabojot zināšanas un prasmes, kopīgi meklējot risinājumus bērnam svarīgās dzīves situācijās, kā arī nodrošināt normatīvajos aktos noteikto speciālistu iesaisti pakalpojuma nodrošināšanā. Ilgtermiņā nepieciešama speciālistu piesaiste, kas varētu ikdienā sniegt terapeitisku atbalstu bērniem un jauniešiem iepriekšējas traumatiskas pieredzes mazināšanai, kā arī priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku mazināšanai.
Visiem bērnu centriem jeb mājvietām bērniem, kuriem dažādu iemeslu dēļ pieņemts lēmums par ārpusģimenes aprūpi, ir jānodrošina stabils, emocionāli saturīgs un atbalstošs pakalpojums, lai bērniem būtu iespēja veidoties par stabilām personībām. Tāpat būtisks ir pašvaldības sociālā dienesta darbs ar bērna bioloģisko ģimeni, vērtējot iespējas tajā atgriezties brīdī, kad ģimene ir pārvarējusi krīzi.
25. janvārī LETA publicēja reportāžu no Jūrmalas domes, kuras locekļi ārpus oficiālās darba kārtības esot apsprieduši slepkavību. Tajā skaitā citēta R. Sproģe, ka “es runāju par to emocionāli, jo divu nedēļu laikā esmu bijusi vairākās iestādēs, runājusi ar labklājības un pašvaldību ministriem. Jārunā ar Valsts prezidentu, kaut kas jādara pēc iespējas ātrāk visiem kopā.” Lai viņas emocijām varētu noticēt, viņai bija jāpalūdz svētdienas pasākuma atcelšana, nevis tagad jāstāsta, ka “pašvaldība šajā procesā nebija iesaistīta un tai nav arī tiesību regulēt valsts institūcijas aktivitātes un kampaņas”.
R. Sproģe atsakās saprast, kāda ņirgāšanās gan par nogalināto pusaudzi, gan par jebkuru bērnu, kā arī skolotāju bija pasākums, kurā par drošību Jūrmalas bērniem stāstīt atsūtīti cilvēki no iestādes, ar kuras līdzdalību izveidots tagad pa Jūrmalu klīstošs slepkavu bars. No otras puses, Jūrmalas pašvaldībai nekas nebūtu pretī novelt atbildību par Jūrmalas pašvaldības bērnunama audzēkņa pastrādāto slepkavību uz “BAC, kas ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu tiesību aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā,” kā atgādināts R. Sproģes vārdā sniegtajā atbildē.
BAC atļaušanās rīkot dziesmas tieši Jūrmalā un tieši janvārī labi parāda Labklājības ministrijas un ministra U. Auguļa nostāju. U. Augulis bijis labklājības ministrs jau vairākās iepriekšējās Latvijas valdībās, tāpēc Jūrmalas slepkavība ir skaidri saskatāms pleķis viņa biogrāfijā.
