Ja izrādīsies, ka amatpersonas, iepērkot vilcienus, norādījušas ačgārnus standartus vilcienu elektrosistēmu parametriem un ignorējušas ražotāja paredzēto AS “Pasažieru vilciens” darbinieku apmācību vilcienu apkalpošanā, tad būtu tikai loģiski, ja kāda no valsts tiesībsargājošajām iestādēm uzsāktu kriminālprocesu.
Tauta mūsdienīgus vilcienus gaidīja gadu gadiem - visu laiku atgadījās kādas juridiskas, bet vēlāk arī tehniskas ķibeles, kas traucēja sākt pasažieru pārvadājumus. Gaidījām, gaidījām un sagaidījām...
Tagad vilcienu krīzes risināšanā jau iesaistījusies pati premjere Evika Siliņa (“Jaunā vienotība”). Atkāpusies AS “Pasažieru vilciens” padome. Uzsākta disciplinārlieta pret Satiksmes ministrijas valsts sekretāri Ivondu Stepanovu.
Kompetenti avoti ziņo, ka jauno vilcienu ķibelēm esot trīs galvenie iemesli - vilcienos iemontētas Latvijas standartiem neatbilstošas elektrosistēmas, AS “Pasažieru vilciens” nevēlēšanās apmācīt savus darbiniekus vilcienu apkalpošanā un trūkstošie siltinātie vilcienu depo, kur sala laikā iespējams veikt remontdarbus.
Izrādās, Igaunija, pirms pasūtīt jaunos elektrovilcienus, rekonstruējusi visās elektrovilcienu līnijās stāvas padeves sistēmas atbilstoši EN standartiem. Latvija saglabāja vecās padomju laika sistēmas un līdz ar to padomju laika strāvas padeves standartu. Pasūtot jaunos vilcienus, tā pati par sevi nebūtu problēma. Taču tas bija obligāti jānorāda tehniskajās specifikācijās, kas neesot izdarīts. Norādes uz to, ka mums ir citi elektropadeves standarti, ne EN standarti, projektu nesadārdzinātu. Nākamā problēma - atbilstoši līgumam starp ražotāju un pasūtītāju cenā iekļauta arī pasūtītāja darbinieku apmācība vilciena apkalpošanā, taču Latvijas puse nezināmu iemeslu dēļ šo apstākli ignorējusi. Visbeidzot, jaunos vilcienus pasūtīja, taču par vilcienu remontiem neviens pat neprātoja. Izrādās, salā veikt vilciena remontdarbus nav iespējams. Tas darāms vienīgi siltinātā depo. AS “Pasažieru vilciens” joprojām neesot siltinātu depo. Tādējādi vilcienos tika investēta milzu nauda, bet mājas darbi, kurus pieklājās kārtīgam saimniekam veikt, netika izpildīti.
“Neatkarīgā” satiksmes ministram Kasparam Briškenam nosūtīja jautājumus, vai ministrs rosinās pieprasīt no AS “Pasažieru vilciens” valdes civiltiesisku atbildību par pieļautajam kļūdām, nolaidību, bezdarbību, sastādot vilcienu iepirkuma tehnisko prasību specifikāciju; vai ministrs pieprasīs rosināt civiltiesisku atbildību pret AS “Pasažieru vilciens” atbildīgajām amatpersonām par to, ka atbilstoši līgumam starp uzņēmumu un ražotāju netika
nosūtīti uz vilcienu ražotāja apmācībām AS “Pasažieru vilciens” speciālisti apgūt zināšanas par jauno vilcienu un kā novērt iespējamās kļūmes; ņemot vērā to, ka AS “Pasažieru vilciens” valde ir civiltiesiski apdrošināta, vai satiksmes ministrs šo apstākli izmantos un vērsīsies tiesā, pieprasot valdes locekļu civiltiesisko atbildību, un tādējādi centīsies atgūt līdzekļus no apdrošināšanas kompānijas?
Vaicājām arī ģenerālprokuroram Jurim Stukānam un valsts kontrolierim Edgaram Korčaginam, vai viņu pārstāvētajām iestādēm nav laiks iesaistīties vilcienu lietas izpētē.
E. Siliņa, atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu par valdības rīcību saistībā ar vilcienu ķibelēm, norādīja: “Sagaidu no satiksmes ministra gan atbildības izvērtējumu par radušos situāciju, gan skaidru risinājumu, lai iedzīvotāji varētu netraucēti pārvietoties ar pasažieru vilcieniem. Ar ministru esmu pārrunājusi šo situāciju. Ir pilnībā nepieņemami, ka Latvijas iedzīvotājiem kā "eksperimentu trusīšiem" jāstāv salā un neziņā - būs vilciens vai nebūs. Šajā gadījumā Satiksmes ministrijai jāveic pilna mēroga izvērtējums - par iepirkumu; par to, kā vilcieni testēti; un par to, kā situācija risināta, kad radās problēmas. Šajā izvērtējumā ļoti būtisks ir arī jautājums par atbildību. Vienlaikus nepieciešami steidzami risinājumi, lai labāk nodrošinātu pasažieriem alternatīvas, ja vilcieni atkal nedarbojas. Ja atbildīgās iestādes un kapitālsabiedrības sākotnēji nebija gatavas šādai situācijai, tagad vairs nav attaisnojumu. Valdība ir gatava iesaistīties, ja ir šāda nepieciešamība.”
Bijušais satiksmes ministrs, tagad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Ainārs Šlesers (LPP), atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai ir jāpieprasa atbildība no valsts amatpersonām par neveiksmīgo pasažieru vilcienu iepirkumu, norādīja, ka noteikti ir jātiek skaidrībā, kurš pie tā vainīgs, ka tagad jācieš pasažieriem: “Ja neietu viens vilciens, to vēl varētu saprast, bet, ja neiet lielākā daļa, iespējams, ka ir piegādāti brāķi, kas jau ir kriminālatbildība, vai arī pasūtītājs aizmirsis ierakstīt, ka Latvijā ziemā temperatūra noslīd zem nulles, lai gan mīnus 30-40 grādu pie mums nav, bet varbūt šie vilcieni ražoti Indijai.”
Vaicāts, ko pats būtu darījis ar vilcienu iepirkumu, ja tad būtu bijis satiksmes ministrs, A. Šlesers atbildēja, ka ir taču vēl vecie vilcieni, kas joprojām brauc, un viņam ir nācies redzēt, ka tie pienākot uz perona tiek sagaidīti ar gavilēm un cilvēki labprāt kāpj iekšā, jo zina, ka vismaz nokļūs līdz Rīgas Centrālajai stacijai. “"Škoda Vagonka" ir apkaunojums! Kas tie par vilcieniem? Nesen biju Ķīnā un sociālajos tīklos ieliku video, kur braucam parastā vilcienā, kas brauc ar ātrumu 300 km/h. Ķīnā biju arī 2006. gadā, un tad no Šanhajas uz lidostu braucu ar vilcienu, kurš brauca ar ātrumu 430 km/h, un jau tolaik tur bija vilcieni, kuri pārvietojās ar 500-600 km/h. "Škoda Vagonka" ražotie vilcieni brauc ar 0 km/h, tie stāv pie sētas," norāda deputāts. Viņš piebilda, ka vajadzētu noskaidrot, kā "Škoda Vagonka" vispār varēja uzvarēt un kas izstrādāja iepirkuma noteikumus. Viņaprāt, prokuratūrai būtu jāsāk rīkoties.
