Satiksmes ministrija (SM) uzsākusi jauno elektrovilcienu nedienu risināšanu un vainīgo meklēšanu. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens uzdevis valsts sekretāres pienākumu izpildītājai steidzami sākt pilna apmēra auditu. Tikšot domāts arī par vilcienu apkopes tehniskā personāla apmācību organizēšanu un citu pasākumu veikšanu, kas nodrošinātu kvalitatīvu vilcienu ekspluatāciju. Tikšot arī pārbaudīts, vai ir nodrošinātas alternatīvas pasažieru pārvadāšanai krīzes situācijās un vai cilvēki par to laikus informēti.
"Neatkarīgā" satiksmes ministram vaicāja, vai viņš rosinās pieprasīt no AS "Pasažieru vilciens" valdes civiltiesisku atbildību par pieļautajām kļūdām, nolaidību, bezdarbību, sastādot vilcienu iepirkuma tehnisko prasību specifikāciju. Skaidrojām, vai ministrs pieprasīs rosināt civiltiesisku atbildību pret AS "Pasažieru vilciens" atbildīgajām amatpersonām par to, ka, atbilstoši līgumam starp uzņēmumu un ražotāju, AS "Pasažieru vilciens" speciālisti netika nosūtīti uz vilcienu ražotāja apmācībām, lai apgūtu zināšanas par jauno vilcienu un iespējamo kļūmju novēršanu. Tā kā AS "Pasažieru vilciens" valde ir civiltiesiski apdrošināta, "Neatkarīgā " vēlējās uzzināt, vai satiksmes ministrs šo apstākli izmantos un vērsīsies tiesā, pieprasot valdes locekļu civiltiesisko atbildību, un tādējādi centīsies atgūt līdzekļus no apdrošināšanas kompānijas.
Uz visiem trim jautājumiem "Neatkarīgā" no satiksmes ministra ar viņa padomnieka Edgara Klētnieka starpniecību saņēma šādu atbildi:
"Ministrs ir uzdevis SM valsts sekretāres p.i. steidzami uzsākt pilna apmēra auditu, kas ietvertu iepirkuma "Piepilsētas pasažieru elektrovilcienu un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde un personāla apmācība" organizēšanu, saņemto piedāvājumu vērtēšanu un, pamatojoties uz iepirkuma rezultātiem, noslēgtā līguma izpildi un citus faktorus, kas ietekmē kvalitatīvu vilcienu palaišanu ekspluatācijā. Papildus ministrs sagaida izvērtējumu, vai ir veiktas visas nepieciešamās darbības, lai sekmīgi organizētu pasažieru pārvadājumus krīzes situācijās, t.sk. vai ir izstrādāti nepieciešamie mehānismi sabiedriskā transporta alternatīvu nodrošināšanai pasažieriem un pasažieru savlaicīgai informēšanai."
Iepriekš valdības gatavību iesaistīties vilcienu problēmu risināšanā "Neatkarīgajai" pauda arī premjere Evika Siliņa. Viņa, atbildot uz "Neatkarīgās" jautājumu par valdības rīcību saistībā ar vilcienu ķibelēm, norādīja: "Sagaidu no satiksmes ministra gan atbildības izvērtējumu par radušos situāciju, gan skaidru risinājumu, lai iedzīvotāji varētu netraucēti pārvietoties ar pasažieru vilcieniem. Ar ministru esmu pārrunājusi šo situāciju. Ir pilnībā nepieņemami, ka Latvijas iedzīvotājiem kā "eksperimentu trusīšiem" jāstāv salā un neziņā - būs vilciens vai nebūs.
Šajā gadījumā Satiksmes ministrijai jāveic pilna mēroga izvērtējums - par iepirkumu; par to, kā vilcieni testēti; un par to, kā situācija risināta, kad radās problēmas. Šajā izvērtējumā ļoti būtisks ir arī jautājums par atbildību. Vienlaikus nepieciešami steidzami risinājumi, lai labāk nodrošinātu pasažieriem alternatīvas, ja vilcieni atkal nedarbojas. Ja atbildīgās iestādes un kapitālsabiedrības sākotnēji nebija gatavas šādai situācijai, tagad vairs nav attaisnojumu. Valdība ir gatava iesaistīties, ja ir šāda nepieciešamība."
Arī valsts kontrolieris Edgars Korčagins sola rūpīgi sekot līdzi notiekošajam dzelzceļa pasažieru satiksmē. Valsts kontrole šobrīd neplāno revīziju, tomēr uzsver, ka Satiksmes ministrijas pienākums ir gan atbildīgo noteikšana un saukšana pie atbildības, gan līgumā ar ražotāju paredzēto soda naudu aprēķināšana un piedziņa.
Publiskā telpā parādījušās vairākas versijas par vilcienu tehnisko problēmu patiesajiem iemesliem. Proti, vilcienos iemontētas Latvijas standartiem neatbilstošas elektrosistēmas, AS "Pasažieru vilciens" nevēlēšanās apmācīt savus darbiniekus vilcienu apkalpošanā un trūkstošie siltinātie vilcienu depo, kur sala laikā iespējams veikt remontdarbus.
Igaunija, pirms pasūtīt jaunos elektrovilcienus, rekonstruējusi visās elektrovilcienu līnijās strāvas padeves sistēmas atbilstoši EN standartiem. Latvija saglabāja vecās padomju laika sistēmas un līdz ar to padomju laika strāvas padeves standartu. Pasūtot jaunos vilcienus, tā pati par sevi nebūtu problēma. Taču tas bija obligāti jānorāda tehniskajās specifikācijās, kas neesot izdarīts. Norādes uz to, ka mums ir citi elektropadeves standarti, ne EN standarti, projektu nesadārdzinātu.
Nākamā problēma - atbilstoši līgumam starp ražotāju un pasūtītāju cenā iekļauta arī pasūtītāja darbinieku apmācība vilciena apkalpošanā, taču Latvijas puse nezināmu iemeslu dēļ šo apstākli ignorējusi.
Visbeidzot, jaunos vilcienus pasūtīja, taču par vilcienu remontiem neviens pat neprātoja. Izrādās, salā veikt vilciena remontdarbus nav iespējams. Tas darāms vienīgi siltinātā depo. AS "Pasažieru vilciens" joprojām neesot siltinātu depo. Tādējādi vilcienos tika investēta milzu nauda, bet mājas darbi, kurus kārtīgam saimniekam pieklājas veikt, netika izpildīti.
