Vai gatavojat olas, kas ņemtas tieši no ledusskapja? Brokastīs, vakariņās vai pat desertā (olu krēms, cepumi, kūkas un ne tikai) olas tiek izmantotas, lai nodrošinātu olbaltumvielas, garšu un daudzos gadījumos jauku, cēlu elementu.
Lai gan tās ir pieejamas un par pieņemamu cenu, ar olām ne vienmēr ir visvieglāk strādāt. Vai kādreiz ir nācies ēst piedegušu omleti vēlajās brokastīs? vaicā bhg.com.
Kļūdas, gatavojot olu ēdienus, ir pārsteidzoši izplatītas mājas pavāru un pat daudzu profesionāļu vidū. Lai palīdzētu izvairīties no visbiežāk pieļautajām kļūdām, lai varētu gatavot un cept vēl garšīgāk, ir apkopoti šā ēdiena pagatavošanas piemēri.
Plāns A ir izmantot svaigas brīvi turētu vistu olas no vietējā zemnieku tirgus. Plāns B iesaka iegādāties augstākās kvalitātes duci olu, ko varat atrast lielveikalā.
Olas ir viens no budžetam draudzīgākajiem olbaltumvielu avotiem. Ir vērts maksāt dažus papildu santīmus, lai iegādātos ilgtspējīgā veidā audzētas olas. Tas ir labāk dzīvniekiem un zemei, un pētījumi liecina, ka brīvās turēšanas vistu olas var sniegt vēl lielāku uzturvērtību.
Kamēr veido krājumus, noteikti jāņem vērā olu izmērs. Lielākā daļa recepšu ir vai vismaz tām vajadzētu būt izstrādātām ar lielām olām. Lai gan tas būtiski neietekmē sāļos ēdienus, piemēram, frittatas un omletes, tomēr lielu olu izmantošana ir īpaši svarīga cepšanas receptēs. Ja izmantojat pārāk lielas olas, var tikt ietekmēta tekstūra un galaprodukts būs pārāk olīgs un pārāk elastīgs. Ja lieto pārāk mazas olas, iespējams, ka nepietiks pildījuma tartēm, cepumi var nebūt, kā vajadzētu, vai kūkā var nebūt īstā smalkuma.
Ja neesat pārliecināts par to, cik lielas ir olas, nosveriet uz pārtikas svariem. Vienai lielai olai bez čaumalas vajadzētu sver apmēram 50 gramus.
Daudzi mājas pavāri sāk ar aukstu pannu un tieši no ledusskapja ņemtām olām. Ja izvēlēsities to darīt, rezultāti nebūs tik gardi.
Kad gatavojat olas (piemēram, viegli vai stingri ceptas vai sakultas), vislabāk ir sākt ar iepriekš uzkarsētu nepiedegošu pannu ar nedaudz eļļas vai sviesta. Ja iespējams, izņemiet olas no ledusskapja 15 minūtes pirms cepšanas un vārīšanas. Tad, kad olām paaugstināta temperatūra, sāciet uzkarsēt pannu uz lēnas vai vidējas uguns.
Tas ļaus olai pagatavoties uz taukainas virsmas, lai tai nebūtu iespējas piedegt pie pannas. Tauki ne tikai piešķirs garšu, bet arī palīdzēs olām pagatavoties vienmērīgi.
Tā vietā pārsitiet olas uz līdzenas virsmas, piemēram, tīras darba virsmas, pēc kuras to var notīrīt un pēc tam ielejiet olu nelielā atsevišķā bļodā. Tas nodrošina kvalitātes kontroli. Ja olā ir asinis vai tajā iekļūst čaumalas gabals, vienu olu var viegli izmest (čaumalu var viegli izķert ar otru čaumalu), nevis upurēt visu recepti.
Ir daži iemesli, kāpēc nesist olu uz bļodas vai vārīšanas trauka malā: olu čaumalas fragmenti var sajaukties ar olas šķidro daļu, bet uz olu čaumalas var būt baktēriju pēdas, kas pēc tam var nonākt olas iekšpusē.
Vai esat kādreiz ēdis olas, kas šķiet cietas un gumijotas? Vai varbūt tās nedaudz atgādina sadedzinātus taukus? Visticamāk, tās tika pagatavotas pārāk karstas uguns un pārāk ātri.
Tāpat kā čaumalas, arī baltumi un dzeltenumi ir delikāti. Olās ir daudz olbaltumvielu, un šis proteīns ir molekulārais tīkls, kas arī palīdz olai saglabāt daudz mitruma. Pannas karstums liek šim proteīna tīklam pārāk ātri sarauties, kas savukārt izspiež ūdeni.
Mēģiniet pagatavot olu maigi un vienmērīgi uz vidējas vai vidēji zemas uguns. Ideālā gadījumā izslēdziet uguni, kad ola ir gatava par 90%, un pēc tam ļaujiet pannas atlikušajam karstumam maigi pabeigt olu gatavošanu.
Piedegums uz olu kulteņa un omletēm norāda, ka panna bijusi pārāk karsta. Ja jums patīk nedaudz kraukšķīgas vai brūni ceptas olas malas, uzkarsējiet pannā nedaudz eļļas uz vidēji augstas uguns. Tūlīt pēc olu pievienošanas pannā samaziniet uguni līdz vidējai vai vidēji zemai, līdz olas vidusdaļa ir gatava.
Nepietiekama garšošana ir ārkārtīgi izplatīta olu gatavošanas kļūda. Vajag tikai šķipsniņu sāls. Ja vēlaties, sagatavojiet mērci vai apkaisiet ar svaigiem garšaugiem. Neaizmirstiet nogaršot olas un pēc tam attiecīgi pielāgojiet garšvielas. Gatavot bez garšošanas ir kā krāsot, neskatoties.
Franču stila omlete vai Benedikta ola ir tikai sākums. Daudzi mājas pavāri mēdz aizmirst par plašo olu piedāvāto iespēju klāstu.
Brokastīs, atkarībā no tā, cik daudz laika ir atlicis un cik labi pagatavojat, dodat priekšroku cieti vārītām olām. Vakariņās neaizmirstiet par ceptiem rīsiem vai carbonara. Un, lai mērce būtu daudz labāka nekā veikalā nopērkamā mērce, izmēģiniet mājās gatavotu Holandes mērci vai majonēzi. Pēc tam noteikti atliciniet vietu desertam, kur bezē, macarons, brūlē un olu krēms izceļ neticamo olu daudzpusību.
Mākslinieces Gundegas Rancānes ēdienu receptes lasiet šeit
