Par bonsai varam izveidot jebkuru koku, ja proporciju un augšanas pamatnoteikumi ir iekļaujami miniatūrā. Līdz ar to iegādāties bonsai sēklas būtu diezgan muļķīgi. Tāpēc, ka, iesējot arī tā saucamās bonsai sēklas, izaugs parasts, konkrētās šķirnes koks.
Bonsai ir jāveido. Bonsai - tā ir dabas un cilvēka radošuma simbioze.
Bonsai pirmsākumi ir meklējami Ķīnas kultūrā, un Ķīnā koku veidošanas mākslu arī šodien sauc par "penjing". "Penjing" veidošanā vairāk tiek izmantoti ainavu stāsti, kas iekļauj dažādu figūru un dabas elementu klātbūtni.
Savukārt bonsai, kas ir Japānas skola, ir vairāk likumos un noteikumos balstīts koku veidošanas stāsts, kas akcentē dabā augošu koku formas.
Baudot bonsai burvību, nevar nepamanīt arī sausās koku daļas, un rodas jautājums - kā ir iespējams, ka tur vēl ir tik kupla zaļa lapotne? Pamatojums ir meklējams bonsai filozofijā: katrs koks atspoguļo pagātni, tagadni un nākotni. Līdz ar to sausie stumbri ir simbols pagātnes pieredzei, savukārt, zaļojošā lapotne mums vēsta par tagadni, un nākotne ir pumpuri, kas briedīs un plauks nākamajā sezonā.
Apmeklējot bonsai izstādes, manīsiet, ka katram kokam līdzās ir novietots arī kusamono - savvaļas zāles vai ziedu kompozīcija, kas atspoguļo sezonu, kurā tas tiek radīts. Atšķetinot šo vārdu - kusamono -, tas sastāv no diviem japāņu hieroglifiem - zāle un lieta. Dažas kompozīcijas ir paredzētas, lai iekļautu augus, kas labi izskatīsies vairākos gadalaikos.
Veidojot kusamono, tas tiek stādīts speciālos traukos vai uz paplātei līdzīgas keramikas, atspoguļojot arī konkrēto dabīgo vidi - vai tas būtu mitrājs, pļava vai mežs.
Neatņemams elements bonsai izstādēs ir suiseki. Tas ir mākslas virziens, kurā tiek novērtēts un izcelts akmens skaistums, simbolizējot stabilitāti, ilgmūžību un nemirstību. Dažādas formas un izmēra, laika gaitā vēja un ūdens radītie akmeņi kalpo kā dabas vērtību un jau zināmu objektu atgādinājums.
Vairāk šeit: https://ej.uz/Bonsai-nav-koku-skirne
Šo stāstu speciāli sižetu ciklam #VaiZini sagatavojusi Latvijas Bonsai parka izveidotāja un vadītāja Inga Valtere, kuru uz sarunu aicinājusi Maruta Rubeze.
Vai zini, kā audzēt juku filomentoza? Lasiet šeit.
Antra Batraka
