Latvijas apstākļos pavasara augu apgriešana jāplāno, ņemot vērā laikapstākļus un augu fizioloģiju. Ņemot vērā, ka februāra sākumā ir liels mitrums, lietus un temperatūra svārstās no -5°C naktī līdz 0°C vai +1°C dienā, ieteikumi dažādiem augiem.
Latvijas apstākļos pavasara augu apgriešana jāplāno, ņemot vērā laikapstākļus un augu fizioloģiju. Ņemot vērā, ka februāra sākumā ir liels mitrums, lietus un temperatūra svārstās no -5°C naktī līdz 0°C vai +1°C dienā, ieteikumi dažādiem augiem.
Es griezīšu agrāk, jo pieredze ir bijusi laba… Patiesībā daudzi Latvijas Ziemassvētku eglīšu audzētāji uz lauka piegriež savas eglītes jau februārī, arī esmu pozitīvi pārliecināta par to, ka egle reti sirgst no piegriešanas ziemā. Tomēr vienmēr jāatceras, ka katrs gads atšķiras un der ieklausīties auga dabā un, ja neesi pārliecināts griezt augu augšanas aktīvā periodā jeb sagaidi auga veģitācijas sākumu, tad ātrāk sarētojas griezuma vietas.
Es to darīšu stipri agrāk, bet saprotot risku, ka var arī būt sekas. Noteikti pastrādāšu ar līdzekļiem, kas mazinās infekcijas risku. Noteikti parādīšu, kad to darīšu, bet atceries, tas tomēr ir risks.
Pašlaik (februārī) stipra griešana nav ieteicama nevienam no šiem augiem. Vieglu sanitāro griešanu (sausie, bojātie zari) var veikt, bet lielāku veidojošo griešanu labāk atlikt uz martu, aprīli vai pat jūniju (īpaši priežu gadījumā).
"Jā, mēs, dārznieki, bieži veicam augu apgriešanu pavisam citos laikos, un ar laiku izstrādājas zināma intuīcija, kad var griezt augus. Lai gan arī šī pieredze ir veidojusies no kļūdām, kad novērojam, kā augs uzvedas ilgtermiņā. Caur neveiksmēm un uzvarām, kuru likumsakarību saprotam.
Pieredze ir arī kļūdas, to analizēšana un saprašana, vēlme izzināt cēloņsakarības. Es aicinu veidot savu pieredzi, nolikt mūsu cilvēcīgu augstprātību malā un izzināt, ieklausīties pieredzēs, zinātnē un pašā dabā, tas ir traki interesanti, kad esam atvērti un zinātkāri!", saka Antra Batraka.