Ārvalstu pētījums parāda, cik dramatiskā situācijā ir Latvijas pensionāri

Izdevums Visual Capitalist analizējis pensiju apmērus Eiropā.

Publikācijā tika apkopoti jaunākie pieejamie dati par gada valdības izdevumiem uz vienu pensionāru 35 Eiropas valstīs, kā arī par valsts IKP daļu, kas piešķirta pensiju maksājumiem.

Dati ir ņemti no dažādām Eurostat datubāzēm. Valsts pensiju izdevumi 2022. gadā uz vienu saņēmēju tika aprēķināti gan eiro, gan standartizētā valūtā PPS (pirktspējas paritātes standarts), kas ļauj salīdzināt valstis, ņemot vērā cenu līmeņa atšķirības.

Galīgajā kopvērtējumā trīs valstis ar augstākajām pensijām bija Islande, Luksemburga un Norvēģija - gada pensiju maksājumi šajās valstīs pārsniedz 30 000 eiro. To nodrošināja augstās algas, spēcīgi budžeti (bieži vien enerģētikas un finanšu dēļ), kā arī obligātās uzkrājumu shēmas.

Vēl starp pirmajām piecām valstīm ir arī Dānija un Šveice, kur valsts pamata pensijas tiek papildinātas ar obligātām uzņēmumu uzkrājumu shēmām. Šajās valstīs pensiju izdevumi ir mazāki par 9% no IKP, kas ir zemāki par ES vidējo rādītāju 12,2% no IKP, pateicoties lieliem nodokļu ieņēmumiem.

Itālija, Francija un Spānija pensijām tērē no 9% līdz 12% no IKP, bet pabalsti uz vienu pensionāru nesasniedz 20 000 eiro (neskaitot pirktspēju). Galvenie iemesli ir iedzīvotāju novecošanās, paaudžu solidaritātes sistēma un zema ekonomikas izaugsme.

ES iesaka paaugstināt pensionēšanās vecumu un indeksēt pabalstus atbilstoši cenām, nevis algām, lai padarītu sistēmu ilgtspējīgāku.

Austrumeiropa ir iegrimusi nabadzībā

Polijā un Ungārijā pensijas veido tādu pašu IKP daļu kā Skandināvijā, bet pabalsti ir mazāki par 7000 eiro gadā. Iemesli ir zema produktivitāte, darbaspēka aizplūšana emigrācijas dēļ un šaura nodokļu bāze.

Ja ņem vērā pirktspēju, atšķirība nedaudz samazinās: piemēram, Polijā pensija, izteikta PPS, ir 11 700, bet pensionāru reālie ienākumi joprojām ir pieticīgi.

Latvijā ir vienas no zemākajām pensijām ES. Šajā rādītājā valsts ieņem 24. vietu no 35 valstīm Eiropā. Gada pensija vienai personai ir tikai 5700 eiro jeb 475 eiro mēnesī. PPS (ņemot vērā cenu līmeni) - 7400 eiro gadā. Valsts IKP daļa, kas tiek novirzīta pensijām, ir 7,0%.

Kopā ar Lietuvu, Rumāniju un Horvātiju Latvija ir starp valstīm ar viszemākajām pensijām absolūtā izteiksmē. Lai gan izdevumi ir 7% no IKP - nemaz tik maz - paši maksājumi joprojām ir diezgan pieticīgi.

Kā liecina pētījums, pensiju nodrošinājuma līmenis ir atkarīgs gan no valsts kopējās labklājības, gan no izvēlētās pensiju politikas. Ir acīmredzams, ka neviens no tiem nav visaugstākajā līmenī Latvijā.