Komentāri

“Kad krievi iebruka Bučā un Irpiņā, es nebiju morāli gatavs ieraudzīt tās zvērības, ko viņi tur paveikuši. Neatpazinu sadeguša cilvēka ķermeni, noturēju to par melnu atkritumu maisu. Tas bija šausmīgi. Kad atgriezos no šīm pilsētām, kādu diennakti skatījos multfilmas par Tomu un Džeriju, neko neēdu un neatbildēju uz zvaniem,” atminas Volodimirs Birjukovs, stāstot par to, ko pieredzējis izpostītajās ukraiņu pilsētās.

“Manai mammai ir 77 gadi. Viņa dzīvo piecus kilometrus no Suntažiem. Autobuss brauc garām, jo tuvākā pietura Kastrāne. Nieka četri kilometri. Vai tas ir normāli?” Šādi un līdzīgi ieraksti regulāri parādās sociālajos tīklos. Līdztekus pārspriedumiem, ka eksistējot kaut kāds speciāls lauku iznīcināšanas plāns, kurš paredz lauku iedzīvotāju dzīvi padarīt pavisam neciešamu.

Lai nerastos pārpratumi, uzreiz jānorāda, ka ar šo virsrakstu nevēlos ne mazākajā veidā iedragāt ASV kā “brīvās pasaules” galvenā militārā aizstāvja reputāciju. Ir pilnīgi neapstrīdami, ka vienīgi ASV var pilnvērtīgi stāvēt pretī Krievijas kodolarsenālam un Ķīnas ekonomiskajam potenciālam, ja kādreiz izveidotos abu šo valstu militāri/politiska/ekonomiska savienība. Taču tieši tas uzliek ASV īpašu atbildību par pasaules likteņiem. Vai ASV ir gatavas pilnā apmērā šo atbildības nastu nest?

Ja tuvākā pusgada laikā “airBaltic” vadība neatradīs privātus aizdevējus, no kuriem aizņemties 200 miljonus eiro, var gadīties, ka atbalsts būs jālūdz valdībai, un tādējādi valsts turpinās stutēt nacionālo aviokompāniju par nodokļu maksātāju naudu.

Valsts akciju sabiedrību “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” kopprojekts beidzot liek sevi manīt – sākušies izpētes darbi vēja parku ierīkošanai dažādās Latvijas vietās. Limbažu novadā ļaudis satraukušies ne pa jokam – kas notiks ar biosfēru un senču svētvietām? SIA “Latvijas vēja parki” mierina: bažām nav pamata – vēja parku ietekme uz vidi tiek pētīta, daba un svētvietas noteikti necietīs.

Aizvadītajā nedēļā noslēdzās deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām, kas paredzētas šā gada 6.–9. jūnijā (Latvijā 8. jūnijā). Vakar tika izlozēti sarakstu numuri. Sācies priekšvēlēšanu periods, un varam sākt vērtēt politisko piedāvājumu. Iesākumā par šī piedāvājuma kopējo “garšu”.

Lai ko teiktu par Krievijas diktatora Putina interviju bijušajai “Fox News” ekrāna zvaigznei Takeram Karlsonam, jāatzīst, ka tā atsedza vairākas it kā jau agrāk zināmas patiesības. Nav jēgas detalizēti izvērtēt šīs intervijas saturisko būtību. Šajā ziņā gandrīz visi komentētāji ir vienisprātis – nekā jauna. Taču interesanti ir daži dziļāki slāņi.

Izrādās, vienprātība par izziņas struktūrvienības Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodošanu Finanšu ministrijas, tātad “Jaunās vienotības” pārziņā valda ne tikai koalīcijā, bet arī opozīcijā – aptaujājot politiķus, atklāja “Neatkarīgā”.

Koalīcijas vienprātību un tajā valdošo harmoniju ik pa laikam demonstrē politiķu saliedētība lēmumu pieņemšanā. Vairums aptaujāto – gan atklāto, gan anonīmo respondentu – uzskata, ka valdības atbalstītā iecere – no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes – Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi – ir mazliet ar tādu kā noslēpumainības piegaršu. Pēdējā no tām nonāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārraudzībā, bet Nodokļu un muitas pārvalde – Finanšu ministrijas pārraudzībā. Nav skaidrības: kam tas ir izdevīgi?

Drīz būs jau 15 gadi, kopš pie varas valstī “Vienotība”. 2009. gada sākumā, pēc sabiedrībā dažādi vērtētās “Parex bankas” glābšanas un 13. janvāra grautiņiem Vecrīgā, Ivara Godmaņa otrā valdība bija sevi pilnībā izsmēlusi. 2009. gada 20. februārī Godmanis atkāpās, bet 2009. gada 12. martā tika izveidota pirmā Valda Dombrovska valdība. Sākās “Vienotības” ēra Latvijas politikā.

Virsrakstā minētā apgalvojuma pamatā ir divi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi – negatīvais balsojums ASV Senātā par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā un bijušā žurnālista, tagad populārā jūtūbera Takera Karlsona (amerikāņu Solovjova) ciemošanās Maskavā, kur viņš Kremlī intervēja Putinu.

Tieslietu ministrijas (TM) mājaslapā šā gada janvārī publiskotais apkārtraksts par Eiropas cilvēktiesību tiesas (ECT) 2023. gada 26. septembra spriedumu lietā “Yordanov un citi pret Bulgāriju” juristu aprindās raisa diskusijas, vai izpildvaru pārstāvošā ministrija tādējādi nenorāda tiesu varai, kā pareizi būtu iztiesājamas lietas, kuras tieši vai netieši saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

“Dzirdējāt? Slēgs arī Mellužu pasta nodaļu,” mani uzrunā kāda sieviete, kura stāv rindā tajā pašā Mellužu pasta nodaļā, lai saņemtu sūtījumu. Arī es saņemu sūtījumu – divas grāmatas. Atbildu, ka esmu dzirdējusi. Mani personīgi šis lēmums – slēgt pasta nodaļu – neietekmē, taču zinu, ka ir tūkstošiem cilvēku, kuri šā lēmuma dēļ ir izmisumā un neziņā. Uzdevu dažus jautājumus “Latvijas pastam”, lai saprastu, kas ar to notiek.

Ārlietu ministrs Krišjānis Artūrs Kariņš četru Ārlietu ministrijas amatpersonu pavadībā 5. februārī izlidoja no Rīgas caur Helsinkiem pasažieru reisa lidmašīnā uz Japānu, lai, citastarp, lasītu lekciju Tokijas universitātē, tiktos ar Japānas kolēģiem, Japānas parlamentāriešiem un uzņēmējiem. Kariņam un viņa delegācijai acīmredzams ieguvums – Japānas apmeklējums, bet kāds ieguvums no šis vizītes būs Latvijas valstij?

“Nacionālo apvienību neredz un nedzird,” īso sarunu pabeidzot, bilda kāds politiķis, kurš negribēja sevi publiskot. Un viņš to teica nevis ar dusmām, bet gan ar bažām, sak, šis ir Nacionālās apvienības īstais laiks – vērtēt notiekošo, cīnīties par un pret – atbilstoši politiskās partijas nostādnēm un idejiskajiem mērķiem. “Taču ir tikai klusums, un tas mani uztrauc,” viņš piebilda. Kas notiek ar NA?

Birokrātijas mazināšana ir nosaukta par Evikas Siliņas valdības prioritāti. Gribētos cerēt, ka kļūdos, bet lielas ticības, ka tā tiešām būs prioritāte un birokrātija tiks samazināta, nav.

Finanšu ministrijas sagatavotajā pārskatā par naudas apriti Latvijā 2023. gadā redzams 156 miljonu eiro deficīts pašvaldību kopējā budžetā. Tas ir milzīgs kritiens lejup, jo 2022. gadā vēl bija 62,9 miljonu eiro pārpalikums.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs šobrīd ir pasaulē zinošākais mūsdienu karadarbības vadības speciālists, jo jau gandrīz divus gadus organizē un vada Ukrainas armijas pretestību Krievijas militārajam pārspēkam.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka (Головнокомандувач Збройних сил України) Valērija Zalužnija iespējamā atstādināšana (rakstot šīs rindiņas, tas vēl nav noticis) ir satraukusi visus, kuri seko līdzi un pārdzīvo par karu Ukrainā.

Starptautiskā šaha federācija FIDE 30. janvārī atzīta par prestižās Himnas balvas laureātu, izcīnot bronzu projekta “Šahs brīvībai” kategorijā “Daudzveidība, taisnīgums un iekļaujošā sabiedrība”. Šajā projektā tiešsaistē šaha mačos par uzvarām cīnījās ieslodzītie no Latvijas cietumiem.

Valdība otrdien apstiprinājusi Baibu Šmiti-Roķi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatā. Amata pienākumu pildīšanu viņa sāks 13. februārī.

Latvijas politiķi, apskatnieki, visi iedzīvotāji laiku pa laikam ar zināmu nožēlu, pat nostalģiju piemin to, ka Latvijai vairs neesot nekāda stratēģiskā mērķa. Tāpēc arī kuļamies kā pa celmiem, jo neesot skaidrs – kurp tālāk doties. Kopš 2014. gada, kad iestājāmies eirozonā, tādu lielu, visus spēkus mobilizējošu mērķu neesot bijis.