Grēkāža statusā ieceltajam Valsts kancelejas direktoram turpina maksāt algu

© Vladislavs Proškins/F64

Par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem no amata atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis visu atstādināšanas laiku ir saņēmis un arī turpmāk saņems pilnu algu un arī sociālās garantijas. Alga nav maza – 5600 eiro mēnesī. To, ka J. Citskovskis turpina saņemt algu, “Neatkarīgajai” apstiprināja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone.

Valsts kancelejas direktora pienākumus uz laiku, kamēr J. Citskovskis ir atstādināts no amata pienākumu izpildes, premjere Evika Siliņa ir uzdevusi pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos, Juridiskā departamenta vadītājai Inesei Gailītei.

J. Citskovskis nav sliktākais cilvēks un sliktākais ierēdnis Latvijā. Viņš ir visaugstākais ierēdnis. Par visaugstākajiem ierēdņiem nekļūst kurš katrs, jo tur vajadzīga atbilstīga izglītība, spējas, pieredze un prasmes. Viņam pārmet amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu, nolaidīgu un nekvalitatīvu pildīšanu, tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar finanšu līdzekļiem - respektīvi, atļaušanu premjeram lidināties ar speciāli viņa amata vajadzībām pasūtītu lidmašīnu.

Taču diezin vai J. Citskovskim var pārmest nolaidību tādā izpratnē, ka bijis slinks. Tieši otrādi - spriežot pēc K. Kariņa lidojumu skaita, viņš ir bijis pat hipercentīgs. Viņš darījis visu, lai premjers būtu apmierināts, lai viņam nebūtu jānīkst lidostās kopā ar pārējo, vienkāršo ļaužu - biznesmeņu un tūristu - masu, lai premjers visur nonāktu laikus. Un, ja no premjera biroja piezvana, sakot, ka vajag lidot šodien, nevis rīt, J. Citskovskis nav varējis

atteikt. Gluži otrādi - godprātīgi pildījis Valsts kancelejas direktora pienākumus. Pa burzmai, iespējams, ir atgadījušies misēkļi, neņemot vērā Publisko iepirkumu likuma normas.

Ierēdņiem savs likums, visiem pārējiem - cits

Pašlaik J. Citskovska rīcību uzticēts vērtēt kompetentai disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai, kas sastāv no Tieslietu, Ekonomikas, Labklājības, Finanšu ministrijas un Ministru kabineta amatpersonām. Neskriesim ratiem pa priekšu - kompetentā komisija vērtēs. Taču, kamēr nebūs uzsākta J. Citskovska disciplinārlietas soda izpilde (ja sods tiks noteikts), viņš turpinās saņemt algu un sociālās garantijas.

Tas tā ir tāpēc, ka valsts civildienesta ierēdņi atrodas Civildienesta likuma 39. panta 5. daļas aizsardzībā, kurā teikts: “Attiecīgās iestādes vadītājs, ministrs vai Ministru prezidents var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai, saglabājot mēnešalgu, sociālās garantijas, normatīvajos aktos noteiktās pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, kā arī specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes.” To, ka ierēdnim uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstājama alga un sociālās garantijas, pauž arī Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. panta 1. daļa. Izņēmums ir gadījumi, kad atstādināšanu pieprasa tiesībsargājošās struktūras un ir sākts kriminālprocess. Tad gan ierēdnim algu vairs nemaksā.

Citiem atstādināšana nozīmē palikt bez algas

Kamēr valsts civildienesta ierēdņi bauda uz sevi attiecinātā Civildienesta likuma definīciju par to, kas ir atstādināšana, visi pārējie ļaudis - gan valsts iestāžu, gan pašvaldību darbinieki, gan arī privātuzņēmumu darbinieki, kuriem nav valsts civildienesta ierēdņa statuss - dzīvo saskaņā ar citu kārtību, kuru nosaka Darba likums. Izņēmums ir tikai karavīri, kuriem ir atsevišķa sava kārtība par atstādināšanu.

Darba likuma 58. pantā noteikts, ka atstādināšana ir ar darba devēja rakstisku rīkojumu noteikts pagaidu aizliegums darbiniekam atrasties darba vietā un strādāt, par atstādināšanas laiku viņam neizmaksājot darba samaksu. Šajā pašā pantā minēts arī maksimālais atstādināšanas termiņš - trīs mēneši, kā arī noteiktas darba devēja tiesības uzteikt darba līgumu atstādināšanas laikā.

Tas gan neaizliedz darba devējam izdot vēl kādus rīkojumus, ka darba ņēmējam tomēr alga vai daļa algas ir izmaksājama, tomēr visbiežāk atstādināšana nozīmē darbinieka atstāšanu bez iztikas līdzekļiem.

Valsts un pašvaldību iestādēs, valsts un pašvaldību uzņēmumos nereti notiek mobings un bosings, kur darbinieki cenšas izcelt sevi, uzvelt citiem vainu par savu nolaidību un pārkāpumiem. Ne vienmēr darbinieks ir vainīgs tajā, ko viņam piešuj.

Mēdz būt arī visādas sūdzības no ārpuses. Piemēram, skolā X vecāki apgalvo, ka skolotāja Y ir slikti izturējusies pret viņu atvasi Z. Skolas direktors A atstādina Y no darba, un no šā brīža skolotāja Y algu vairs nesaņem.

Pēc kāda laika izrādās un pierādās, ka skolotājas Y rīcībā nav bijis nekā slikta un viņa apmelota, taču būs ļoti grūti atsākt darbu un atgūt nesaņemto naudu par laiku, kurā viņa bija atstādināta. Varbūt skolotājai Y ir trīs bērni, nezināmā virzienā devies vīrs un hipotekārais kredīts...

Nolaidīgi rīkoties, veikt administratīvo likumu pārkāpumus, pārkāpt darba drošības noteikumus skaidrā un dzērumā mēdz izglītības un sociālie darbinieki, policisti, dzelzceļnieki un šoferi, inženieri un arhivāri, valsts un pašvaldību uzņēmu priekšnieki un puspriekšnieki. Tāpat mēdz būt arī, ka disciplinārlietas izmeklēšanas beigās atklājas, ka pārkāpumu nav bijis.

Ja cilvēks uzskata, ka atstādināts un atlaists nepamatoti un nelikumīgi, viņš var tiesāties un censties piedzīt kompensāciju par laiku, kurā nav varējis strādāt. Ja beigās izrādās, ka darbiniekam bijusi taisnība, viņš kaut kādu kompensāciju saņem, taču inflācija tās vērtību laika gaitā ir noēdusi, ir bijuši izdevumi arī par juridisko palīdzību.

Īpaši privileģētā kasta

Taču šādas problēmas neskar valsts civildienesta ierēdņus. Tur, protams, nav vainīgs J. Citskovskis, bet tāda ir kārtība, ka vērsim nav ļauts tas pats, kas Jupiteram, un taisnība varbūt it kā ir viena, taču likumi ir dažādi. Nav jau problēma, ka ierēdņiem ir lielas algas un sociālie “spilveni”. Tas tāpēc, ka viņi ir daudz mācījušies, spējuši izturēt konkursus uz amata vietām. Taču tas, ka vieniem termins “atstādināšana” nozīmē palikt uzreiz bez naudas, bet otriem saņemt naudu, kamēr noskaidrojas, vai ir bijis pārkāpums, tomēr nav kaut kā īsti labi.

Nav zināms, cik drīz darbu pabeigs disciplinārlietas komisija J. Citskovska gadījumā, vai un kādu sodu tā piespriedīs. Tas var notikt drīz, tas var vilkties ilgi. Un visu šo laiku J. Citskovskis turpinās saņemt 5600 eiro. Un sociālās garantijas.

Priekšvēsture

Pagājušā gada novembrī K. Kariņa partijas “Jaunā vienotība” politiskie oponenti Saeimas opozīcijas partija “Apvienotais saraksts” pievērsa uzmanību faktam, ka K. Kariņš daudzreiz lidojis ar privātu lidmašīnu reisiem, kas valstij izmaksājuši vairākkārt lielāku naudu nekā tad, ja viņš būtu lidojis tāpat kā visi - ar parastajām satiksmes lidmašīnām. Sākotnēji opozicionāri pauda, ka šo lidojumu kopējā vērtība bijusi 1 363 861 eiro, vienam lidojumam vidēji tērēti 36 861 eiro. Dārgākais bijis uz Briseli - par 63 910 eiro. Pēc tam nāca jaunas ziņas, ka K. Kariņš patiesībā lidojis vēl divreiz biežāk, tātad izmaksas par lidojumiem laikam bijušas vēl stipri lielākas.

Vēlāk Valsts kontrole veica revīziju un tik ļoti lielu skādi nesarēķināja, tomēr secināja, ka nelikumīgi no valsts budžeta izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Savienības (ES) Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Valsts kontrole neminēja vārdos kādus konkrētus atbildīgos, ar kuru lietām, saprotams, jānodarbojas tiesībsargājošajām iestādēm.

Tik lielu šmuci paslaucīt zem tepiķīša nevar, tāpēc skandāls vērsās plašumā, K. Kariņš atkāpās no ārlietu ministra amata, kurā viņš bija iekārtojies pēc premjerēšanas, taču palika atklāts jautājums, kurš tad īsti ir atbildīgs. Skaidrs, ka K. Kariņa atbildība te ir tikai politiskā, tāpēc tikai elektorāts vērtēs, vai turpināt viņam uzticēties vai nē.

Taču ir zem K. Kariņa konkrēti lidojumu plānotāji un biļešu pasūtītāji, kuri tad arī ir tie atbildīgie. Peramā puikas jeb pārmijnieka loma ir iedalīta Valsts kancelejas direktoram J. Citskovskim, kuram pievērsta sabiedrības uzmanība, politiķu un tiesībsargājošo iestāžu bardzība.

Šā gada 10. aprīlī premjere E. Siliņa izdeva rīkojumu par J. Citskovska atstādināšanu.

9. maijā E. Siliņa pieņēma lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu pret J. Citskovski un atstādināšanu no amata. Proti, iepriekšējais lēmums par viņa atstādināšanu zaudēja spēku, un tagad viņš ir atstādināts jau tā dubultgruntīgi - sakarā ar ierosināto disciplinārlietu.

Komentāri

15. maijā, sestdien notikušajā praidā piedalījās un gājiena pirmajās rindās soļoja panākumiem visbagātāko ministriju vadītāji – izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) un kultūras ministre Agnese Logina (PRO). Jācer, ka tikpat atbildīgi šie ministri piedalījās arī 14. jūnija deportāciju upuru piemiņas pasākumos.