Grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā nonākuši finiša taisnē. Jau tuvākajā laikā tie tiks pieņemti Saeimā trešajā, galīgajā lasījuma. Līdz pat pēdējam brīdim turpinās smagas cīņas par katru alkohola tirdzniecības stundu, par katru tā atļautās iegādes vecuma sliekšņa gadu. Ja tiek zaudēts vienā frontes sektorā, tad pretuzbrukums notiek citā.
Lielākais alkohola aprites ierobežotāju zaudējums otrajā lasījumā bija Saeimas noraidītais priekšlikums par alkohola legālas iegādes vecuma robežas paaugstināšanu no 18 līdz 20 gadiem. Par spīti tam, ka atbildīgā Sociālo un darba lietu komisija to atbalstīja. Balsojums par šo priekšlikumu uzskatāmi ilustrē, kā ideoloģiskās dogmas ietekmē cilvēku rīcību, kuri citā situācijā tā, iespējams, nerīkotos.
Parasti atbildīgās komisijas atbalstītos priekšlikumus Saeima pieņem. Visbiežāk pat bez balsojuma (slavenais: deputāti neiebilst), lai gan arī deputātu noraidījums nav nekāda sensācija. Jautājums par alkohola legālas iegādes vecuma slieksni izraisīja gan debates, gan balsojumu. Par vecuma sliekšņa paaugstināšanu balsoja 38, pret 25, atturas 23. Priekšlikums noraidīts.
Tā kā šis nav koalīcijas likumprojekts, kur koalīcijas vairākums kā ar ceļa rulli nobrauc pāri visiem opozīcijas priekšlikumiem pat bez mazākās iedziļināšanās tajos, tad partijas balsoja pēc saviem iekšējiem principiem. Vairākumam frakciju bija brīvais balsojums. Tikai divām partijām tas bija principiāls jautājums, kurā jāatbalsta savējo karogs.
Šīs divas partijas bija “Latvija pirmajā vietā” (LPP) un “Progresīvie”. Ja visās citās partijās vieni deputāti balsoja “par”, citi - “pret” vai “atturas”, tad visi šo divu partiju deputāti principiāli balsoja “pret” vai “atturas”, kas faktiski ir viens un tas pats. Taču starp abu šo partiju deputātu motivāciju bija fundamentāla atšķirība.
LPP kā uzņēmēju un ekonomiskā liberālisma partija ir principā noskaņota pret dažādiem ierobežojumiem, biznesa apgrūtinājumiem un tamlīdzīgu valstiskās regulācijas pastiprināšanu. Līdz ar to pret līdzīgiem priekšlikumiem viņi ir noraidoši pēc būtības. Ar “Progresīvajiem” ir pilnīgi pretēji. Viņi ar abām rokām ir par alkohola aprites stingrākiem ierobežojumiem, bet ideoloģiskās dogmas šajā situācijā viņiem lika iet alkohola lobija pavadā.
Lūk, kā to pamatoja deputāte Mairita Lūse: “Mēs, “Progresīvie”, esam gatavi atbalstīt stingrākus ierobežojumus daudzās citās jomās, esam gatavi meklēt juridiski korektu risinājumu, kā beigt tirgot alkoholu degvielas uzpildes stacijās, esam gatavi diskutēt par alkohola izvietojumu, par speciālajiem veikaliem alkoholam, par daudziem citiem regulējumiem. Vecuma jautājumā mēs esam skeptiski... ļoti skeptiski.”
Ja tu aizstāvi ideju ļaut vēlēšanās piedalīties no 16 gadu vai vēl mazāka vecuma; ja aizstāvi bērnu tiesības veikt ar savu ķermeni neatgriezeniskus eksperimentus; ja pretendē uz jauniešu balsīm vēlēšanās, tad nevari viņiem liegt viņu prieciņus, tajā skaitā apreibināšanos ar alkoholu. Ideoloģiskā dogma, ka jāpazemina vecuma slieksnis, kurā cilvēks kļūst pilntiesīgs (jo jaunāks cilvēks, jo mazāk samaitāts ar agrākās patriarhālās pasaules aizspriedumiem, tātad vairāk mūsējais), lika šajā Saeimas balsojumā “Progresīvajiem” nosvērt svaru kausus par labu alkohola lobijam. Interesanti, ka cits kvēls alkohola nīdējs - Ainārs Šlesers - lai nebūtu jābalso pretēji savas partijas nostādnēm, balsojuma laikā viltīgi “izgāja pačurāt” (nebalsoja).
Zaudējuši šo kauju, alkohola ierobežošanas aizstāvji rosināja citu priekšlikumu. Alkohola tirdzniecības plauktu novākšanu no pircēju acīm. Tas, bez šaubām, ir vērā ņemams priekšlikums. Daudzviet pasaulē, kur tāpat kā Latvijā alkohola lietošana ir sociāla problēma, tas ir ieviests jau sen. Par Skandināvijas valstīm, kur alkoholu var nopirkt tikai specializētos veikalos, pat nerunājot. Jautājums tikai, kāpēc šis priekšlikums tiek iesniegts pēdējā brīdī pirms trešā lasījuma?
Visticamāk, tieši tāpēc, ka likuma grozījumi tā ilgajā pieņemšanas gaitā (pirmais lasījums bija pērn aprīlī) beigu beigās izrādīsies tik apšķērēti, ka paliks tīri kosmētiski un neatbildīs alkohola ierobežotāju sākotnējām iecerēm.
Uz pudeles marķējuma jānorāda kaloritāte un ķīmiskais sastāvs (manuprāt, nebūtiska ietekme uz tā dēvēto riska grupu - starpslāni starp nelabojamiem alkoholiķiem, uz kuriem nekādi ierobežojumi nedarbojas, un svētdienas vīna malkotājiem, kuriem alkohola lietošana nekādas problēmas nekad dzīvē nav radījusi).
Nedrīkstēs reklamēt cenas un atlaides (diezgan nebūtiska ietekme).
Tirdzniecības laika ierobežojumi. Darba dienās un sestdienās alkoholu drīkstēs pārdot no pulksten 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās - no pulksten 10.00 līdz 18.00 (būtiska ietekme).
Vecuma slieksnis nav mainīts (būtiska ietekme).
Alkoholu arī turpmāk drīkstēs tirgot degvielas uzpildes stacijās (diezgan nebūtiska).
Pašvaldībām netiks dotas tiesības aizliegt alkohola tirdzniecību masu pasākumos (diezgan loģisks un saprotams lēmums).
Alkohola pārdošana jau piedzērušiem (diezgan pamuļķīgs priekšlikums).
Tagad uz galda nonācis priekšlikums par īpašu alkohola novietojumu tirdzniecības telpās, taču tas ir tik negatavs, ka visticamāk netiks pieņemts vai arī tiks pieņemts ar lielu laika nobīdi un atrunām. Faktiski gandrīz vienīgais grozījums, kuram varētu būt kāda nopietna ietekme uz alkohola patēriņu, būs šīs dažas stundas, par kurām samazināts alkohola tirdzniecības laiks. Vai tiešām tik daudz šķēpu bija jālauž, lai panāktu šādu lēmumu?
Nav noliedzams, ka alkoholisms ir milzīga Latvijas sociālā un arī ekonomiskā problēma. Nupat atgriezos no ceļojuma Spānijā, un pirmais, kas dūrās acīs, nonākot Rīgas centrā, bija nenormālais piedzērušo skaits uz ielām. Varbūt to var norakstīt uz 4. maiju, kad tas notika, bet arī citās dienās situācija nav daudz labāka.
Tas, ka šādā bēdīgā situācijā alkohols tiek piedāvāts burtiski uz katra stūra, ar pavisam niecīgiem ierobežojumiem, nav pieņemami. No otras puses, alkoholam ir viens no spēcīgākajiem nozares lobijiem Latvijā (līdztekus banku un azartspēļu lobijam, lai gan gribētos cerēt, ka azartspēļu gadījumā varam runāt pagātnes izteiksmē). Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kādā beigu redakcijā tiks pieņemti šie alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumi, tie diez vai to rosinātājus īsti apmierinās.
Līdz ar to nepaies ilgs laiks, un šo likumu vērs vaļā atkal, un atkal tiks iesniegti jauni grozījumi. Kaut ko līdzīgu mēs redzam ar azartspēļu ierobežošanas mēģinājumiem. Nocērt pūķim vienu galvu, divas ataug vietā. Izdodas pieņemt nepieciešamos likumus un lēmumus, šķiet jau uzvara, bet tiesa lemj citādi. Un tā pa riņķi. Tikmēr cilvēki nodzeras, nospēlē visus īpašumus, toties bizness plaukst. Galu galā, nauda nesmird. To mēs redzam ne tikai šajā jautājumā vien.
Interesanti, protams, būtu vērot “Progresīvo” balsojumu, ja tiktu piedāvāts paaugstināt vecuma slieksni, kurā cilvēkiem atļauts apmeklēt spēļu zāles. Vai arī tad viņi teiktu - mēs jau esam par azartspēļu maksimālu ierobežošanu visādos veidos, tikai vecuma jautājumā gan ļoti, ļoti skeptiski?
