Donalds Tramps atzīts par vainīgu. Un tad?

© Depositphotos

Ņujorkas tiesas zvērināto lēmums atzīt bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos izraisīja neviltotu uzvaras eiforiju nekritisko antitrampistu nometnē. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Trampa atzīšana par vainīgu ļāva miljoniem cilvēku visā pasaulē izbaudīt šo mazo, ikdienības laimīti.

Kā mūsdienās mēdz teikt - par ko īsti bija cepiens? Manhetenas apgabala prokuratūra Trampam izvirzīja apsūdzību par nepatiesu finanšu pārskatu sniegšanu 2016. gadā saistībā ar maksājumiem pornoaktrisei Stormijai Denielsai.

2016. gadā, prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā, Denielsa Trampam piedraudēja, ka nāks klajā ar publisku paziņojumu par abu it kā seksuālo sakaru 2006. gadā, kad Tramps bija nesen kā precējies ar Melāniju un viņai tikko bija piedzimis dēls Barons. Lai izvairītos no skandāla, Trampa pārstāvis advokāts Maikls Koens pārskaitīja Denielsai 130 000 ASV dolāru apmaiņā pret viņas klusēšanu. Iekavās piebildīsim, ka Tramps šo sakaru noliedz, bet tas šajā gadījumā neattiecas uz lietu.

Vēlāk, lai Denielsai izmaksāto naudu atdotu Koenam, Tramps, prokuratūras ieskatā, apzināti izdarīja viltojumu uzņēmējdarbības dokumentos, uzrādot to kā atlīdzību par juridiskiem izdevumiem. Manhetenas tiesas zvērināto žūrija atzina Trampu par vainīgu.

Neesot juristam/grāmatvedim/finansistam, īsti saprast, kur tieši slēpjas Trampa noziegums, turklāt vēl 34 dažādos veidos, nav viegli, un, galvenais, tas arī nav nepieciešams, jo ne jau juridiski grāmatvediskās nianses šajā lietā ir svarīgākās. Galvenais, ka Tramps tagad ir ne tikai “smagos noziegumos apsūdzētais”, bet jau tikpat kā “smagos noziegumos notiesātais”. Ko nozīmē šīs nianses, Latvijā nav atsevišķi jāpaskaidro.

Pats spriedums tiks nolasīts 11. jūlijā, īsi pirms gaidāmā republikāņu partijas konventa, kas notiks 15.-18. jūlijā Milvoki Viskonsinā. Par sodu lems tiesnesis Huans Merčans, kurš pazīstams kā stingrs tiesnesis, neiecietīgs pret “trampveidīgajiem” (vienu Trampa palīgu viņš jau notiesājis, publiski paziņojot, ka iedotu ilgāku brīvības atņemšanu, bet to nevar izdarīt, jo apsūdzētais vienojies ar prokuratūru), tāpēc sods varētu būt bargāks, nekā daudzi pieļauj. Teorētiski Trampam varētu piespriest līdz pat četriem gadiem cietumā, taču novērotāju vidu valda pārliecība, ka tik smags sods tomēr nebūs. Visticamāk, naudas sods un nosacīta brīvības atņemšana, lai gan iespējami varianti.

Lai kāds būtu tiesneša lēmums, tas, visticamāk, tiks pārsūdzēts, un apelācijas nepagūs izskatīt līdz vēlēšanām 5. novembrī. Taču tam nav īpašas nozīmes, jo arī notiesātā statuss neliedz Trampam piedalīties vēlēšanās kā prezidenta kandidātam. Pat vēl vairāk, atrašanās cietumā arī nav šķērslis viņa prezidentūrai. Pats Tramps apgalvo, ka tiesas process pret viņu bijis caurcaurēm politisks un lieta safabricēta.

Naids neļauj spriest kritiski

Vai lieta ir safabricēta? Visticamāk, ka nē. Visi fakti ir viegli pārbaudāmi, un nekādi viltoti pierādījumi lietā nav konstatēti. Vai lieta ir politiska? Atbilde uz šo jautājumu diemžēl nav un nevar būt objektīva. Tā atkarīga no skatu punkta. Kā skatās.

Skaidrs, ka ASV tiesu sistēma ir neatkarīga, un nekāda zvana no Baidena administrācijas - ziniet, noorganizējiet tiesas prāvu, lai no skatuves novāktu mūsu oponentu - nebija. Lai gan dedzīgākie trampisti ir pārliecināti, ka bijis tieši tā. Taču noliegt lietas politisko komponenti nozīmē uz lietu raudzīties pilnīgi nekritiski, un tikpat nekritiski atkārtot frāzes par tiesu neatkarību.

Izskatās, ka nozīmīgākais šīs zvērināto žūrijas lēmuma rezultāts ir tieši šī emocionālā “uzvaras laime”, kuru guvusi “nekritisko antitrampistu nometne”. Tāda ir izveidojusies ne tikai ASV, bet visā pasaulē. Tie ir cilvēki, kuri tik ļoti ienīst Trampu, ka viņiem riebjas pilnīgi viss, ko viņš dara, saka vai domā, neatkarīgi no šo darbību saturiskās jēgas. Viņi drīzāk mēli norīs nekā pateiks, ka šis cilvēks kaut reizi dzīvē ir arī kaut ko labu izdarījis. Šiem cilvēkiem jebkas, kas kaitē Trampam; kas met uz viņu aizdomu ēnu, rada gluži vai narkotisku baudījumu. Latvijā šo nometni uzskatāmi pārstāv pazīstamais žurnālists Kārlis Streips. Viņa acīs Tramps nekādos apstākļos nebūs nekas labāks par “oranžo orangutanu”.

ASV šādu nosacīto Streipu ir miljoniem. Varbūt ne visi, bet daudzi no viņiem šo savu cīņu pret Trampu ir izvērtuši gluži vai par savas dzīves centrālo misiju. Neaizmirsīsim, ka ASV sabiedrība ir nesalīdzināmi aktīvāka nekā mūsējā. Vašingtonā gandrīz katru nedēļu vai pat vēl biežāk notiek plašas demonstrācijas, kuru laikā tiek slēgta auto satiksme Pensilvānijas avēnijā (tas ir, ielā ar vismaz astoņām braukšanas joslām).

Šādu mesiānisku aktīvistu netrūkst arī ASV tiesībsargājošajā sistēmā, it īpaši tādās demokrātu pārvaldītās pavalstīs kā Ņujorka. Tāpēc iespējamo Trampa noziedzīgo nodarījumu meklēšana ar mikroskopu ir pašsaprotama arī bez jebkādām norādēm “no augšas”. Vai tā ir politiska ietekme? Manuprāt, jā, bet nešaubos, ka nekritiskie antitrampisti šādu ietekmi var nesaskatīt. Viņuprāt, tā ir tikai tīra tiesas vēlme noskaidrot juridisko patiesību.

Uzmanīgāks lasītājs var pārmest autoram - bet vai tad jūs pats vēl nesen nekritizējāt Trampu un asi nevērsāties pret ikvienu “trampistu”? Jā, bet šai manai antitrampiskajai nostājai bija konkrēts iemesls. Trampa un viņa atbalstītāju Ukrainas palīdzības bloķēšana. Arī tagad man Tramps nekādas simpātijas nerada, bet, ja viņš jau pieminētajā partijas konventā par savu viceprezidenti izvirzīs Nikiju Heiliju, tad, iespējams, par viņu pat būšu gaidāmajās vēlēšanās. Viss atkarīgs no Trampa vai otra pretendenta - Džo Baidena rīcības un izteikumiem.

Tiesas iznākuma ietekme būs minimāla

Šobrīd galvenais jautājums, kas nodarbina ASV politisko šķiru: kā šis tiesas spriedums ietekmēs gaidāmās vēlēšanas?

Jau labu laiku dažādās aptaujās tiek iekļauts jautājums: kā mainīsies jūsu izvēle prezidenta vēlēšanās, ja Tramps tiks notiesāts? Manuprāt, atbildes uz aptauju jautājumiem, kā jūs rīkosieties, ja notiks tas vai cits (bet tas vēl nav noticis), nav īsti vērā ņemamas, jo nekad cilvēks nevar iepriekš zināt, kā viņš rīkosies reālā situācijā, kura vairs nebūs teorētiska, bet būs viņam priekšā. Tāpēc daudz nozīmīgākas būs aptaujas, kuras rādīs, kā mainījusies attieksme pret Trampu jau pēc šī zvērināto lēmuma.

Agrākās aptaujas liecināja, ka vēlētājus minimāli ietekmē Trampa notiesāšana vai viņa attaisnošana. Saskaņā ar jaunāko “PBS NewsHour/NPR/Marist” aptauju, 67% respondentu apgalvo, ka tas neietekmēs viņu lēmumu, par ko balsot vēlēšanās. Vēl 17% (27% demokrātu, 10% republikāņu un 11% bezpartejisko) apgalvo, ka, visticamāk, viņu gatavība balsot par Trampu samazināsies. Interesanti, ka 15% respondentu (7% demokrātu, 25% republikāņu un 15% bezpartejisko) Trampa notiesāšana drīzāk radīs pretēju efektu un veicinās vēlmi balsot par viņu.

Tie visi gan ir tikai tādi teorētiski spriedelējumi. Taču arī tie liecina, ka Trampa notiesāšana vai nenotiesāšana vēlētāju izvēli ietekmēs minimāli. Pat tos, kurus ietekmēs, tā ietekmēs uz abām pusēm. Vieniem šķitīs, ka notiesāts cilvēks nevar ieņemt tik augstas amatpersonas vietu, kamēr citiem tieši rodas simpātija pret šo “nenokausējamo bulli”, kuru “vārgie” demokrāti vajā kā vien spēj, bet tāpat nekādi nevar dabūt gar zemi.

Komentāri

“Nav plāna likvidēt Latviešu valodas aģentūru (LVA). Daudzas lietas, ko šobrīd darām, ir saistītas ar latviešu valodas nostiprināšanu,” intervijā “Neatkarīgajai” teica izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Intervija tika publicēta 10. jūlijā. “Tātad Latviešu valodas aģentūra paliks kā atsevišķa institūcija?” pārjautāju. “Jā,” pārliecinoši atbildēja ministre. Taču nākamā diena atnesa pārsteigumus.

Svarīgākais