Pēdējā mēneša laikā notikušas būtiskas pārbīdes Krievijas armijas augstākajā vadībā. No amata atbrīvots ilggadējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, un viņa vietā iecelts ekonomists, līdz šim ar armijas lietām tieši nesaistīts cilvēks – Andrejs Belousovs.
Galvenais šīs kadru pārbīdes rezultāts pagaidām ir vairāku augsta ranga ģenerāļu arestu virkne. Pirmais vēl aprīlī tika arestēts aizsardzības ministra vietnieks būvniecības jautājumos Timurs Ivanovs. Viņš tika apsūdzēts kukuļa saņemšanā īpaši lielos apjomos (1,15 miljardi rubļu jeb 12 miljoni eiro).
Ivanova arests neradīja lielu pārsteigumu, jo viņa dzīvošana pāri saviem līdzekļiem bija vispārzināma (12 miljoni eiro ir tikai aisberga redzamā virsotne, ko izmeklēšanas ieskatā izdevies pierādīt). Par Ivanova pilīm, uzdzīvi Nicā, nesamērīgi dārgajām dāvanām sievai rakstīja pat Kremlim lojālā prese, un viņš bija Alekseja Navaļnija korupcijas apkarotāju komandas izmeklējumu regulārs “varonis”.
Tā kā Ivanovs bija tuvs Šoigu līdzgaitnieks (abi nebija kadru virsnieki, un abi bija orientēti uz greznu dzīvi, nevis uz “idejām par kalpošanu dzimtenei”), viņa arests radīja aizdomas par Šoigu aparāta svara samazināšanos. Ja jau nevarēja aizstāvēt savējo, tad laikam spēciņi vairs nav tie. Spriežot pēc tālākajiem notikumiem (nākamajiem arestiem), tā arī visa šī lieta izskatās.
Krievijas izmeklējošā žurnāliste Farida Rustamova Ivanovu dēvē par augstāko pēc varas hierarhijas un ietekmes esošo apsūdzēto kopš kara sākuma. Viņa atzīmē, ka Ivanovs plašākai publikai bijis pazīstams kā “viens no Krievijas bagātākajiem “silovikiem””.
12. maijā tika oficiāli paziņots par Šoigu atbrīvošanu. Viņš saņēma jaunu amatu - Krievijas Drošības padomes sekretāra amatu, aizstājot Nikolaju Patruševu, kurš faktiski tika nosūtīts pensijā, saglabājot nominālu prezidenta palīga amatu. Nākamajā dienā Maskavā tika aizturēts Krievijas Aizsardzības ministrijas galvenās militārā personāla pārvaldes vadītājs - ģenerālleitnants Jurijs Kuzņecovs. Arī viņš tiek apsūdzēts kukuļa saņemšanā sevišķi lielā apmērā.
Kuzņecovs tika arestēts īpaši rupjā veidā, piecos no rīta izlaužot viņa mājas metāla vārtus un izsitot logu stiklus. Kratīšanā tika izņemts liels apjoms skaidras naudas dažādās valūtās, zelta monētas un citas luksusa mantas. Arī šis arests neradīja pārsteigumu. Lielāku interesi tas izraisīja tikai tāpēc, ka notika nākamajā dienā (naktī) pēc Šoigu nomaiņas.
17. maijā tika arestēts bijušais 58. armijas komandieris ģenerālmajors Ivans Popovs. Viņu apsūdz krāpniecībā sevišķi lielos apjomos. Popovs kļuva plašākai publikai zināms 2023. gada vasarā pēc konflikta ar ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu un internetā nopludināta audioieraksta saviem padotajiem, kurā atklāti kritizēja armijas apgādi, rotācijas neesamību un ģenerālštāba vadību. Toreiz Popovs zaudēja amatu un tika nosūtīts uz Sīriju.
Popova arests izsauc vislielāko neizpratni, jo viņš atšķirībā no Ivanova, Kuzņecova vai Šoigu Krievijas Z patriotu aprindās skaitījās “idejiskais”, kurš pirmām kārtām domā par doto uzdevumu izpildi, vienlaikus rūpējoties arī par saviem padotajiem. Viņam bija “labā” ģenerāļa slava, kas
Krievijas varas hierarhijā ir “vainu pastiprinošs apstāklis”. Labā slava kaujinieku vidē, visticamāk, arī ir Popova nedienu patiesais iemesls.
Putina sistēmā amatpersona nedrīkst būt “pārāk laba”, lai gan nav arī pamata domāt, ka Popovs viņam inkriminētos noziegumus nav veicis. Krievijas armija ir tā iekārtota, ka tur nezagt nemaz nevar. Ja no algas vien dzīvosi, tad tevi neviens par pilnu neņems, uztvers kā “balto zvirbuli”, kā kaut kādu dīvaini, bez mazākajām karjeras izaugsmes iespējām.
Taču ar to ģenerāļu aresti nebeidzās. 23 maijā kļuva zināms, ka apcietināts Krievijas bruņoto spēku galvenās sakaru pārvaldes priekšnieks un ģenerālštāba priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Vadims Šamarins. Tās pašas dienas vakarā Z kanāli un prokremliskie plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka aizdomās par kukuļa ņemšanu aizturēta vēl viena Krievijas Aizsardzības ministrijas amatpersona - aizsardzības pasūtījuma departamenta vadītājs Vladimirs Verteļeckis.
Kopā ar šiem ģenerāļiem apcietināti arī virkne citu lietās iesaistīto zemāku amatpersonu, līdz ar to var runāt par acīmredzamām tīrīšanām armijas aprindās, lai gan Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs uz jautājumu par tīrīšanām Aizsardzības ministrijā atbildēja: “Cīņa pret korupciju ir konsekvents darbs. Tā nav kampaņa, tas ir nepārtraukti notiekošs process. Mēs šeit nerunājam ne par kādām kampaņām.”
ASV bāzētā Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi uzskata, ka apsūdzības korupcijā ir tikai formālais iemesls šo ģenerāļu novākšanai no skatuves. Tāpēc nav īpašas nozīmes, ko šiem ģenerāļiem inkriminē. “Kremlis, visticamāk, izmanto apsūdzības korupcijā kā ieganstu, lai noslēptu patiesos iemeslus konkrētu cilvēku atlaišanai, kuri zaudējuši uzticību,” norāda ISW eksperti.
Komentētāju aprindās nav vienprātības par šo arestu dziļākajiem iemesliem, jo tie katrā konkrētā gadījumā var būt dažādi. Vienā gadījumā (visbiežāk) Putina uzticības zaudēšana, otrā aparāta intrigas, vēl citā cita. Tāpat pagaidām vēl nevar prognozēt šo arestu ilgtermiņa sekas, bet rodas iespaids, ka “veco cīņubiedru” Šoigu, Gerasimova, Patruševa laiks ir pagājis, lai arī viņi visi nomināli paliek uz skatuves.
Neapmierinātība ar Šoigu un Gerasimovu armijā, “Z patriotu” un “vojenkoru” vidē nebija noslēpums. Bēdīgi slavenais Igors Girkins-Strelkovs Šoigu citādi kā vien par “finiera maršalu” nedēvēja, tādējādi norādot: kas tas par maršalu, kas nekad armija nav dienējis.
Arī Putins nevarēja būt apmierināts ar Šoigu un Gerasimova darbu. Par Krievijas bruņoto spēku haotisko, nemākulīgo darbību kara pirmajā gadā kādam bija jāatbild. Cita lieta, kā atzīmē Putina psiholoģijas labs pazinējs Staņislavs Belkovskis, Putins nevarēja šos cilvēkus agrāk atlaist, jo tas it kā liktu viņam atzīt, ka ar “speciālo militāro operāciju” viss neiet kā plānots.
Tagad, kad Krievijas bruņotie spēki ir situāciju stabilizējuši un tiem pat pieder iniciatīva, var arī no Šoigu kā neprasmīga vadītāja atbrīvoties. Ļoti iespējams, ka tāds pats liktenis piemeklēs Gerasimovu, lai gan viņi abi ir Putinam tuvi cilvēki, kuriem viņš uzticas, bet lojalitāte ir galvenais amatu ieņemšanas kritērijs Putina sistēmā.
Agrāk Jevgeņija Prigožina vāgneriešiem tuvais “Telegram” kanāls “Alex Parker Returns” neslēpj, ka uzskata: “armijā ir sācies jauns 1937. gads”. Ar to domājot Staļina armijas tīrīšanu, ko ievadīja Tuhačevska, Blihera un citu armijas komandieru lieta. Viņi vērš uzmanību uz to, ka šoreiz aizturēts nevis nu jau bijušā aizsardzības ministra Šoigu vietnieks, bet ģenerālis, kurš bija Gerasimova vietnieks. “Tas nozīmē, ka beidzot ir sākuši rakt arī zem Gerasimova. Sakaru sistēmas armijā ir nekam nederīgas un novecojušas, bet uz tām var “zāģēt” milzīgu naudu. Tas arī vienmēr ir ticis darīts. Mēs ceram, ka Gerasims sekos pa Tuvieša taku. Krimināllietas pret viņa vietniekiem un pēc tam, kad viņš būs iedzīts stūrī, godprātīga atkāpšanās,” neslēpti priecājas kanāla autori.
Jāpiebilst, ka 20. maijā Putins atlaida aizsardzības ministra vietnieku Juriju Sadovenko un viņa vietā iecēla Revīzijas palātas (mūsu VID analogs) revidentu Oļegu Saveļjevu. Pārmaiņas Aizsardzības ministrijas struktūrā liecina, ka notiek “saldafonu” (uzpūtīgu militāristu) nomaiņa ar “tehnokrātiem”, pie kuriem var uzskatīt arī jauno aizsardzības ministru, bijušo vicepremjeru Andreju Belousovu, kurš agrāk nebija saistīts ar Krievijas armiju.
Aizsardzības ministra aizstāšana ar cilvēku bez pieredzes drošības struktūrās atgādina situāciju, kad 2007. gadā šajā amatā tika iecelts uzņēmējs Anatolijs Serdjukovs. Putins ir acīmredzami neapmierināts ar sistēmu, vēlas to mainīt un, kā vienmēr līdzīgos gadījumos, par problēmas risinātājiem izvēlas cilvēkus, kuri kaut ko arī prot darīt, ne tikai skatīties priekšniekam mutē un lišķīgi visam piebalsot.
Tas gan pārējai pasaulei neko labu nesola, jo Belousovam, kurš ir labi zināms mobilizācijas ekonomikas aizstāvis, var arī izdoties uzlabot situāciju Krievijas armijā. Tiesa, tāds labs Krievijas armijas pazinējs kā
Aleksandrs Ņevzorovs ir pārliecināts, ka Krievijas armijas “tikumi” nav ne iznīcināmi, ne pat samazināmi, jo pašos pamatos tie balstās uz zagšanu, cilvēku pazemošanu, padoto uztveršanu kā “lielgabalu gaļu”, lišķīgu melošanu priekšniecībai un nepatiesu ziņojumu sūtīšanu uz “augšu”. Tāda sistēma varot tikai degradēties.
