Jautājums par mācību gada pagarināšanu dažiem politiķiem kļuvis aktuāls, ilgtermiņā vērtējot drošības situāciju Latvijā. Pagarinājuma iespēju valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros izsaka viens otrs militārais analītiķis, un tā mērķis ir: iesaistīt jauniešus arvien nopietnākās apmācībās. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan neizrādīja gatavību tūdaļ lemt par mācību gada pagarināšanu, sak, nogaidīsim un izvērtēsim.
Mācību gada pagarināšanas tēzi izvirzīja frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, piebilzdams, ka par pagarināšanu nevēloties runāt neviens - nedz Izglītības ministrija, nedz skolotāji. Viņš uzskata, ka pietrūkstot tieši divu nedēļu, lai jaunieši pilnvērtīgi apgūtu VAM kursu, kas sāksies jau 2024./2025. mācību gadā.
Savukārt Sprūds apgalvoja, ka ministrijas un pedagogu nevēlēšanās runāt par mācību gada pagarinājumu ir tikai Rajeva interpretācija. Katrā ziņā jānovēl abiem vienoties par to, ir vai nav mērķtiecīgi pagarināt mācību gadu par divām nedēļām.
Jāņem vērā arī tas, ka VAM nometnes vasarā jau notiek, par ko “Neatkarīgo” informēja Aizsardzības ministrija: “Valsts aizsardzības mācības nometņu organizēšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 381, un tās tiek organizētas jau vairākus gadus. Nometnes organizē un finansiāli tiek segtas no Jaunsardzes centra budžeta. Piedaloties vasaras nometnēs, valsts aizsardzības mācību apgūstošie jaunieši var nostiprināt mācību gada laikā gūtās zināšanas un prasmes.”
Kāds bijušais militārists, kurš nevēlējās sevi publiskot, nodēvēja Rajevu par lieka trača cēlāju. “Pagaidām nav nekādas dziļākas analīzes par to, ko var un ko nevar apgūt valsts aizsardzības mācībai atvēlētajās stundās. Tad kāpēc tracināt skolotājus un vecākus ar ideju pagarināt mācību gadu par divām nedēļām? Ko tas dos? Varbūt tad pagarināt par mēnesi? Tas ir ārkārtīgi nepārdomāts priekšlikums. Varbūt tomēr izanalizēt gada garumā VAM plusus un mīnusus un tad lemt?”
Par mācību gada pagarināšanu tika runāts jau 2022. gadā, kad izglītības ministre bija Anita Muižniece. Tolaik šī pagarināšana gan netika saistīta ar valsts aizsardzības mācību, jo tā vēl nebija aktualizēta. 2022. gadā iespējamo pagarināšanu dēvēja par brīvlaika izlīdzināšanu, pieliekot vienu vasaras brīvlaika nedēļu ziemas brīvlaikam, vienu - pavasara utt. Pamatojums: gan skolēni, gan pedagogi nogurst garajos mācību ceturkšņos, viņiem nepieciešama atelpa. Tomēr aptaujas toreiz liecināja, ka tādam mācību gada pagarinājumam, kas ilgtu līdz Jāņiem vai pat līdz 1. jūlijam, nepiekrīt 72% vecāku un 76% skolēnu.
Siguldas valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns ir lakonisks: “Šo jautājumu jau kādi trīs ministri ir aplūkojuši. Nekur tas nav izkustējies un nekur arī neizkustēsies. “Jaunā vienotība” ir pateikusi, ka ministres Andas Čakšas darba kārtībā šāda jautājuma nav.”
Kalvāns ironizē, ka nevajag vienmēr ņemt par pilnu kāda politiķa teikto, jo tas mēdz būt “dziļi subjektīvs”. “Šobrīd VAM jauniešu nometnes notiek sekmīgi, tās būs jūlijā un augustā, tāpēc nekāds mācību gads nav jāpagarina. Man nav skaidrs, ar kādu dziļo domu Rajevs šo ideju ir izteicis. Jautājumi par mācību gada pagarināšanu ir cilāti neskaitāmas reizes, bet neviens no ideju izteicējiem nav ticis tālāk par TV vai radio intervijām.”
Kalvāns piebilst, ka VAM nometnes ir izcili organizētas, līdz ar to - labi apmeklētas. “Uz šīm nometnēm ir tik daudz pretendentu, ka Jaunsardzes centram jānodrošina atlase, jo jauniešu pieteikumu skaits pārsniedz vietu skaitu. Jaunieši - desmitklasnieki, vienpadsmitklasnieki - nodarbojas dažādos poligonos un militārajās bāzēs. Tā ka viss ir kārtībā,” saka Kalvāns.
