Komentāri

Partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) rosinātais likumprojekts par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju) atkal uzjundījis runas par iespējamo valdības krišanu.

Lielāko pasaules mediju uzmanības lokā šajās dienās nenoliedzami ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas ikgadējais samits, tajā skaitā ASV prezidenta Donalda Trampa paustais. Ietekmīgais medijs “Politico” Trampa teikto nosauca par “ trakāko runu”, savukārt BBC secina, ka par Trampu “tagad vairs neviens nesmejas”.

Izskatās, ka Daugavpils, Rēzeknes un Preiļu novadi jau tagad tiek "norakstīti" iespējamā uzbrukuma gadījumā. Bet par to neviens nerunā, jo par to runāt, patiesību sakot, ir bail. Runā vien sausi un oficiāli, bet par to, kā jūtas pierobežas iedzīvotāji, runāt nav drosmes.

Argentīnas prezidenta Havjera Mileja vizīte ASV Latvijai ir svarīga no tā aspekta, ka ekscentriskais Argentīnas līderis ar savu kuplo frizūru un motorzāģi virs galvas daudziem šķiet atdarināšanas cienīgs paraugs. Viņi saka: ja pie mums būtu tikpat apņēmīgs vadītājs, tad arī Latvijā iestātos labāki laiki.

Inflācija, IKP pieaugums vai kritums, ģeopolitiskie izaicinājumi un dabas ķibeles. Kā godam noslēgsim šo gadu, un kas vēl notiks nākamajā?

Trīs Krievijas iznīcinātāju SU-35 ielidošana un ilgstoša uzturēšanās Igaunijas gaisa telpā bez mazākajām atrunām jāvērtē kā ārkārtīgi nopietna provokācija. Runa nav par kaut kādu “leņķa nogriešanu”, kad lidmašīna formāli uz dažām sekundēm ielido citas valsts gaisa telpā, vienkārši lai saīsinātu maršrutu. Runa ir par acīmredzamu provokāciju. 12 minūšu lidojums Igaunijas teritorijā ir nepārprotams signāls: nu, un ko jūs uz to teiksiet?

Ar šādu virsrakstu ietekmīgais laikraksts “Financial Times” (šodien, kad savas pozīcijas zaudējuši tādi agrāko gadu grandi kā “The New York Times” un “Washington Post”, varbūt pat pasaulē ietekmīgākais) apkopo ASV prezidenta Donalda Trampa uzkrītoši grezno vizīti Londonā, draudīgi piebilstot, ka citādi ar Apvienoto Karalisti varot būt cauri. Tā varot tikt sagrauta.

Nupat publiskotie SKDS veiktie amatpersonu reitingu mērījumi liecina: lai arī Evikas Siliņas valdības ministru sabiedrības vērtējums joprojām ir negatīvs, gandrīz visiem ministriem tas ir augstāks nekā šā gada sākumā. Par ko tas liecina?

Juristu biedrība "Tiesiskums.lv" mēģinās atgūt tās ieskatā prettiesiski iekasētās obligātās iepirkumu komponentes jeb OIK maksājumus, kuri 18 gadu garumā bija iekļauti visos elektrības rēķinos. Te ir runa par kopsummā 2,9 miljardiem eiro, no kuriem 1,9 miljardus ir samaksājuši elektroenerģijas galalietotāji. Ja, pieņemsim, biedrība tiesā vinnēs un valstij būs pienākums izmaksāt par OIK savulaik iekasēto naudu, nav saprotams, kur valdība ņems tik milzīgu naudu, lai to varētu izmaksāt.

Starp nopietnajām ziņām pasaules preses uzmanības centrā trešdien bija Izraēlas sauszemes karaspēka iebrukums Gazā. Šo notikumu par galveno bija izvēlējušies tādi izdevumi kā “The New York Times”, “Los Angeles Times”, “The Boston Globe”, “The Washington Post”, “Financial Times” un citi.

Vienošanās valdībā par nākamā gada budžetu pagaidām vēl ir iestrēgusi, jo izlīduši daži īleni no maisa – starp koalīcijas partijām nav vienprātības par koku ciršanas vecuma samazinājumu, ko vēlas Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), bet pret ko asi iebilst “Progresīvie”.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija (ZM) ir rosinājusi grozījumus Meža likumā, bet cita valdošās koalīcijas partija “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut.

Lai arī 2026. gada valsts budžeta tālāka virzīšana ir nedaudz iepauzēta (vakar iepriekš plānotā  budžeta konceptuāla pieņemšana valdībā un tālāka virzīšana uz Saeimas komisijām tika atcelta), politiskajā vidē nav šaubu, ka budžets tiks pieņemts bez lielas aizķeršanās. Notiks tradicionālās virves vilkšanas sacensība, bet vairāk izskatam, nevis pēc būtības. Kaut vai tāpēc, ka “īstā” budžeta pieņemšana notiek nevis rampas gaismā publiskajā telpā, bet gan šaurā lokā, bez nevēlamu liecinieku klātbūtnes.

Kādreiz bija populārs izteikums, ka vēsture jāzina, lai izvairītos no kļūdām nākotnē. Parasti līdzīgas frāzes tiek uztvertas kā rudens lapu čaboņa – pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Taču tagad ar zināmu satraukumu jākonstatē: šī nākotne, par kuru mūs brīdināja vēsture, ir pienākusi. Tā klauvē pie mūsu māju durvīm.

Aizvadītajā nedēļā atkal no jauna uzliesmoja domstarpības starp ZZS un “Progresīvajiem”. Pirms Saeimas vasaras brīvdienām jau bija šo partiju saķeršanās saistībā ar partijas “Latvija pirmajā vietā” rosinātajiem grozījumiem Satversmē par to, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi. Šoreiz ZZS vadītā Zemkopības ministrija rosināja grozījumus Meža likumā, bet “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut. Pagaidām pušu pozīcijas izskatās nelokāmas. Vai tas var novest pie dziļākas krīzes valdībā?

Demokrātiskā sistēmā teorētiski vajadzētu būt tā: politiķi izdomā, kā vajadzētu būt, un pēc tam sabiedrībai (vēlētājiem) piedāvā savu attīstības vīziju. Sabiedrība izvērtē šīs politiķu piedāvātās vīzijas un izvēlas sev tuvāko. Kurš piedāvājums iegūst visvairāk balsu, tas tiek realizēts.

Ir jautājumi, kuri acīmredzami prasās pēc steidzama risinājuma, jo problēma samilst, bet politiķi, kuriem tā jārisina, cenšas izlikties to neredzam, bāž galvu smiltīs un cer, ka gan jau tā kaut kā pati no sevis atrisināsies. Viena no šādām problēmām ir darbaspēka trūkums, no vienas puses, un augošā sabiedriskā pretestība visu veidu imigrācijai, no otras. Ko darīt?

Publiski pieejamie statistikas dati liecina, ka Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) pēdējos gados spēji pieaudzis gan nodarbināto personu skaits, gan arī viņu amata slodžu skaits. 2023. gada decembrī SIF nodarbinātie bija 58, bet 2025. gada jūnijā jau 81, kuri pildīja 88 amata slodzes.

Rīgas pilsētas tiesā šonedēļ sāka skatīt krimināllietu, kurā par mēģinājumu 2021. gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS “Olainfarm” akciju kontrolpaketi apsūdzēti  “Olainfarm” kādreizējie padomes locekļi, “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA “Olmafarm” (tolaik “Olainfarm” vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas “Black Duck Invest” pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.

Pārkāpjot NATO gaisa telpu, trešdienas rītā, 10. septembrī, Polijā ielidoja vairāki Krievijas droni. Vairums tika notriekti, bet agresora iebrukums ir likumsakarīgs, vērtējot Krievijas dronu uzbrukumu intensitāti Ukrainā. Ielidošana nebija nejauša, tā bija Maskavas militāristu provokācija: ko iesāks NATO dalībvalsts?

“Ejot garām kādai vasarnīcai, sadzirdēju klusus smilkstus. Tā kā vārtiņi bija pusvirus, bet cilvēku nebija, es iegāju palūkoties, kas tur notiek. Ieraudzīju pieķēdētu pusauga sunīti, kam bļodās nebija ne miņas no ūdens un pārtikas. Viņš izskatījās novājējis.” Tālāk tīmeklī ir garš stāsts par to, kā šis cilvēks klauvējis pie mājas durvīm, neviens nav atsaucies, tad viņš nolēmis atbrīvot sunīti no ķēdes un paņemt sev līdzi. Tā bija acīmredzama “tradicionālā” situācija: pavasarī paņemts dzīvnieciņš, rudenī – pamests kā apnikusi mantiņa.

Pasaules politiķi, militāristi, apskatnieki ir gandrīz vienisprātis – trešdienas Krievijas dronu masveida (vismaz 19) ielidošana Polijas gaisa telpā nav nejaušs starpgadījums, kad kāds drons novirzījies no kursa un kaut kur aizklīdis. Tā bija apzināta, mērķtiecīga provokācija, kuras uzdevums bija notestēt Polijas un NATO reakciju pirms 12. septembrī plānotajām militārajām mācībām “Zapad-2025”.