Rīgas pilsētas tiesā šonedēļ sāka skatīt krimināllietu, kurā par mēģinājumu 2021. gadā izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērto zāļu ražotājas AS “Olainfarm” akciju kontrolpaketi apsūdzēti “Olainfarm” kādreizējie padomes locekļi, “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un maksātnespējas administrators un zvērināts advokāts Haralds Velmers, SIA “Olmafarm” (tolaik “Olainfarm” vairākuma daļu turētāja) bijusī valdes locekle Milana Beļēviča, kā arī Čehijas kompānijas “Black Duck Invest” pārstāvji Tibors Bokors un Vojteks Kačena.
Līdz lietas izskatīšanai pēc būtības tiesa tā īsti nenonāca, jo vispirms tika gaidīts viens no čehu advokātiem, kuram bija radies misēklis ar to, ka Čehijā pulksteņlaiks ir par stundu vēlāks. Viņš gan nokavēja tikai pusstundu. Pēc tam tika risinātas tehniskas sakaru problēmas ar Čehiju, jo čehi tiesas procesā piedalījās tiešsaistē attālināti. Slikta bija skaņas kvalitāte - sprakšķi, atbalsošanās.
Kad šīs problēmas bija atrisinātas, prāvas dalībnieki norādīja, ka telpa ir pārāk maza tik lielam cilvēku skaitam - advokāti sēž pie pārāk īsa galda, kur viņiem nav pietiekami daudz vietas, lai izvietotu savus portatīvos datorus un dokumentu kaudzes. Bet vēl sliktāk, ka diviem procesa dalībniekiem nebija atradusies vieta pie galda un viņiem jāsēž apmeklētāju solos, kur nav iespējams normāli strādāt un sekot līdzi prāvas gaitai. Portatīvos datorus varētu turēt sev priekšā uz ceļiem, bet papīri tad būtu jāliek zemē.
Iebilstot pret to, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš ieteica divus risinājumus - pārtraukt lietas izskatīšanu ar nosacījumu, ka nākamajā reizē tiks atrastas piemērotas telpas, vai arī izlemt, ka tiesas sastāvs ir noraidāms. Pēc ilgām diskusijām daļa prāvas dalībnieku iestājās par to, lai tiesnese tiktu noraidīta, bet otra daļa, atzīstot, ka organizatoriskie jautājumi nav atrisināti, uzskatīja, ka tiesnesi nevajag noraidīt. Beigās tiesnese nepieņēma savu noraidījumu un nozīmēja nākamo lietas izskatīšanas dienu - 7. oktobri. Kur konkrēti notiks nākamā sēde, tā arī palika atklāts jautājums. Diskusiju gaitā atklājās, ka tiesu varai ir problēmas ar atbilstošu telpu atrašanu. Rīgas pilsētas tiesas ēkā Valērijas Seiles ielā 10 esot divu veidu zāles - ar videotranslāciju labi aprīkotas, bet mazas, vai arī lielas, bet bez elektroniskas tiešsaistes iespējām.
Kārļa Krastiņa aizstāvis, zvērināts advokāts Normunds Duļevskis pauda neapmierinātību ar tulkotājas darbu. Bija redzams, ka viņa lieliski zina čehu valodu, taču dažbrīd tulko nevis vārds vārdā, bet atstāsta čehu sacīto vai izlaiž dažus vārdus. Vienā brīdī viņa pasteidzās un sāka tulkot sev priekšā uz lapiņas rakstītā dokumenta fragmentu, pirms to bija nolasījusi tiesnese.
Apsūdzības lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas jeb par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Apsūdzība celta arī pēc Krimināllikuma 15. panta 4. daļas, kurā sacīts, ka par nozieguma mēģinājumu atzīstama apzināta darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz tīšu tā izdarīšanu, ja noziegums nav izdarīts līdz galam no vainīgā gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
2024. gada martā Valsts policija nosūtīja lietu prokuratūrai un lūdza sākt kriminālvajāšanu pret visiem pieciem aizdomās turētajiem, tomēr nedēļu vēlāk prokurors Māris Trušels kriminālprocesu izbeidza pret Velmeru, Krastiņu, Bokoru un Kačenu, izņemot Beļeviču. Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu prokurors rakstīja, ka Velmers pie līguma parakstīšanas bijis klāt tikai kā advokāts. Ne viņa, ne Krastiņa iesaistē neesot gūti pierādījumi.
Nepiekrītot šādai prokurora interpretācijai par iespējamā nozieguma apstākļiem, uzņēmums “Olmafarm”, kas kriminālprocesā atzīts par cietušo, iesniedza sūdzību Ģenerālprokuratūrā. Ģenerālprokuratūra savukārt sūdzību atzina par pamatotu un atcēla Trušela lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret minētajām četrām personām.
“Olmafarm” ir sarēķinājis, kāda apmēra kaitējums tam esot nodarīts, un summa ir iespaidīga - 5,68 miljoni eiro. “Olmafarm” tiesiskās palīdzības sniedzēji šo lietu reklamē kā “lielāko ekonomisko noziegumu vēsturē”.
Lietas sākums meklējams 2021. gadā, kad no amata atceltā “Olmafarm” valdes locekle Beļēviča parakstīja akciju pārdošanas līgumu ar Čehijas kompāniju “Black Duck Invest” par visu “Olainfarm” akciju pārdošanu. Valsts policija ierosināja krimināllietu par krāpšanu lielā apmērā, dokumentu viltošanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu
Šā gada 30. aprīlī Rīgas pilsētas tiesa atzina Beļēvičas parakstīto “Olainfarm” akciju pirkuma līgumu ar “Black Duck Investment” par spēkā neesošu, kā arī Beļēvičas rīcību, parakstot šo līgumu brīdī, kad viņa jau bija atsaukta no “Olmafarm” valdes, par prettiesisku.
Lai gan starplaikā prokurors bija izlēmis izbeigt kriminālprocesu pret četriem apsūdzētajiem, “Olmafarm” aktivitāšu rezultātā atkal apsūdzētas tiek piecas personas, ieskaitot divus Čehijas pilsoņus.
Te pamanāmas paradoksālas dīvainības, nekonsekvences no valsts puses: valsts (prokuratūra) ceļ apsūdzību, tad izbeidz kriminālprocesu, pēc tam apsūdzību ceļ atkal; pēc tam valsts (tiesa) nerūpējas, lai krimināllietas izskatīšana notiktu piemērotās telpās, nodrošinot apsūdzībai un aizstāvībai vienlīdzīgas iespējas strādāt. Cerams, ka nākamajā reizē, 7. oktobrī, procesa dalībniekiem vairs nebūs jāsēž saspiedušamies kā šprotēm konservu kārbā un saziņā ar čehiem pa vidu neskanēs sprakšķi un blurkšķi.
