Juristu biedrība "Tiesiskums.lv" mēģinās atgūt tās ieskatā prettiesiski iekasētās obligātās iepirkumu komponentes jeb OIK maksājumus, kuri 18 gadu garumā bija iekļauti visos elektrības rēķinos. Te ir runa par kopsummā 2,9 miljardiem eiro, no kuriem 1,9 miljardus ir samaksājuši elektroenerģijas galalietotāji. Ja, pieņemsim, biedrība tiesā vinnēs un valstij būs pienākums izmaksāt par OIK savulaik iekasēto naudu, nav saprotams, kur valdība ņems tik milzīgu naudu, lai to varētu izmaksāt.
Pat ja piespriestā summa nebūs visi 2,9 vai 1,9 miljardi, tā tik un tā varētu būt iespaidīga un salīdzināma ar valsts budžeta ietaupījumu (171 miljons eiro) un tēriņu palielinājumu (700 miljoni eiro). Pēc dažādām aplēsēm juristi šobrīd tīko iztiesāt virs miljarda. Protams, vēl nav zināms, no kā - no valsts, respektīvi, nodokļu maksātājiem, vai no kāda valstij piederoša uzņēmuma, kas atkal ir valsts un nodokļu maksātāji.
Taču valdībā par šo OIK lietu nav ne mazākā satraukuma - “kad jau pērkons grandēs un zibens plaiksnīs, tad pārkrustīsimies”. Var pat teikt tā, ka ministri to vispār neuztver kā reālu problēmu.
Obligātais iepirkums bija valsts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamiem energoresursiem.
Valsts iepirka elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, maksājot garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedza balansēšanas izmaksas, kā arī administratīvās izmaksas.
Taču šīs izmaksas sedza visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam kā OIK maksājumu.
Pēc tam, kad uz OIK sistēmas trūkumiem bija norādījusi Valsts kontrole un Satversmes tiesa bija atzinusi, ka OIK neatbilst Satversmei, 2022. gadā valdību veidojošās partijas vienojās par pilnīgu atteikšanos no OIK.
Taču “OIK sāga” ar to nav beigusies. Vairāki pazīstami juristi ir apvienojušies biedrībā "Tiesiskums.lv", kas izveidota tieši OIK maksājumu atgūšanai. Šajā darbā apņēmušies palīdzēt zvērināti advokāti Saulvedis Vārpiņš, Artis Stucka un citi.
Atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma veidā kopš OIK ieviešanas un parādīšanās iedzīvotāju rēķinos 2008. gada 1. aprīlī līdz šī gada 31. martam kopumā veido 2,9 miljardus eiro (bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN)). No šīs summas 1,9 miljardus eiro (bez PVN) ir kompensējuši elektroenerģijas galalietotāji, maksājot OIK.
2025. gadā elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta sistēmā turpina darboties deviņas elektrostacijas. Atbalsta periods ir terminēts un pakāpeniski beigsies 2033. gadā. Biedrība “Tiesiskums.lv” OIK maksājumus uzskata par prettiesiskiem un aicina ikvienu slēgt cesijas līgumu, lai pēc kolektīvās prasības principiem vērstos pret Latvijas valsti un atgūtu nepamatotos maksājumus.
“Ja nu gadīsies tā, ka tiesa piespriedīs valstij atmaksāt OIK, no kurienes ņemsiet naudu?” “nra.lv” vaicāja finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), uz ko viņš atbildēja: “Pašlaik ir tikai tādas komunikācijas. Tad, kad sāksies kādas reālas tiesu darbības, tad varēsim sākt ķerties klāt.
Tas ir privātu personu, privātu advokātu rīkots notikums un iniciatīva, bet šajā brīdī es nevaru neko komentēt. Tiklīdz sāksies juridiski procesi tiesu līmenī, tad varēs sniegt komentārus.”
“Kurš par to maksās? Vai nesanāks tā, ka vēlreiz no visiem nodokļu maksātājiem tiks paņemta nauda par OIK, lai to samaksātu tiem, kas būs piedalījušies prasības iesniegšanā?” jautāja “nra.lv”.
Arvils Ašeradens atbildēja kā spartieši Maķedonijas Filipam ar “ja”. “Tas ir “ja”... Vēlreiz varu teikt, ka, tikko sāksies kāda reāla kustība tiesā, tad varēs reaģēt. Pagaidām nav pamata par to runāt,” sacīja finanšu ministrs.
“Tā pašlaik ir atsevišķu advokātu klientu piesaistīšanas kampaņa. Mēs to Tieslietu ministrijā (TM) neesam apsprieduši. Tas nebūs TM kompetencē. Enerģētikas politika nav TM kompetence,” “nra.lv” pauda tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), iesakot šādu jautājumu uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai.
Diezin vai klimata un enerģētikas ministrs būs tas, kurš izvilks no savas vai ministrijas kabatas miljardus eiro, lai samaksātu par to, ko OIK jomā paveikušas Ivara Godmaņa, Valda Dombrovska, Laimdotas Straujumas, Māra Kučinska un Krišjāņa Kariņa valdības. Ja biedrībai “Tiesiskums.lv” sekmēsies tiesu darbi, lielā ķezā būs visa valdība.
Tiesa gan, Latvijas Temīda mēdz ļoti ilgi spriest šādas sarežģītas lietas, un diezin vai būs daudz pašreizējās valdības locekļu, kuri būs vēl pie varas tad, kad būs tiesas spriedums, kas varbūt būs pēc ļoti daudziem gadiem. No šāda skatpunkta raugoties, pašreizējai valdībai laikam tiešām ir par agru sākt satraukties.
Tomēr neņemt biedrības “Tiesiskums.lv” darbības par pilnu arī nav diez cik viedi. Šiem zvērinātiem advokātiem nav vajadzīga reklāmas kampaņa, kā varbūt šķiet kādam valdībā, un viņi nedomā taisīt jaunu politisko partiju, taču naudu gan - to viņi visnotaļ cer nopelnīt. Šie zvērinātie advokāti ir ar lielu pieredzi un dziļām zināšanām jurisprudencē, un ja viņi ir sākuši šādu gājienu, tad diezin vai tas ir bez pamata un tik bezcerīgi, kā pirmajā brīdī var varbūt šķist. Tiesāties pret valsti ir grūti. Parādīsies problēma ar kolektīvo prasību, ko Patērētāju tiesību aizsardzības likums neparedz, taču biedrība jau esot izdomājusi “unikālu juridisku risinājumu”.
Lieta nav vienkārša, un pašlaik vēl nekādi nav prognozējams, ar ko tā beigsies.
