Publiski pieejamie statistikas dati liecina, ka Sabiedrības integrācijas fondā (SIF) pēdējos gados spēji pieaudzis gan nodarbināto personu skaits, gan arī viņu amata slodžu skaits. 2023. gada decembrī SIF nodarbinātie bija 58, bet 2025. gada jūnijā jau 81, kuri pildīja 88 amata slodzes.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) nodokļu un finanšu eksperts Jānis Hermanis, kurš šos skaitļus uzskatāmi izlicis sociālajās vietnēs “X” un “Facebook”, to komentē tā: “SIF aizbildinās, ka tā ir Eiropas Savienības (ES) nauda, kas tiek apgūta, un ir daudz dažādu programmu, kurām nepieciešams finansējums.”
“Es gan gribu teikt tā, ka arī šī nauda ir mūsu nodokļu maksātāju nauda netiešā veidā. Pagaidām esam saņēmēji, ne donori. Bet, ja Latvijas IKP pietuvināsies ES vidējam līmenim, arī mēs būsim tie, kas liek iekšā naudu kopējā katlā.
Vajadzētu skatīties, ko SIF dara, vai tā darbība ir nozīmīga un sabiedrības interesēs. Ir, protams, lietas, kas ir nepieciešamas, bet vai visām tām ir sabiedriskais labums? Es neesmu šo lietu eksperts, bet finansists, tāpēc to nekomentēšu,” saka Jānis Hermanis.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izdevumi ekonomiskajā kategorijā “Atlīdzība” 2024. gadā kopā ir bijuši 2 570 000 eiro. Šī summa ietver darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, prēmijas un naudas balvas, atalgojumu fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata, SIF štata darbinieku darba algas un citus izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības izmaksu. Tā kā šogad darbinieku skaits un amata slodžu skaits ir palielinājies, jādomā, ka izdevumi par atlīdzībām diezin vai būs mazāki.
SIF mājaslapā sacīts: “SIF misija ir nodrošināt efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniegt nozīmīgu atbalstu nevaldības sektoram. Mēs esam, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību.”
“Lai sasniegtu savu mērķi, fonds īsteno lielāko nevaldības organizāciju atbalsta programmu Latvijā - “NVO Fonds”, kura mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju Latvijā.
Lai saņemtu atbalstu, biedrības un nodibinājumi piesakās atklātā projekta konkursā, iesniedzot savu projektu kādā no trim darbības virzieniem: NVO darbības stiprināšana, NVO interešu aizstāvības stiprināšana, atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm.
Kopā programmā “NVO Fonds” šogad tika saņemts rekordliels projektu pieteikumu skaits - 245 mikro un makroprojektu pieteikumu. No tiem atbalstu saņēmu 90 pieteikumi par kopējo pieejamo finansējumu 2 350 000 EUR. Lielākā daļa no konkursiem netiek atbalstīta nepietiekama finansējuma dēļ,” par sevi stāsta SIF.
Tātad par gandrīz 2,6 miljoniem eiro šogad ir atbalstīti makro un mikro projekti. No “makro” tie ir, piemēram, sarunu festivāls “Lampa”, kā “demokrātijas, diskusiju un sarunu kultūras festivāls”, uz kuru gan tiek aicināti tikai vienas (liberālas) ideoloģijas dižpaudēji, kamēr kādi citi (konservatīvie) domātāji, potenciālie oponenti, tiek atstumti, nepieņemti uz diskusijām vai arī tiek izmantoti kā “sitamie puikas”, lai demonstrētu oponentu “tumsonību”.
Nākamais lielākais SIF makroprojekts ir "Jauno zinātnieku kopienas stiprināšana un zinātnes komunikācijas veicināšana Latvijā", kas vērsts uz jaunās zinātnieku paaudzes profesionālo attīstību un zinātnes popularizēšanu sabiedrībā. Šis projekts apvieno virkni stratēģiski nozīmīgu aktivitāšu, kas tiecas uzlabot jauno zinātnieku izaugsmes iespējas un veicināt zinātnes lomu Latvijas sabiedrībā.
Tas viss skan skaisti, taču diezin vai kāds jauns zinātnieks, kurš būs nācis pie atziņas, ka klimata pārmaiņas nav tā īsti saistāmas ar cilvēka darbību un notiek pašas par sevi, saņems kādus šā fonda grantus. Jaunajiem zinātniekiem, ja viņi ir prātīgi un cer uz labu karjeru, nāksies pakļauties “zaļā kursa” postulātiem, ka govju radītie CO2 izmeši rada klimata sasilšanu.
Vēl ir viens SIF makromērķis stiprināt cilvēktiesību kultūru Latvijā, veicinot pilsoniskās sabiedrības uzraudzību pār cilvēktiesību ievērošanu, kā arī “sekmējot jaunās Latvijas paaudzes izpratni par cilvēktiesībām kā vienu no demokrātiskas valsts pamatvērtībām”.
Projekts iekļauj vairākas aktivitātes, kuras, no vienas puses, turpina biedrības mērķtiecīgu darbības īstenošanu, no otras puses - veicina pilsoniskās sabiedrības, jauniešu un pedagogu izpratni par cilvēktiesībām un pilsoniskās sabiedrības lomu to uzraudzībā.
Projektā tiks sastādīti pārskati par cilvēktiesībām Latvijā 2024. un 2025. gadā. Organizēta diskusija par cilvēktiesību kultūru, kā arī divas ikgadējās cilvēktiesību konferences par aktualitātēm no pilsoniskās sabiedrības skatu punkta. Tiks organizēti semināri jauniešiem visos Latvijas reģionos par cilvēktiesību nozīmi, kā arī informatīvi izglītojošo semināru cikls pedagogiem, lai pilnveidotu to zināšanas un prasmes cilvēktiesību jautājumos, strādājot ar skolēniem.
Šīs SIF aktivitātes izskatās pilnībā atrautas no jelkādas aktualitātes un realitātes: Latvijā joprojām dzīvo tūkstošiem Latvijai nelojālu Krievijas pilsoņu, nepilsoņu un arī Latvijas pilsoņu, kuri gaida, kad “krievu pasaule” nāks un aprīs Latviju. Ir sen jau skaidrs, ka ar šo ļaužu kopienu nekāda integrācija nav iespējama.
Latvijā periodiski vai ilgāk uzturas aptuveni 10 tūkstoši Indijas pilsoņu un aptuveni 4000 Uzbekistānas pilsoņu, kuriem Latvija ir tikai “tramplīns” uz tālāku došanos ES bagātāko valstu virzienā. Indieši šeit studē, bet, ja nespēj labi studēt, tad sāk braukāt ar divriteņiem, izvadājot ēdienus.
Otra lielākā “eksotiskā” kopiena ir uzbeki, kas pārsvarā ir tālbraucēji šoferi vai celtnieki latvju dižbūvju projektos, kuriem tāpat Latvija ir pagaidu piestātne.
Ne pirmajiem, ne otrajiem kaut kāda integrācija nav interesanta. SIF neko nespēj, nevar jau pašā saknē te kaut ko piedāvāt, taču spēj sarakstīt vāvuļus un projektus par “ilgtspējību”, “caurspīdību”, kam vispār nav nekādas, ne vismazākās jēgas.
Nav tā, ka pilnīgi visa SIF darbība būtu bezjēdzīga - ir arī projekti, kas varbūt kaut ko veicina un attīsta - visi kaut ko attīsta.
Kamēr ministrijās un institūcijās gudro, kur ietaupīt, lai izpildītu valdības prasības, SIF tikai paplašinās.
Valsts kontroles šā gada aprīlī izskanējusī kritika par SIF, “ka sabiedrības saliedēšanas politika Latvijā ir sadrumstalota, neskaidra un neefektīva”, ir izskanējusi tukšumā.
Nekādu rezultātu tam nav. SIF ir kā viena saulaina laimes saliņa, kas vispārējā taupības sabangotajā jūrā vienā mierā izplešas, dubultojas un ēd naudu, paģērot vēl vairāk naudas.
Nekādi politiski lēmumi SIF apetītes aplaušanai, šķiet, nav tuvākajā laikā sagaidāmi - viena no valdošās koalīcijas partijām (Zaļo un zemnieku savienība) tā kā būtu par to, ka SIF vajadzētu likvidēt, tā funkcijas nododot citām valsts iestādēm, taču “Progresīvie” un “Jaunā vienotība” nu nekādi to negrasās atbalstīt.
Līdz ar to te pagaidām ir tukša runa. Ja nekas satriecošs neatgadīsies, tad SIF vēl ilgi un dikti, tērējot miljonus eiro, rūpēsies par “ilgtspējību”, “drošumspēju”, “labbūtību” un “caurspīdību”, kas tulkojumā no ierēdņu žargonvalodas ir vētrainas darbības imitācija.
