Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītā Zemkopības ministrija (ZM) ir rosinājusi grozījumus Meža likumā, bet cita valdošās koalīcijas partija “Progresīvie” sola šos grozījumus nepieļaut.
ZM piedāvā samazināt galvenās cirtes vecumu vairākām koku sugām, tādējādi ļaujot palielināt ciršanas apjomus un sekojoši budžeta ieņēmumus. ZM norāda, ka pārāk vecas mežu audzes viegli kļūst par upuri dažādiem kaitēkļiem (mizgraužiem) un slimībām. Ciršanas apjomu palielinājums stiprinātu gan nozari, gan padarītu mežus veselīgākus.
Turpretī “Progresīvie” uzskata, ka mežus jau tagad izcērtot katastrofālos tempos, un noraida jebkurus ciršanas atvieglojumus. Šie grozījumi neesot pieņemami bez stratēģiskas ietekmes uz vidi novērtējuma, tie ir pretrunā ar Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu un Eiropas Savienības klimata mērķiem. Cirtes apjomu palielināšana graušot Latvijas bioloģisko daudzveidību un padarīšot mežus par oglekļa emisiju avotu.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” (LVMI “Silava”) vadošais pētnieks meža izejvielu pārstrādes jomā, inženierzinātņu doktors Uldis Grīnfelds sacīja: “Esmu savulaik izgājis zviedru skolu, un viņiem ir mazliet citāds piegājiens - “uz produktu balstīta mežsaimniecība”. Tas nozīmē, ka zviedri audzē sortimentu konkrētam pielietojumam. Bet Latvijā mežkopība ir orientēta uz kubikmetriem... Tā ir pavisam cita filozofija.
Nākotnē mums būs problēmas ar konstrukcijas materiāliem. Ja mēs gribam augstas klases materiālus, tad tur koka gadskārtu skaits ir noteikts centimetros.
Runājot par jaunākiem kokiem, tad būtu jādod tiesības izlemt pašiem mežu īpašniekiem. Kādu produktu viņš grib audzēt? Ja viņš grib audzēt papīrmalku, tad tās ir viņa tiesības. Un, ja viņš grib audzēt zāģbaļķus, tad arī tās ir viņa tiesības.
Tas ietekmē arī mežkopju veicamos pasākumus - cik bieži veikt retināšanas, kādus stādus izmantot utt. Jo viņi čaklāk strādā, jo viņiem straujāk aug koki. Šajā gadījumā nebūtu jāņem par reglamentējošo kritēriju vecums, bet gan caurmērs.”
“Vai visi putni nomirs un sugu daudzveidība pazudīs?” jautāja “nra.lv”.
“Tā nebūs. Kā teicis Rainis, “zārks jau tukšā nevar palikt”. Tāpat arī mežā tukšums nepaliek - ir sugas, kas aiziet, bet arī atnāk atpakaļ. Sugas mainās, un tā tas dabā notiek. Vecajā mežā nedzīvo tās sugas, kas dzīvo jaunaudzēs.
Esmu savulaik strādājis Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā un strīdējies ar kolēģiem par jautājumu, vai jaunaudze ir mežs vai nav mežs. Vai mežs ir mežs vai nav mežs? Vai cilvēks mātes puncī ir cilvēks vai nav cilvēks? Manuprāt, viņš ir cilvēks un tāpat jauni, iestādīti koki arī ir mežs.
Piemēram, Somijā meža īpašnieks var izvēlēties, kādu mežu audzēt un kādu produkciju ražot. Bet Latvijā, pēc manām domām, ir tendence pārāk daudz visu ko regulēt. Meža saimnieks taču pats ir ieinteresēts, viņš var ražot vai nu papīrmalku un malku, vai arī zāģbaļķus un finiera kociņus. Tirgus noliks pa vietām to, ko viņš audzēs,” uzskata Uldis Grīnfelds.
LVMI "Silava" zinātniskais asistents Andis Adamovičs, kurš strādā meža resursu monitoringa pētījumu virzienā un ikdienā veic meža statistisko inventarizāciju, uzskata, ka privātiem īpašniekiem ir jādod iespēja vairāk rīkoties savā mežā. “Pastāv risks, ka var ieviesties mizgrauži. Ir bieži redzams, ka mizgrauži uzbrūk eglēm, kas ir vairāk nekā 50 gadus vecas. Tas ir tīri no saimnieciskā viedokļa - es labāk izaudzēju divas egles līdz 50 gadu vecumam nekā vienu egli līdz 100.
Iepriekš bija pieņemts regulējums, kas ļāva mežkopim, intensīvi audzējot, izaudzēt lielākus kokus īsākā laikā. Bet pēc tam bija liela politiska brēka, un šo regulējumu nogāza nost. Jo likumprojektam bija trūcis sabiedriskas apspriešanas, bet jebkura apspriešana nozīmē, ka visticamāk likumprojekts paliks bez tālākas virzības.
Neviens saprātīgs mežsaimnieks neaudzēs egli 80 gadus. Tādas egles izaudzēšana varētu būt ļoti izdevīga, bet taču ne jau 80 gadus.
Par apsēm varbūt ir citādi - tām ciršanas vecums 41 gads ir ļoti normāls vecums. Apsēm varbūt nevajadzētu samazināt ciršanas vecumu.
Mēs varam skatīties uz tuvākajiem kaimiņiem, kā ir pie viņiem. Nu tur valsts politika ir daudz pielaidīgāka gan uz koku vecumiem, gan caurmēriem. Mūsu klimatiskie apstākļi ir līdzīgi kā Lietuvā, Igaunijā, Somijā, bet tur ir pavisam citādas pieejas - neviens vairs neaudzē mežu tik ilgus periodus kā Latvijā.
Ir jādod iespēja īpašniekiem izvēlēties. Nebūs taču tā, ka tiks pieņemts Meža likums un nākamajā gadā visi metīsies cirst un cirst. Es kā meža īpašnieks varu pateikt, ka tā nebūs!
Meža īpašnieki cirtīs atkarībā no citiem faktoriem - kādas ir kokmateriālu cenas, kāds ir pieprasījums tirgū, kāds ir īpašnieka finansiālais stāvoklis.
Meža uzņēmējdarbībai ļoti kaitē tāda politika, ka vienā brīdī tiek pieņemts normatīvais akts, ka būs ļauts cirst attiecīga diametra kokus, bet pēc tam tas tiek atcelts. Uzņēmējs bija rēķinājies ar vienu regulējumu, noticējis, ka tas būs tāds, bet pēc tam tiek apmānīts. Tas traucē plānot, trūkst stabilitātes. Bet meža nozare nav burkāns laukā, tā ir jāplāno ļoti ilgam laikam uz priekšu,” saka “Silavas” pētnieks.
“Vai tiešām tiek izcirst pārāk daudz mežu?” jautāja “nra.lv”. Izcērt atbilstoši. Ir uzkrājies liels daudzums pieaugušu audžu. Likums neļauj cirst kaut ko jaunāku un ļoti tievāku - var nocirst tikai to, ko drīkst nocirst.
Ir fakts, ka vēsturiski mežs tika cirsts daudz mazāk, bet tagad tiek cirsts vairāk... Bet ir tā, ka agrāk tika cirsts pārāk maz. Meži pārauga, sapuva, sagāzās. To rāda arī atmirušās koksnes daudzums Latvijas mežos,” teica Andis Adamovičs, uzsverot, ka tas ir viņa personīgais viedoklis.
Bioloģijas doktore, LVMI “Silava” meža ekoloģijas un mežkopības pētniece Baiba Bambe, spriežot pēc viņas teiktā, ir “disidente” institūtā, un intervijā “nra.lv” viņa lakoniski pauda: “Es neatbalstu vecāku koku ciršanu un pārstāvu tos, kas uzskata, ka pašlaik notiek pārāk intensīva mežu izmantošana. Līdz ar to neesmu par tādiem likuma grozījumiem, kas pieļautu cirst vairāk.”
“nra.lv” sazinājās arī ar pašu LVMI “Silava” direktoru Jurģi Jansonu, kurš sacīja, ka labprāt nesekotu līdzi politiskajām peripetijām valdošajā koalīcijā, taču “diemžēl nākas to darīt”.
“”Progresīvie” savos programmatiskajos dokumentos ir rakstījuši, ka vēloties pagriezt Latviju Ziemeļvalstu virzienā, taču Ziemeļvalstīs nereglamentē pat 10% no tā, ko valsts uzspiež mūsu mežā,” situāciju īsi komentēja “Silavas” direktors.
