Komentāri

Eiropas Komisija (EK) publiskojusi piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam nākamajā plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam. Tas izsaucis sašutumu gan Latvijas interešu aizstāvjiem Briselē, gan arī Latvijā.

Šā gada sākumā Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators “Elron” atklāja dzelzceļa līniju Tallina–Rīga.

Premjere Evika Siliņa, premjera biroja vadītāja Ieva Zīberga, Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, premjeres padomnieki, konsultanti, juristi un citi Valsts kancelejas darbinieki šā gada pirmajos trīs mēnešos kopumā devušies vairāk nekā 20 ārvalstu komandējumos, kuru kopējās izmaksas (lidmašīnu biļetes, naktsmītnes, dienas naudas un “citi komandējuma izdevumi”) lēšamas ap 75 tūkstošiem eiro. Tajā skaitā premjeres un sešu viņu pavadošo darbinieku lidojums uz Dubaiju un atpakaļ izmaksājis gandrīz 10 tūkstošus eiro, liecina Valsts kancelejas pārskats par komandējumu faktiskajiem izdevumiem no šā gada 1. janvāra līdz 31. martam.

Eiropas Komisija šonedēļ gatavojas paziņot par jaunu nodevu noteikšanu Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem. Šāda iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību stiprināt kopējo ES budžetu, lai reaģētu uz pieaugošajām prasībām aizsardzības, parādu apkalpošanas un rūpniecības politikas jomā. Plāna projektu redzējuši izdevuma “Financial Times” žurnālisti, un tas oficiāli tiks publicēts šonedēļ. Tas paredz nodokli visiem uzņēmumiem, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro. Saskaņā ar “Lursoft” datiem, Latvijā 2024. gadā 50 miljonu eiro apgrozījums bija 128 uzņēmumiem.

Latviju ir pāršalkusi ziņa, ka turpmāk visiem būs jāaizpilda “sliekšņa deklarācijas”, ja bankā skaidrā naudā tiks iemaksāti 750 eiro vai vairāk. Turklāt jaunā kārtība būšot ar atpakaļejošu spēku.

Valdību veidojošo partiju koalīcijai nāksies izšķirties par diezgan sūru jautājumu, ko var formulēt tā: “Laist valsts uzņēmumus uz privatizāciju vai nē?” Jau iezīmējas pretrunas valdošo partiju starpā, kas, iespējams, var novest pie lieliem strīdiem un plaisām Evikas Siliņas pašlaik vēl stabilajā valdības monolītā.

Daudzi iedomājas, ka bankā glabāto naudu var izņemt jebkurā laikā – galu galā, tā ir cilvēka īpašums. Tomēr tā nav. Izrādās, ka dažos gadījumos bankas var neizsniegt naudu dažiem klientiem. Tomēr, pēc pašu baņķieru domām, tam ir svarīgi iemesli.

Zemo emisiju zona (ZEZ) ir pilsētas daļa, kurā tiek ieviesti papildu ierobežojumi, lai samazinātu autotransporta radīto gaisa piesārņojumu ar mērķi uzlabot iedzīvotāju un pilsētas viesu veselību.

Bijušais nacionālās aviokompānijas “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss ir atstājis Latvijas politiski ekonomiskās dzīves skatuvi. Taču pēdas ir atstājis nedzēšamas, un atmiņas par viņu vēl ilgi paliks latvju tautas sirdī. Pēc darba zaudēšanas viņš ir iesniedzis pēdējo valsts amatpersonas deklarāciju, kurā būs redzams, kādas kompensācijas, “zelta lietussargu” labumus, atlaišanas pabalstus viņš ir vai nav saņēmis.

Daudzās Eiropas valstīs ir mošejas – musulmaņu reliģiskā kulta celtnes. Tās pilda arī vairākas papildu sabiedriskās dzīves funkcijas.

Konsolidētajā kopbudžetā nodokļos šī gada pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,6 miljardi eiro. Tas ir par 5,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada, taču par 1,4% atpaliek no plānotā, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa ieraksts sociālajā tīmekļa vietnē X.

Jauns “Tradingpedia” pētījums ir identificējis Eiropas aviokompānijas ar visaugstākajām slēptajām maksām 2025. gadā, vēsta informācijas aģentūra “Unian”. Lai gan zemo cenu pārvadātāji var izskatīties pievilcīgi, realitāte bieži vien ir sarežģītāka, norāda pētījuma autori.

“Šī gada sākumā (janvārī) pārmērījām Latvijas sabiedrības vērtējumus pie varas esošajiem. Vērtējumi tradicionāli slikti – 57% atzina, ka pie varas galvenokārt ir cilvēki, kuriem rūp tikai sava materiālā labklājība un karjera. Līdzīgi kā 2022. gadā bija tikai 3% atzinīgu vērtējumu,” sociālo mediju vietnē “X” raksta sociologs, tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Lai Zāļu vakars apaļš kā siera ritulis, lai Jāņu dienas rīts spirgts kā kalmju smarža, lai gada skrējiens vismaz uz mirkli apstājas – to jums novēlu es. Bet ko mūsu lasītājiem un skatītājiem vēl tautā mīlētākie cilvēki?

Kāds melnīgsnējs ēdienu piegādātājs nesen Rīgā “sarīkoja” nelielu avāriju, sasitot divus automobiļus. Tālāk viņš, protams, gāja kājām. Par laimi – cietušo nebija. Bet tad, kad ieraugām pie stūres kādu dienvidzemju īpatni, īpašu omulību neizjūtam, kur nu vēl runāt par drošību. Kāda ir situācija ar šiem autobraucējiem? Par to iztaujājam Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdētaju Aivaru Aksenoku un Valsts policiju.

Partijas “Latvija pirmajā vietā” ierosinātie grozījumi Satversmē, kas paredzētu noteikt valsts pamatlikumā normu, ka ir tikai divi – vīriešu un sieviešu – dzimumi, gluži negaidīti izraisīja gandrīz vai valdības krīzi. Varbūt nelielu, bet tomēr koalīcijas sašūpošanos.

Laikam esmu neuzmanīgi lasījusi esošās koalīcijas līgumu, jo neatceros, ka tur kaut viens vārds būtu teikts par to, ka eksistē 56 vai 112 dzimumi. Bet zaļzemnieki, raugi, esot pārkāpuši minēto līgumu, balsojot par Satversmes grozījumiem, kas noteiktu, ka ir tikai divi dzimumi. Par šo šausmu aktu sašutumā klaigā “progresīvais” Andris Šuvajevs. Lai saprastu, kas noticis, sāksim visu no sākuma.

Nākt klajā ar pusoficiāliem politiskiem paziņojumiem tviterī līdz šim skaitījās Trampa privilēģija, taču nelāgi ieradumi ir lipīgi. Arī mūsu valsts augstas amatpersonas piesavinājušās šo niķi. Ministru prezidente Evika Siliņa trešdienas pievakarē tviterī publicēja šādu ierakstu: “Aicinu koalīciju lemt par algu iesaldēšanu ministriem un citām valsts augstākajām amatpersonām. Budžeta finansējums 2026. gadā ir nepieciešams prioritāri drošībai, izglītībai un atbalstam ģimenēm.”

Koalīcijas deputāti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļa amatam vienojušies virzīt bijušo Latvijas Radio vadītāju Unu Klapkalni. Savukārt Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda padome SEPLP locekļa amatam virza bijušo Latvijas Televīzijas vadītāju Ivaru Belti. Saeimas balsojums par SEPLP paredzēts 19. jūnijā.

Teikšu godīgi, otrdienas vakarā gāju gulēt ar visai trauksmainām priekšnojautām: esam jauna globālās eskalācijas līmeņa (jauna, plaša mēroga kara) priekšvakarā. ASV prezidents Donalds Tramps bija sasaucis steidzamu Nacionālās drošības padomes sēdi, bet pirms tam viņš tviterī publicēja ierakstu ar diviem vārdiem (kā Tramps to dažkārt dara – lielajiem burtiem): bezierunu kapitulācija (UNCONDITIONAL SURRENDER).

Ministru prezidente Evika Siliņa pirmdien kārtējo reizi ir nākusi klajā ar aicinājumu ministrijām izteikt pašām savus priekšlikumus, kur ietaupīt naudu nākamā gada budžeta caurumu lāpīšanai.

Aināra Šlesera organizētā svētdienas akcija pie Brīvības pieminekļa liecina, ka Evikas Siliņas valdībai parādījusies papildu stute. Tāpat kā savulaik Aldis Gobzems ar savām bezmērķīgajām izdarībām un draudiem objektīvi tikai balstīja Krišjāņa Kariņa valdību, tā tagad līdzīgas funkcijas pilda Šlesera tukšie draudi: dodu Siliņas valdībai divas nedēļas. Ja viņa neatkāpsies, tad...