Eiropas Komisija šonedēļ gatavojas paziņot par jaunu nodevu noteikšanu Eiropas Savienībā strādājošiem uzņēmumiem. Šāda iniciatīva ir saistīta ar nepieciešamību stiprināt kopējo ES budžetu, lai reaģētu uz pieaugošajām prasībām aizsardzības, parādu apkalpošanas un rūpniecības politikas jomā. Plāna projektu redzējuši izdevuma “Financial Times” žurnālisti, un tas oficiāli tiks publicēts šonedēļ. Tas paredz nodokli visiem uzņēmumiem, kuru gada neto apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro. Saskaņā ar “Lursoft” datiem, Latvijā 2024. gadā 50 miljonu eiro apgrozījums bija 128 uzņēmumiem.
Jaunā iniciatīva ir daļa no ieņēmumu palielināšanas instrumentu kopuma, ko Eiropas Komisija vēlas iekļaut ES nākamajā septiņu gadu budžeta ciklā. Ja tas tiks apstiprināts, jaunais uzņēmumu ienākuma nodoklis iezīmēs būtiskas pārmaiņas bloka finansēšanas veidā. Saskaņā ar projektu jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma būs progresīva, kas nozīmē, ka uzņēmumi ar lielākiem neto ieņēmumiem maksās vairāk. Nodoklis attiektos uz visiem lielajiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropā, tostarp arī uz starptautiskiem uzņēmumiem, kam mītnes zeme ir ārpus ES. Komisija definē "neto apgrozījumu" kā ieņēmumus pēc nodokļu un subsīdiju atskaitīšanas, kuru mērķis ir aptvert uzņēmuma reālo ekonomisko ietekmi reģionā.
Šīs ierosinātās izmaiņas jau ir izpelnījušās kritiku no dažām dalībvalstīm un uzņēmumu grupām, kuras brīdina, ka tas varētu kavēt ekonomikas atveseļošanos un pamudināt uzņēmumus pārcelt darbību citur. “JPMorgan Chase” izpilddirektors Džeimijs Daimons nesenā tikšanās reizē ar Eiropas uzņēmumu līderiem sacīja, ka uzņēmumi reģionā zaudē pozīcijas ASV un Ķīnas konkurentiem lēnas izaugsmes un augsto enerģijas izmaksu dēļ. Tomēr ES amatpersonas apgalvo, ka bloks vairs nevar paļauties tikai uz valstu iemaksām.
Papildus uzņēmumu ienākuma nodoklim Eiropas Komisija plāno ieviest citus ieņēmumu avotus, lai dažādotu budžeta bāzi. Starp ievērojamākajiem ir priekšlikums palielināt ES daļu tabakas akcīzes nodokļos. Vēl viens plāns ir vērsts uz pieaugošo elektronisko atkritumu kalnu, paredzot maksu par nesavāktiem elektroniskajiem atkritumiem, piemēram, izmestajiem viedtālruņiem, klēpjdatoriem un sadzīves tehniku. Briselē tiek apsvērta arī apstrādes maksa par tālsatiksmes e-komercijas pakām, kas tiek uzskatīts par lētu importu no Āzijas. Francija jau ir ierosinājusi apstrādes maksu par pakām, kuru vērtība ir mazāka par 150 eiro, vēršoties pret tādām platformām kā “Temu” un “Shein” un apgalvojot, ka tās izmanto muitas nepilnības. Līdztekus šīm iniciatīvām ES arī plāno gūt lielākus ieņēmumus, izmantojot esošos mehānismus. Dažas strīdīgākas idejas ir klusi atmestas vai atliktas. Tās ietver oglekļa nodokli mājsaimniecību apkurei un autotransportam, iebraukšanas nodevas, kas saistītas ar ES digitālo robežu sistēmu, un digitālo pakalpojumu nodokli, kas ir izraisījis spēcīgu ASV pretestību.
Lielākais izaicinājums, ar ko saskaras Eiropas Komisija, nav pašu nodokļu izstrāde, bet gan politiskas vienošanās panākšana. Jebkurš jauns vispārējs nodoklis ir vienbalsīgi jāapstiprina visām 27 dalībvalstīm. Vācija, Nīderlande, Austrija, Zviedrija un Somija, kas ir ES budžeta neto iemaksātājas, jau sen pretojas pasākumiem, kas varētu palielināt to finansiālo slogu vai samazināt valstu fiskālo suverenitāti. Paredzams, ka Eiropas Komisija oficiāli paziņos priekšlikumu trešdien. Lai gan galīgie skaitļi joprojām nav zināmi un tuvākajās nedēļās var mainīties, politiskais nolūks ir skaidrs. Eiropa vēlas lielāku un elastīgāku budžetu, un tā ir gatava pārbaudīt dalībvalstu piekrišanas robežas, lai to īstenotu.
Ja šāds uzņēmumu ienākuma nodoklis tiks pieņemts, Latvijā tas skars 128 uzņēmumus, kuriem neto apgrozījums ir virs 50 miljoniem eiro (te netiek ieskaitīti finanšu pakalpojumu sniedzēji). Visticamāk, jauno nodokli būtu spiesti maksāt “RIMI”, “MAXIMA”, “Latvenergo”, “airBaltic”, “ORLEN”, “ELKO GRUPA”, “Latvijas valsts meži”, “Sanitex”, “NESTE”, “LATVIJAS FINIERIS”, “Moller Baltic Import”, “Sadales tīkls”, “VIRŠI-A”, “VIADA”, “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”, “RĪGAS SILTUMS”, “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca”, “Tet”, “Latvijas Mobilais telefons”, “BITE”, “Tele2”, “Latvijas dzelzceļš” utt.
