Komentāri

Latvijas politiskās šķiras ilgstoši vadošajai partijai – “Vienotībai” – 2023. gada nogale izvērtās ne visi labvēlīga. Bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra un joprojām partijas līdera Krišjāņa Kariņa lidojumu skandāls izgaismoja redzamāko partijas defektu – aroganci. Nepamatota augstprātība ir pazudinājusi visas iepriekšējās vadošās un pareizo kursu nosakošās partijas. Sākot no komunistiskās partijas un beidzot ar “Latvijas ceļu”, Tautas partiju un tagad – “Vienotību”.

Šā gada janvārī Valsts robežsardze rosināja krimināllietu pret diviem organizācijas “Gribu palīdzēt bēgļiem” biedriem saistībā ar viņu darbībām Latvijas – Baltkrievijas pierobežā par iespējamu krimināltiesisku nodarījumu, atbalstot nelikumīgu robežas šķērsošanu. Viena no personām bija sociālantropoloģe Ieva Raubiško, kura nesenajā LR raidījumā “Brīvības bulvāris” analizēja attieksmi pret bēgļiem kā valsts noturības rādītāju.

Tos, kas aizgājuši, paturēsim gaišā piemiņā!

Paši sev uzsauc fanfaras: tā izskatās valdības pārlaimīgā iznešanās sakarā ar tās vētraino darbību, kam 23. decembrī apritēja pirmās 100 dienas. Ai, cik mēs labi, cik mēs gandarīti un nozīmīgi, esam izdarījuši visu, ko solījām. Bet nepateicīgā tauta nezin kādēļ nedzied līdzi šīm fanfarām. Kāpēc tā?

Ziemassvētku priekšvakarā, pirmajā no četrām brīvdienām, Latvijas Televīzija (LTV) beidzot nopublicēja ilgi nepublicētos partiju reitingus. Jau kādu laiciņu pirms tam sociālajos tīklos izplatījās baumas, ka reitingu nepublicēšana ir saistīta ar galvenās varas partijas – “Vienotības” – reitingu kritumu. Teikšu pilnīgi godīgi. Šīm baumām nenoticēju. Nu nevar mūsu LTV tik atklāti manipulēt ar info. Izrādījās, esmu maldījies.

Cilvēki, sasniedzot noteiktus augstumus, aizmirst par dzīvi “zemākos plauktos”. Ja cilvēks jau dzimis karaliskos apstākļos, tad var aizrunāties pat līdz tādiem kurioziem, kā tas gadījās Francijas karalienei Marijai Antuanetei, kura, raugoties uz savu pavalstnieku protestiem pret augstajām maizes cenām, it kā esot teikusi: “Nu, lai tad viņi ēd kūkas.”

Ir sena patiesība – nepateicība ir pasaules alga. To diemžēl var attiecināt arī uz kristietību, kura šodien ir viena no visvairāk nopeltajām pasaules reliģijām, lai gan objektīvi gandrīz viss labākais, kas pasaulē sasniegts, ir panākts tieši kristīgajā pasaules daļā. Ziemassvētkos, kurus joprojām svinam kā kristietības galvenos svētkus, to nav lieki vēlreiz atcerēties.

Latvijas TV mūs regulāri ir iepriecinājusi ar partiju reitingu tabulām. Nu jau kādu laiku ir klusums: decembra reitingu nav, novembris arī kaut kur aizkrāsnē iekritis. Vai nemirstīgās “Jaunās vienotības” popularitāte izkūpējusi līdz ar ekspremjera Kariņa privāto lidmašīnu pārlidojumiem un premjeres Siliņas regulāri komisko izrunāšanos medijos un tīmeklī? “Decembra reitingus esmu jau nosūtījis televīzijai,” mierina aģentūras SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs slavēja valdības 100 dienu darbu. Vai gan ko citu viņš varēja teikt? Izskatās, ka varēja gan!

Ilgus gadus mūsu “pareizās” politiskās uzvedības skolotāji mācīja: politiķu un politisko spēku ietekme uz medijiem ir nesavienojama ar demokrātijas pamatprincipiem. Īpaši tas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, kuriem jābūt politiski neietekmējamiem. Jebkāda politiskā darbība attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem ir absolūti nepieļaujama.

Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR” vēsta, ka Igaunija ir pieļāvusi aptuveni 200 izņēmumu Krievijai noteiktajām sankcijām. Izņēmumi mēdz būt gadījumos, ja sankcijas paredz pārejas periodu vai ja izņēmums tiek piemērots drošības apsvērumu dēļ. Arī Latvijas Ārlietu ministrija “Neatkarīgajai” apstiprināja: izņēmumi var būt, un tie ir likumīgi. Ja kāds sankcijām pakļauts oligarhs vienkārši vēlas piekļūt saviem iesaldētajiem aktīviem, izņēmums netiek piešķirts, skaidro Igaunijas Ārlietu ministrijas Sankciju un stratēģisko preču kontroles departamenta galvenais speciālists Andress Siplane. Lai iegūtu izņēmumu, esot nepieciešams juridisks pamats, pārliecinošs pamatojums, piemēram, drošība.

Eiropa sāk bruņoties: Polijas bruņotie spēki tiek intensīvi apgādāti ar modernākiem un jaudīgākiem ieročiem, liecina publikācijas Polijas preses izdevumos. Savukārt Latvija ir parakstījusi līgumu ar ASV par sešu "Himars" raķešu artilērijas sistēmu un munīcijas iegādi.

Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.

Nevarētu teikt, ka Aizsardzības ministrijas ilggadējā valsts sekretāra Jāņa Garisona atkāpšanās no amata būtu bijis liels pārsteigums. Drīzāk otrādi. Var tikai pabrīnīties, ka viņš tik ilgi noturējās savā amatā, jo vēl gada sākumā, kad izcēlās skandāls par 220 miljonu eiro vērto pārtikas iepirkumu armijas vajadzībām, no Saeimas tribīnes izskanēja kategoriskas prasības pēc Garisona “galvas”.

Šādu jautājumu uzdod dzīvnieku aizsardzības biedrības un patversmes. Tik dramatiska situācija, kāda tagad ir mājdzīvnieku pavairošanas jomā, šķiet, nav bijusi nekad. Tikko piedzimuši un pat paaugušies kaķēni un kucēni tiek slīcināti, izmesti miskastē vai pamesti mežā. Simtiem, tūkstošiem. Tā ir drausmīga nežēlība. Ceturtdien pie Saeimas paredzēts pikets pret bezjēdzīgu pavairošanu un nogalināšanu, pret grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) 11. decembrī ir publicējusi ļoti īgnu atzinumu par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV) pauž: hipotekāro kredītu ņēmēji var būt droši – ECB atzinums neietekmēs to stāšanos spēkā.

Par valsts sekretāra Jāņa Garisona amata uzteikšanas iemesliem no Aizsardzības ministrijas zibenīgi saņēmu atbildi, un to sniedza ministrijas preses nodaļas vadītājs Roberts Skraučs: “Iemesls valsts sekretāra Jāņa Garisona lēmumam iesniegt atlūgumu ir dažādi viedokļi par to, kā vadīt Aizsardzības ministriju. Plašākus komentārus valsts sekretārs pašlaik nesniegs.” Šis “valsts noslēpums” pagaidām iezīmējas ļoti divdomīgi un neskaidri.

Rietumu pasaule bez īpašas intelektuālās pretestības ir pieņēmusi, ka tieši tā ir civilizācijas virzošais spēks. Tieši Rietumi/Ziemeļi bīda uz priekšu laika/attīstības asi. Tās gudrības, kuras jauniem cilvēkiem māca šodienas nosacītajās hārvardās un oksfordās, savā būtībā esot no to pašu klasisko Aristoteļa un Platona gudrību pūra. Tikai tālāk attīstījušās, atbilstoši mūsdienu zinātnes sasniegumiem.

Tuvojas laiks, kad vecā gada izskaņā valsts augstākās amatpersonas teiks uzrunas tautiešiem. Daļa iedzīvotāju domā, ka šādas uzrunas ir vajadzīgas, daļa – ka tām nav nekādas nozīmes, vienīgi politologiem būs ko izvērtēt. Aptuveni 15% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā norāda, ka viņus iedvesmojot amatpersonu uzrunas. 50% uzskata, ka runas nav iedvesmojošas, bet 34% norāda, ka neklausās šīs runas. Procentuālie rādītāji gadu no gada ir līdzīgi.

Aizvadītajā nedēļā visā krāšņumā uzplauka jau ilgi briedušais jautājums: ko ES darīt ar Ungāriju un tās līderi Viktoru Orbānu, kurš neslēpti spēlē Putina aģenta lomu šajā valstu savienībā. Kā izteicies Vācijas sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Jenss Geiers: “Pie ES samita sarunu galda sēž arī Putins [kura intereses pārstāv Orbāns].”

Igaunijā pieļauj, ka Latvija diezin vai līdz 2030. gadam tiks galā ar saviem uzdevumiem kopējā triju Baltijas valstu projektā “Rail Baltica”, tāpēc naudas trūkuma dēļ pirmajos trases palaišanas posmos vilcieni, iespējams, apbrauks Rīgu.

Naktī uz sestdienu apstājās mūsu kolēģa – žurnālista, publicista, dzejnieka – Viktora Avotiņa sirds. Viktors piedzima 1947. gada 12. decembrī Ludzā. Mācījās Suntažu vidusskolā, pabeidza Rīgas Civilās aviācijas institūtu, bija inženieris programmētājs Civilās aviācijas automatizēto vadības sistēmu zinātniskās pētniecības institūtā Rīgā.