Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā aizvadītais 2025. gads ir bijis traku iekšpolitisku kaislību piesātināts, bet ekonomikā tomēr kopumā labāks nekā trīs vai četri iepriekšējie gadi. Vairākos makroekonomikas un nozaru rādītājos kaimiņi Latviju apsteidz, taču nevar teikt, ka Igaunijas attīstības dinamika būtu īpaši pārāka par mūsējo.
Lietuva apdzinusi gan Latviju, gan Igauniju, taču lielais izrāviens var apsīkt, ja 2026. gadā turpināsies iekšpolitiskā nestabilitāte. Lietuvā pie varas ir partijas, kuras koalīciju ir izveidojušas kā “aprēķina laulību”, taču to kopdzīve ir izrādījusies mokoša, un ir nepārtraukts kašķis, kas pamazām var negatīvi ietekmēt arī ekonomiku.
Igaunijas budžeta plānotais ieņēmumu apjoms ir aptuveni 18,6 miljardi eiro, bet izdevumi - 19,5 miljardi eiro. Investīcijas sasniedz 1,3 miljardus eiro. Plānotais valsts budžeta deficīts ir 4,5% no IKP, kas nepārsniedz ES atļauto izņēmumu straujam aizsardzības izdevumu pieaugumam.
Lietuvas 2026. gada budžetā ieņēmumi, ieskaitot ES līdzekļus, ir noteikti aptuveni 21,07 miljardi eiro, bet izdevumi - 27,51 miljards eiro. Deficīts tiek prognozēts 2,7 % apmērā no IKP, kas pieaugs līdz 5 %, ja tiks ieskaitīti militārie iepirkumi. Paredzams, ka valsts parāds sasniegs 45,4 % no IKP.
Tikmēr Latvijas 2026. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 16,1 miljards eiro, bet izdevumi - 17,9 miljardi eiro. 2026. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 3,3% no IKP.
Redzams, ka Igaunija rīkojas ar lielākām naudas summām nekā Latvija, lai gan iedzīvotāju tur ir mazāk un teritorija arī mazāka.
Visām trim valstīm 2026. gada budžetā ir bijis jāiekļauj ievērojami lielāki izdevumi aizsardzībai, un nākamgad tie būs aptuveni 5% no IKP.
Latvija un Lietuva iepriekšējos gados ir diezgan daudz aizņēmušās ārējos tirgos - Latvija nebēdnīgāk nekā Lietuva -, kamēr Igaunija ir bijusi ārkārtīgi piesardzīga, un tās valsts parāds pret IKP ir vismazākais Eiropas Savienībā. Tomēr aizsardzības vajadzībām 2026. gadā arī Igaunija šogad aizņēmās pavairāk. Par to valdība ir izpelnījusies asu kritiku.
Aizsardzībai visas Baltijas valstis 2026. gadā apņēmušās tērēt summas, kas tuvas 5% no IKP.
Par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu varbūt labāk būs spriest, kad būs redzams Latvijas un kaimiņu visa 2025. gada rezultāts.
Nevajadzētu vairs būt tik bēdīgi kā pirms gada, kad Igaunijas IKP 2024. gadā bija audzis vien par 1,2%, bet Latvijai tas bija mīnus 0,4%. Šogad dažādi avoti prognozē virs 2% gan Igaunijai, gan Latvijai, bet par Lietuvu tiek domāts, ka 2025. gads būs ar pieaugumu 2,7%.
Visās trijās Baltijas valstīs 2025. gadā mežonīgi cēlās pārtikas cenas, taču, sākot apmēram no vasaras sākuma, Latvijai ir izdevies kāpumu sabremzēt, un gada otrajā pusē cenu celšanās dinamika nav tik izteikta kā Igaunijā un Lietuvā.
Igaunijā 2025. gadā bija vērojams skarbs degvielas cenu karš - uzņēmumi nodarbojās ar dempingu un atcēla dažādas klientu lojalitātes atlaides, lai cena degvielas uzpildes stacijā izskatītos mazāka. Tādēļ vasarā Igaunijā degviela bija stipri lētāka nekā Latvijā un Lietuvā.
Igaunijas Finanšu ministrija lēš, ka nākamgad algu pieaugums valsts sektorā apsteigs privāto sektoru Ministrija prognozē, ka vidējā alga valsts sektorā pieaugs par 8-9 procentiem, kas ir augstāk nekā vidēji pēdējos gados, 30. decembrī ziņoja ERR radio ziņas. "2026. gada valsts budžetā ir iekļauti papildu līdzekļi aptuveni 117 miljonu eiro apmērā, lai palielinātu iekšējās drošības darbinieku, skolotāju un kultūras darbinieku algu fondu vidēji par 10 procentiem. Līdz šim valsts sektora algu pieaugums bija aptuveni pieci procenti, savukārt privātajā sektorā tas bija aptuveni seši procenti. Tagad mēs varam redzēt, ka papildu līdzekļi faktiski sāk spēcīgāk ietekmēt valsts sektora algu pieaugumu. Tas, visticamāk, ir tāpēc, ka šajās nozarēs strādā aptuveni 50 procenti no visiem valsts sektora darbiniekiem," skaidroja Finanšu ministrijas Valsts pārvaldes departamenta vadītājs Martins Kulps.
Algu pieaugums Igaunijā palēninās. Ko sagaidīt 2026. gadā? Igaunijas Banka gaida nedaudz mērenāku algu pieaugumu, taču prognozē ekonomikas atveseļošanos un ražošanas apjomu pieaugumu, pieaugot mājsaimniecību ienākumiem un samazinoties nodokļu slogam. "Saskaņā ar mūsu prognozi atšķirība salīdzinājumā ar privāto sektoru nebūs tik būtiska. Tomēr prioritārajās nozarēs patiešām tiek prognozēts divciparu algu pieaugums, taču mēs lēšam, ka vidējā valsts sektora izaugsme būs aptuveni seši līdz septiņi procenti," atzīmēja Igaunijas Bankas ekonomiste Orsolja Sūsāra. Vienlaikus centrālā banka uzsver, ka pastāvīgais valsts budžeta deficīts varētu atstāt negatīvu ietekmi. Eksperti lēš, ka algu pieaugums valsts sektorā radīs arī papildu spiedienu uz privāto sektoru, jo darba devēji konkurē par vieniem un tiem pašiem darbiniekiem. Apvienojumā ar nodokļu atvieglojumiem tas varētu izraisīt paātrinātu inflāciju. Igaunijas Banka uzskata, ka palielināts pieprasījums, visticamāk, veicinās ražošanas izaugsmi, nevis cenu pieaugumu. Tomēr ekonomikas perspektīvas aptumšo pieaugošais budžeta deficīts, pieaugošais valsts parāds un pieaugošās kredītu apkalpošanas izmaksas, kas ilgtermiņā varētu negatīvi ietekmēt valsts ekonomiku.
Igaunijas darba tirgū 2025. gadā kritums ir apturēts, bet konkurence joprojām ir liela
Saskaņā ar portāla “CVKeskus.ee” datiem, vasaras mēnešos darba piedāvājumu kritums palēninājās un kopš augusta darba piedāvājumu
skaits lēnām pieaug. Lai gan konkurence uz vakancēm joprojām bija augsta, darba devēji gada otrajā pusē kļuva drosmīgāki pieņemt darbā. Portāls ziņoja, ka darba piedāvājumu kritums, kas ilga 12 ceturkšņus pēc kārtas un sākās 2022. gada otrajā pusē pēc koronavīrusa uzplaukuma, kad piedāvājumi bija ārkārtīgi bagātīgi, 2025. gadā apstājās. 2025. gadā darba meklētāji iesniedza vairāk nekā 1,9 miljonus pieteikumu, atbildot uz “CVKeskus.ee” publicētajiem darba piedāvājumiem. "Trīs grūti gadi ir nepārprotami padarījuši darba tirgu saspringtāku - kamēr iepriekš uz katru amatu bija vidēji 25 pretendenti, šogad to ir 55," sacīja “CVKeskus.ee” mārketinga speciālists Henriks Auvārts. Par iekārojamākajām vakancēm sacentās vairāk nekā 1000 pretendentu, un populārākajam darba sludinājumam šogad tika iesniegti 1669 pieteikumi.
BBC nosaukusi Tallinas Mūzikas nedēļu par vienu no 2026. gada gaidītākajiem mūzikas notikumiem.
Tallinas Mūzikas nedēļa (TMW), kas notiks no 2026. gada 9. līdz 12. aprīlim, BBC ceļojumu sadaļas “BBC Travel” ietvaros ir iekļauta septiņu pasaules labāko mūzikas notikumu sarakstā 2026. gadā. Rakstā "Septiņas dzīvās mūzikas pieredzes, kuru dēļ ir vērts ceļot 2026. gadā" tiek izcelts festivāla unikālais formāts, kas ietver pasākumus gan tradicionālās koncertzālēs, gan pilsētvidē. "TMW tika dibināta 2009. gadā, lai iepazīstinātu ar Igaunijas augošo kultūras ainavu. Kopš tā laika pasākums, kas notiek katru pavasari, ir paplašinājies visā galvaspilsētā," rakstīts publikācijā. Rakstā tiek izcelta arī nākamā gada īpašā programma "Muusikalinnade helid", kurā piedalīsies mākslinieki no UNESCO mūzikas pilsētām. Apmeklētāji tiek aicināti iepazīt Tallinas vecpilsētu, vietējo virtuvi un apmeklēt dizaineru veikalus TMW - Telliskivi radošajā pilsētā.
Oktobrī Igaunijā notika pašvaldību vēlēšanas. Vislielāko balsu skaitu valstī ir ieguvušas vēlēšanu alianses, kam seko opozīcijas partijas “Centrs” un “Isamaa”.
Vēlēšanu alianses saņēma vislielāko balsu skaitu visā valstī - 141 126 vēlēšanu zīmes - 23,9% no visām balsīm. Centra partija ieņēma otro vietu ar 124 840 balsīm jeb 21,1% no visām balsīm. “Isamaa” ieņēma trešo vietu ar 109 749 balsīm jeb 18,6% no visām balsīm. Tām sekoja Reformu partija un Sociāldemokrātu partija. Reformu partija saņēma 58 982 balsis (10,0%), bet SDE - 58 484 balsis (9,9%). Partija EKRE finišēja ar 48 478 balsīm (8,2%). Partija “Parempooled” visā valstī saņēma 27 686 balsis (4,7 procenti). Partija “Eesti 200” kopumā ieguva 9819 balsis (1,7 procenti).
Tagad visās pašvaldībās ir nokomplektētas vietvaras. Dīvaini bija galvaspilsētā Tallinā, kur šķita, ka koalīciju veidos četras partijas un Centra partija pie varas netiks. Taču “Isamaa” un Centra partija sametās uz vienu roku, un pārējās palika aiz borta. Uz diviem gadiem par Tallinas mēru kļuva Pēters Raudseps no “Isamaa”, bet pēc tam nākamajos divos gados viņa vietā nāks cits mērs no Centra partijas. Tā politiķi vienojās, ka mēri rotēs.
Igaunija šogad ir piedzīvojusi agresīvās kaimiņvalsts Krievijas provokācijas. Vairāki Krievijas robežsargi 17. decembrī bez atļaujas šķērsoja Krievijas un Igaunijas robežu. Viņi ar peldlīdzekli pārvietojās pa Narvas upi un piestāja pie Vasknarvas akmeņu mola, kas daļēji atrodas Krievijas un Igaunijas teritorijā.
Trīs uniformās ģērbti krievu robežsargi izkāpa no peldlīdzekļa, sāka iet pa molu un šķērsoja abu valstu robežu, nonākot Igaunijas teritorijā. Pēc aptuveni divdesmit minūtēm viņi atgriezās peldlīdzeklī un devās prom.
Oktobrī Igaunija uz laiku slēdza satiksmi cauri tā dēvētajam Sātses zābakam jeb nelielai Krievijas teritorijai, kas zābaka formā iestiepjas Igaunijā.
Šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad uz vienīgā ceļa, kas stiepjas cauri "Sātses zābakam", tika pamanīta bruņotu cilvēku grupa bez Krievijas robežsardzes vai armijas zīmotnēm uz uniformām.
Savukārt septembrī trīs Krievijas iznīcinātāji nelikumīgi šķērsoja Igaunijas gaisa telpu un uzturējās tajā 12 minūtes.
Tāpat arī Lietuvai 2025. gadā ir bijusi nelaime saskarties ar agresīvās kaimiņvalsts Baltkrievijas izvērsto hibrīdkaru, kas izpaužas vai nu trešo valstu pilsoņu mēģinājumus šķērsot robežu, vai kontrabandas gaisa balonu sūtīšanā Lietuvas teritorijā, kas traucē gaisa satiksmi. Sakarā ar gaisa baloniem valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis, kas ir spēkā joprojām.
Lietuvas iekšpolitikas tračiem pamats tika likts vēl 2024. gadā, kad oktobrī notika Seima vēlēšanas, pēc kurām izveidojās gandrīz strupceļa situācija. Uzvarējušie sociāldemokrāti dažādu iekšpolitisku peripetiju rezultātā bija spiesti aicināt koalīcijā Zemnieku un zaļo savienību un partiju “Nemunas ausma”, kuras līderim Remigijam Žemaitaitim izvirzītas apsūdzības par antisemītiskiem izteikumiem. Daudzskaitlīgas ļaužu demonstrācijas protestēja pret šīs partijas iekļaušanu koalīcijā, tomēr tā tika iekļauta valdībā.
2025. gada 20. septembrī Lietuvas Kultūras ministrija tika nodota “Nemunas ausmas” pārziņā, ieceļot kultūras ministra amatā Ignotu Adomaviču, taču kultūras nozares darbinieki sacēla tik milzīgu protestu vētru, ka jau 3. oktobrī viņš demisionēja.
Lai gan “Nemunas ausma” ir valdošās koalīcijas partija, Žemaitaitis visu 2025. gadu ir periodiski ņirgājies par sociāldemokrātu ministriem, piedēvējot viņiem nekompetenci un apsaukājoties.
Oktobrī Lietuvā smagi sakašķējās divas dāmas - premjerministre Inga Ruģiniene un aizsardzības ministre Dovile Šakaliene. Turklāt abas ir no vienas sociāldemokrātu partijas. Premjerministre Inga Ruģiniene apsūdzēja aizsardzības ministri sabiedriskās domas līderu palīdzības izmantošanā, lai panāktu aizsardzības nozares finansējuma palielināšanu. Lietuvas ļaudis ne visai labi saprata, par ko vispār tāds tracis, bet galu galā Šakalienei nācās amatu pamest.
Decembrī vairākas dienas pēc kārtas pie Seima ēkas Viļņā notika milzīgas protesta demonstrācijas, vienā no reizēm pārsniedzot pat 10 tūkstošus dalībnieku. Protests bija pret “Nemunas ausmas” iesniegto un daļas Zemnieku un zaļo frakcijas atbalstīto ieceri grozīt Lietuvas Radio un televīzijas (LRT) likumu tā, lai tiktu atvieglota LRT ģenerāldirektora atlaišana. Likumu bija domāts pieņemt līdz Ziemassvētkiem, taču piepeši sasirga atbildīgās komisijas vadītājs, un paredzams, ka strīdīgo likumu Seims turpinās skatīt janvārī. Paredzams arī, ka ļaužu protesti turpināsies, jo neapmierinātība nav noplakusi.
Lai gan Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam politologi prognozēja “gludus gadus amatā”, nespēja ietekmēt norises valdībā ir smagi paplucinājusi viņa popularitāti - no gandrīz 80% atbalsta ziedu laikos 2025. gada novembrī viņa reitings ir nokritis uz 45,2% labvēlīgu vērtētāju, bet nelabvēlīgi viņu vērtē 32,3 procenti Lietuvas iedzīvotāju.
Lietuvas nekustamā īpašuma tirgū viens no galvenajiem izaicinājumiem būs cenu pieaugums. Pēc tirgus ekspertu domām, pensiju uzkrāšanas otrā posma reforma un atbildīgas kreditēšanas noteikumu izmaiņas palielinās pieprasījumu pēc mājokļiem, tāpēc būtu naivi gaidīt stabilas cenas.
Starp galvenajiem izaicinājumiem eksperti min arī nenoteikto ģeopolitisko situāciju, kā arī iespējamu pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotību. Nekustamā īpašuma attīstības uzņēmuma "Inreal" investīciju un analīzes vadītājs Tomass Sovijs Kvainicks norāda, ka pieaugošo cenu dēļ mājokļu iegāde nākamgad varētu kļūt sarežģītāka. "Šis gads bija labs, jo atjaunojās iedzīvotāju pirktspēja, taču, pieaugot tirgus aktivitātei, mājokļu cenas sāka pieaugt straujāk. Un parādās tas pats risks, kas bija 2022.-2024. gada sākumā: tirgus aktivitāte var samazināties, jo mājokļi vienkārši kļūst nepieejami," BNS sacīja eksperts.
Pēc viņa teiktā, pašreizējā situācija atšķiras no 2020.-2021. gada - toreiz "cenu pieauguma telpa bija ievērojami lielāka". "Tagad mājokļi atkal ir kļuvuši pieejami, bet ne tik ļoti, lai tos varētu uzskatīt par viegli pieejamiem. Un, ja cenas sāks pieaugt straujāk, tie atkal kļūs nepieejami," intervijā LRT skaidroja “Inreal” pārstāvis. Uzņēmuma “Ober-Haus” tirgus izpētes vadītājs Baltijas valstīs Raimonds Reģinis uzsver, ka inflācijas līmenis Lietuvā joprojām ir augstāks nekā eirozonā, kas ievērojami samazina iedzīvotāju pirktspēju. "Straujāka dzīvojamo nekustamo īpašumu cenu pieauguma apstākļos iedzīvotāji īpaši aktīvi iegādājas vecus mājokļus, kas kļūst pievilcīgi zemākās cenas dēļ," sacīja eksperts.
