Igaunijā taupa uz veloceliņiem, bet tērējas uz vilcienu satiksmi ar Latviju. Lietuvas prezidentam krīt reitings, bet Kapčamiestis iedzīvotāji satraukti, ka drīz dzīvos blakus jaunam armijas poligonam. Par šīm un citām aktualitātēm “nra.lv” Igaunijas un Lietuvas preses apskatā.
Tallinas pašvaldība ir lēmusi šogad samazināt investīcijas par aptuveni 100 miljoniem eiro. Tallinas mērs Pēters Raudseps intervijā ERR to ir komentējis tā, ka pašreizējā pilsētas valdība “vēlas būt reāliste”. "Tas nozīmē, ka mēs plānojam un uzņemamies tik daudz, cik reāli spējam izdarīt. Pagājušajā gadā izdevās izpildīt tikai nedaudz vairāk par pusi no investīciju plāna," sacīja Raudseps. Mērs arī norādīja, ka bieži vien investīcijas izskatās pēc vēlmju saraksta, kurā nav iespējas tās realizēt seguma avota un jēgpilna pamatojuma trūkuma dēļ, kāpēc vispār ir nepieciešams darīt kaut ko tik dārgu. Pēc viņa teiktā, mēra birojs analizēs visas idejas pa vienai un atliks pārāk dārgus un pārmērīgi pompozus projektus. "Ar iedzīvotāju nodokļu naudu ir jāizturas uzmanīgi, un šādi projekti ir jāpārskata," sacīja Raudseps.
Dienu iepriekš Tallinas vicemērs Kristians Jarvans ziņoja, ka daži no plānotajiem veloceliņiem netiks izbūvēti. Runājot par Eiropas fondu izmantošanu dažos projektos veloceliņu būvniecībai, Raudseps uzsvēra, ka pašfinansēšanās vienmēr ir saistīta ar ārējo finansējumu. "Mums nav tādas totālas pieejas, ka, ja kaut kur ir Eiropas nauda, tad ir nepieciešams kaut ko darīt. Mūs tas nevilina," sacīja mērs.
Igaunijas reģionālo un lauku lietu ministrs Hendriks Johaness Terass valdībai iesniedzis plaša mēroga sabiedriskā transporta reformas plānu. Tā mērķis ir vienkāršot pasažieru transporta izmantošanu, padarīt sistēmu pilnīgāku un efektīvāk izlietot valdības līdzekļus, piektdien, 9. janvārī, paziņoja ministrija. Reformas galvenais elements būs vienotas biļetes ieviešana - autobusi, vilcieni un citi transporta veidi darbosies vienotas biļešu sistēmas ietvaros. Tam vajadzētu vienkāršot pārsēšanās un stimulēt sabiedriskā transporta izmantošanu gan pilsētās, gan lauku apvidos. Tiek plānota arī maršrutu tīkla optimizācija, kas ilgtermiņā ļaus ierobežot izmaksu pieaugumu un ietaupīt līdz pat 20-25 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pašreizējām izmaksām. Vienlaikus tiek prognozēts pasažieru maksājamo biļešu daļas pieaugums - papildu līdzekļi tiks izmantoti infrastruktūras attīstībai, ritošā sastāva atjaunošanai un transporta mezglu uzlabošanai.
Pēc ministrijas domām, reformai vajadzētu padarīt sabiedrisko transportu ātrāku, uzticamāku un ērtāku visā Igaunijā, raksta ERR.
Sāks kursēt ekspresvilciens Tartu-Rīga, kura sākums jau ilgu laiku ir atlikts, raksta “Postimees”. Tomēr sākotnējā posmā līnijā kursēs tikai pāris vilcienu. Pašreizējais grafiks ir neērts pasažieriem no Igaunijas, un maršruta rentabilitāte ir slikta. Pirmdien notika oficiālā tiešā “Elron” reisa atklāšana maršrutā Tartu-Rīga, kas papildinās jau esošo savienojumu ar pārsēšanos uz Valgu. Oficiāli līnija sāks darboties 12. janvārī, kad pirmais reiss notiks no Rīgas. Brauciens no Tartu uz Rīgu, saskaņā ar pašreizējo sarakstu, ilgs 3 stundas 41 minūti, bet no Tallinas uz Rīgu - 5 stundas 56 minūtes. Biļete no Tartu uz Rīgu maksās 19-22 eiro, no Tallinas uz Rīgu - 29-32 eiro. Pēc “Elron” pārstāvju teiktā, tiešais maršruts ir vienlīdz svarīgs gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo tas veicina ekonomisko saišu stiprināšanu un tūrisma attīstību. Valsts dāsni subsidē maršrutu
Valsts subsidē praktiski visus dzelzceļa pārvadājumus. Saskaņā ar “Elron” ziņojumu, 2023. gadā ieņēmumi no biļešu pārdošanas sasniedza 22 miljonus eiro, bet valsts subsīdija ekspluatācijas izmaksu segšanai ir 36 miljoni eiro. Biļešu ieņēmumi šogad pieauga par 4%, bet valsts atbalsts - par 11 procentiem. Tiesa, gadu iepriekš izaugsmes tendence bija pretēja - ieņēmumi no biļetēm pieauga par 9%, līdz 21 miljonam eiro un valdības atbalsts - nedaudz mazāk, par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Tādējādi pēdējos gados ieņēmumu no biļešu pārdošanas un valsts subsīdiju attiecība ir aptuveni 2:3. Tartu-Rīga dzelzceļa līnijas gadījumā šī attiecība acīmredzot būs ievērojami sliktāka. Pēc Klimata ministrijas dzelzceļa līnijas vadītāja Indreka Lainevēra teiktā, šī gada biļešu pārdošanas prognoze ir 200 000 eiro, savukārt valsts budžetā subsīdijām ir paredzēti līdz diviem miljoniem eiro. Tiesa, budžetā iekļautā summa ir aprēķināta diviem vilcienu pāriem, un pagaidām līnijā kursē tikai viens. Tādējādi, pēc aptuveniem aprēķiniem, īstenojot šī gada prognozi, ieņēmumu un subsīdiju attiecība būs 1:5. Papildus ekspluatācijas izmaksu segšanai valsts ieguldīja arī līnijas palaišanā - 300 000 eiro 2024. gadā un aptuveni 500 000 eiro iepriekš. Vēl 300 000 eiro ir plānoti 2026. gadam, ko varēs izmantot, piemēram, papildu vilcienu sertifikācijai vai komforta uzlabošanai. Valdība cer, ka maršruta rentabilitāte turpmākajos gados uzlabosies. Pēc Lainevēra teiktā, nav paredzēts palielināt subsīdijas vai pakalpojuma uzlabošanas izmaksas, savukārt, uzsākot otrā vilcienu pāra satiksmi, ministrija paredz, ka ieņēmumi no biļešu pārdošanas turpmākajos gados pieaugs līdz 500 000-800 000 eiro. Grafiks ir neērts pasažieriem no Igaunijas Pašreizējais grafiks, šķiet, galvenokārt ir vērsts uz Latvijas pasažieru vajadzībām. No Rīgas uz Tartu un Tallinu var doties ceļā no rīta plkst. 7.38, ierodoties Tartu līdz pusdienlaikam, bet Tallinā — aptuveni plkst. 14.00, kas ļauj laikus nokļūt galamērķī, lai veiktu kaut ko citu, ne tikai nakšņošanu. Uz Rīgas pusi vilciens atiet no Tallinas plkst. 14.50 un no Tartu plkst. 17.05, Latvijas galvaspilsētā ierodoties īsi pirms deviņiem vakarā. Turklāt Latvijas teritorijā vilciens pietur vairākās stacijās - Valmierā, Cēsīs, Siguldā un Zemitānos. Lainevērs skaidro, ka pašreizējais atiešanas laiks ir saistīts ar esošo līniju Tartu-Valga, jo jaunais reiss ir tās pagarinājums. "Kad gada otrajā pusē tiks atklāta elektrovilcienu kustība starp Tallinu un Tartu, atbrīvosies dīzeļvilcieni. Tas ļaus padarīt maršrutu Tartu-Rīga neatkarīgu, samazināt pieturu skaitu Igaunijā un elastīgāk izveidot jaunu, ērtāku maršrutu abos virzienos gan atiešanas, gan ierašanās laika ziņā," viņš piebilda. Vēlas piesaistīt tūristus Galvenā uzmanība tiek pievērsta tūristu piesaistei no Latvijas. Reģionālo lietu ministrs Kuldars Leiss atklāšanas ceremonijā paziņoja, ka jaunā starptautiskā vēsts ir svarīga visai Dienvidigaunijai un Centrāligaunijai. "Igaunija ir daudz vairāk nekā tikai Tallina, un mums pastāvīgi jārūpējas par to, lai visā valstī būtu labas iespējas ekonomikas attīstībai. Papildu starptautiskie maršruti sniegs nopietnu atbalstu Dienvidigaunijas tūrisma nozarei, jo Latvija mums ir svarīgs mērķa tirgus," atzīmēja ministrs.
Pēc tam, kad prezidenta Gitana Nausēdas popularitātes reitings sasniedza rekordzemu līmeni, politiskie analītiķi uzsver, ka viņa popularitātes atjaunošana būs sarežģīta, un slikto rezultātu varētu skaidrot ar valsts vadītāja tieksmi manevrēt strīdīgos jautājumos, vēsta LRT. BNS ziņoja, ka piektdien publicētā uzņēmuma “Vilmorus” aptauja, ko pasūtīja preses izdevums “Lietuvos Rytas”, liecina, ka pirmo reizi vairāk nekā divu desmitgažu laikā vairāk cilvēku vērtē prezidentu negatīvi nekā pozitīvi. Saskaņā ar aptaujas datiem, Nausēdas popularitātes reitings turpina kristies un joprojām ir zemākais kopš viņa prezidentūras sākuma 2019. gadā - decembrī 38,2 procenti lietuviešu valsts vadītāju vērtēja pozitīvi (samazinājums no 45,2 procentiem novembrī), savukārt 42,6 procenti viņu vērtēja negatīvi (samazinājums no 32,3 procentiem novembrī). “Vilmorus” izpilddirektors Vlads Gaidis salīdzina šīs izmaiņas ar Rolanda Paksa prezidentūras laiku. "Prezidenti parasti saņem pozitīvus reitingus un ieņem pirmo vietu. Pēdējo reizi Lietuvas prezidentam negatīvs reitings bija 2004. gadā - un tas bija Rolandam Paksam. Taču viņa gadījumā iemesli bija pilnīgi skaidri - dzimtenes nodevība," BNS pastāstīja sociologs. Bezprecedenta kritums "Reitingu salīdzināšana ar Rolandu Paksu ir zīmīgs brīdis, kas parāda, ka sabiedrības vilšanās ar prezidenta rīcību ir patiesi milzīga un bezprecedenta," BNS pastāstīja Mikola Romera universitātes (MRU) asociētais profesors Sauļus Spurga. Viņš uzsvēra, ka šādās aptaujās iedzīvotāji prezidentu vērtē ne tikai kā politiķi, bet arī pauž uzticību pašai prezidentūras institūcijai. Vienlaikus Viļņas Politikas analīzes institūta (VPAI) asociētais analītiķis Mats Baltrukevičs atzīmēja, ka mēģinājumi manevrēt jautājumos, kas izraisa spēcīgas emocijas, ir negatīvi ietekmējuši valsts vadītāju. "Kad sabiedrība ir sašķelta Lietuvas Radio un televīzijas (LRT) likuma jautājumā, spriedze pieaug, un šī nostāja, kur prezidents būtībā cenšas manevrēt un būt mazliet jauks pret visiem, ir novedusi pie tā, ka viņš nav jauks ne pret vienu pusi," viņš sacīja BNS. Prezidenta reitings valsts populārāko politiķu vidū ir nokrities no pirmās uz ceturto vietu. Pašlaik vispozitīvāk novērtētais politiķis ir opozīcijas Demokrātu savienības "Par Lietuvu" līderis Sauļus Skvernelis. Otro vietu ieņem Aurēlijs Verīga, "Zemnieku" kustības līderis. Trešo vietu ieņem Liberālās kustības priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nīlsena. Valdošās partijas "Nemunas ausma" līderis Remigijs Žemaitaitis joprojām ir viszemāk vērtētais politiķis Lietuvā.
Piektdien Lietuvas Tieslietu ministrija lūdza Ukrainu atzīt un izpildīt Lietuvas tiesas spriedumu pret Ukrainas pilsoni Aleksandru Radkeviču, kurš notiesāts saistībā ar 13. janvāra notikumiem. Ministrija piektdien paziņoja, ka pieprasījums iesniegts saskaņā ar 1970. gada Eiropas Padomes Konvenciju par spriedumu starptautisku atzīšanu krimināllietās. Tieslietu ministrija nosūtīja Ukrainas iestādēm Viļņas apgabaltiesas sagatavoto tiesiskās palīdzības lūgumu un visus pamatojošos dokumentus. Radkevičs tika atzīts par vainīgu kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kas tika pastrādāti Padomju Savienības agresijas laikā Lietuvā. "13. janvāra noziegumiem nav noilguma termiņa. Personām, kuras tiesa atzinusi par vainīgām, sods jāizcieš neatkarīgi no pilsonības vai dzīvesvietas. Mēs ceram uz konstruktīvu un principiālu sadarbību ar Ukrainu starptautisko saistību izpildē un taisnīguma nodrošināšanā vēsturisko noziegumu upuriem," paziņojumā citēta tieslietu ministre Rita Tamašuniene. 2023. gadā tika ziņots, ka Radkevičs cīnījās Ukrainas pusē pret Krieviju, kas bija iebrukusi viņa valstī. 1991. gada janvāra notikumu laikā Radkevičam bija 23 gadi. Pašlaik 55 gadus vecais Radkevičs 13. janvāra lietā pirmās instances tiesā tika aizmuguriski notiesāts uz četriem gadiem cietumā par tanka vadīšanu pasākumu laikā pie Preses nama Viļņā. Tomēr pēc samazināta soda viņam tika piespriests pusotra gada cietumsods. 13. janvāra lietā Radkevičs tika atzīts par vainīgu un notiesāts pēc pieciem Kriminālkodeksa pantiem, kas paredz atbildību par starptautiskajās tiesībās aizliegtu izturēšanos, slepkavību, ievainošanu, spīdzināšanu vai citu necilvēcīgu izturēšanos pret personām, kuras aizsargā starptautiskās humānās tiesības, un viņu īpašuma aizsardzības pārkāpšanu. Viņš tika atzīts par vainīgu arī aizliegtā militārā uzbrukumā un aizliegtu karadarbības līdzekļu izmantošanā. Saskaņā ar lietas materiāliem, 1991. gada 11. janvārī padomju karavīri, bruņojušies ar automātiskajiem ieročiem un ložmetējiem, lietoja fizisku spēku, lai iebiedētu civiliedzīvotājus. Padomju karavīri, tostarp tanka vadītājs Radkevičs, ieradās tankos, nostājās Preses nama priekšā un uzsāka uzbrukumu ēkai. Šajā uzbrukumā tika lietotas tukšas patronas, un aptuveni 50 civiliedzīvotāju guva akustiskus un citus ievainojumus. 2021. gada rudenī Ukrainas pilsonis Radkevičs tika aizturēts Grieķijā saskaņā ar Lietuvas apcietināšanas orderi, taču valsts Augstākā tiesa nolēma viņu neizdot Lietuvai. Radkevičs ir viens no 67 personām, kurām piespriests cietumsods 13. janvāra lietā. Lielākā daļa apsūdzēto šajā lietā tika notiesāti aizmuguriski, jo Krievija un Baltkrievija atteicās viņus izdot.
“Lai gan aiz loga ir putenis un sals, Kapčamiestis ciematā, kas atrodas Lietuvas Lazdiju rajonā, ir karstāks nekā jebkad agrāk. Vietējie iedzīvotāji satraukti par jauna poligona būvniecību šajā vietā - gan politiķi, gan militārie pārstāvji tiekas ar Kapčiamiestis kopienu, un iedzīvotājus mierinās arī prezidents Gitans Nausēda,” raksta “Lrytas”.
Tomēr situācija joprojām ir saspringta - vietējie iedzīvotāji, kuri izjūt bažas par plānoto poligonu, ir vērsušies arī pēc psiholoģiskās palīdzības, baidoties, ka dažiem cilvēkiem būs jāpamet savas mājas. Tiesa, Nacionālās aizsardzības ministrijas (KAM) pārstāvji jau ir apliecinājuši, ka, izveidojot militāro poligonu, notiks minimāla vietējo iedzīvotāju izlikšana. Tomēr
Lietuvā jau daudzus gadus darbojas vairāk nekā viens poligons. Saskaņā ar KAM datiem, Lietuvas armijai pašlaik pieder deviņi militārie poligoni. Portāls “Lrytas” jautāja cilvēkiem, kas dzīvo vairāku šādu poligonu tuvumā, kāda ir viņu ikdiena un kādu padomu viņi varētu sniegt satrauktiem Kapčamiestis un apkārtējo rajonu iedzīvotājiem.
Ievērojams skaits cilvēku, iespējams, par Pabrades ģenerāļa Silvestra Žukauska poligonu uzzināja pagājušajā pavasarī, kad šeit notika četru bojāgājušo amerikāņu karavīru glābšanas operācija. Saskaņā ar publiski pieejamiem avotiem, šis poligons tika izveidots 20. gadsimta sākumā un kopš 1993. gada piederēja Lietuvas armijai. Netālu no šī poligona dzīvo arī Sariju ciema vecākā Natālija Lukauskiene. Jautāta, ko nozīmē dzīvot šādas iestādes tuvumā, viņa paskaidroja, ka nemanot īpašas bažas no vietējo iedzīvotāju puses.
"Kā saka, pie visa pierod," “Lrytas” sacīja N. Lukauskiene. Pēc ciema vecākās teiktā, dažreiz apkārtējie iedzīvotāji sūdzas par dzirdētajām skaņām, taču viņi nesūdzas par paša poligona klātbūtni. "Lai gan mūsu ciems atrodas nedaudz tālāk no poligona, tur var nokļūt tikai pa noteiktiem ceļiem, Pabrades puse ir tuvāk, bet, protams, dažreiz saņemam iedzīvotāju sūdzības par skaņu, kad notiek intensīvākas mācības, ka trīc logi, bet īpašas neapmierinātības nav. Visi vienkārši saprot, ka tā ir nepieciešama lieta, ka viss ir mūsu drošībai," apgalvoja N. Lukauskiene.
Dažu kilometru attālumā no Kairiju poligona dzīvo Klaipēdas rajona Micku ciema vecākais Remigijs Gečs. Arī viņš atzina, ka ir pieradis pie skaņām, lai gan tās, īpaši, ja gribas atpūsties, nav īpaši patīkamas. "Es pats nedzīvoju tieši blakus poligonam, tas ir varbūt apmēram trīs kilometru attālumā no mūsu pēdējā laikā esam pamanījuši, ka brīvdienās, sestdienās un svētdienās, jau no paša rīta notiek šaušana un mācības.”
Piektdien Aizsardzības ministrijas un Lietuvas bruņoto spēku pārstāvji Kapčamiestī plānoja tikties ar vietējiem iedzīvotājiem, kuri šaubās par valsts lēmumiem. Ar viņiem pārrunāti iestāžu plāni izveidot poligonu reģionā. Aizsardzības ministrijas Loģistikas departamenta direktors Auris Daškevičs iepriekš norādīja, ka notiks tieša saziņa ar iedzīvotājiem, grupām, apdzīvotām vietām, ciemiem un biedrībām. "Mēs tiksimies, runāsim un meklēsim kompromisu, ja redzēsim, ka iedzīvotājiem ir kādas pretenzijas," viņš teica ceturtdien. Pēc Aizsardzības ministrijas Loģistikas departamenta direktora teiktā, sākotnēji bija plānots piešķirt aptuveni 40 miljonus eiro mājokļu un mežu iegādei, taču šāda summa, pēc pulkvežleitnanta teiktā, visticamāk, nebūs nepieciešama. "Mēs plānojām piešķirt aptuveni 40 miljonus eiro, bet jau tagad, ar kompromisu, ar kuru nākam klajā, redzam, ka būs nepieciešams ievērojami mazāk līdzekļu. Par summu noteikti neatbildēšu - tas kļūs skaidrs pēc individuālajiem izvērtējumiem," sacīja A. Daškevičs. “Mūsu mērķis ir panākt taisnīgu vienošanos ar iedzīvotājiem un taisnīgu kompensāciju,” viņš uzsvēra.
Kā žurnālistiem pastāstīja A. Daškevičs, pirmās mācības jaunajā poligonā varētu sākties 2028. gadā. “Vismaz pagaidām mēs plānojam to darīt 2028. gadā,” sacīja pulkvežleitnants.
Valsts aizsardzības padome (VAP) ir nolēmusi Lazdiju pašvaldībā izveidot brigādes lieluma Kapčamiestis poligonu. Turklāt ir nolemts, arī ka Tauraģes poligona platība tiks dubultota.
Prezidenta padomnieks Deivids Matuļonis uzsvēra, ka no poligonu izveides ieguvējas būs arī pašvaldības. Tomēr Kapčiamiestis pagasta iedzīvotāji neatbalsta šādu VAP lēmumu.
Aizsardzības ministrija parakstīja sadarbības līgumu ar Lietuvas Pašvaldību asociāciju (LSA) par pabalstu paketi pašvaldībām, kurās jau ir vai nākotnē tiks izveidoti militārie poligoni.
Jauna poligona nepieciešamību marta sākumā minēja armijas komandieris Raimunds Vaikšnors, kurš norādīja, ka vispiemērotākā vieta būtu Dienvidlietuva.
