Veikli vīri ar Raimonda Paula vārdu cenšas nogrābt kārtīgu “piķi”. Var tikai pabrīnīties, kā var iekulties ķezā ar koncerta rīkošanu, kura nosaukumā ir tādi ikvienam latvietim svēti vārdi kā “dziesmu svētki”, “Manai dzimtenei” un Raimonds Pauls. Taču tas viegli izdarāms, ja visa pamatā ir primitīva vēlme krietni nopelnīt ar Paula vārda ekspluatāciju pašam Maestro aiz muguras.
Latvijā nevienam nav papildus jāskaidro, kas mūsu tautai ir Raimonds Pauls. Tāpēc var saprast koncerta - pilnais nosaukums “Raimonda Paula dziesmu svētki MANAI DZIMTENEI” - idejas autorus. Ja izdotos šo ideju realizēt, tad divi vienā - gan labs darbs padarīts, gan labi nopelnīts.
Lai nerastos pārpratumi, uzreiz gribu norādīt, ka pilnībā atbalstu šāda koncerta rīkošanu, jo gan pats komponists to ir pelnījis ar nenogurstošu darbu daudzu gadu desmitu garumā, gan mūsu tauta, kurai būtu papildu iespējas būt vienotiem Mežaparka lielajā estrādē un baudīt Maestro daiļradi. Par šīm sajūtām ir vērts maksāt augstās biļešu cenas (no 50 līdz 150 eiro).
Tikai ar vienu būtisku nosacījumu. Ja šīs koncerts ir kā suminājums mūsu dižajam komponistam. Atbilstoši viņa paša iecerēm un vēlmēm. Ar viņa paša piedalīšanos un atbalstu. Ja tas tā nav, tad attieksme ir pavisam cita.
Diemžēl ar grandiozo ieceri kaut kas ir aizgājis ne tā. Pauls no viņa paša vārdā nosauktā koncerta rīkošanas cenšas maksimāli distancēties. Pat vairāk. 2025. gada 24. decembra TV24 intervijā Anitai Daukštei komponists izsakās lakoniski, bet maksimāli skaidri: “Tas būtu jāaizliedz.”
Tagad savas 90 gadu jubilejas priekšvakarā Pauls intervijā LTV “Panorāmai” stāsta: “Esmu kategoriski pret. Tie nebūs mani dziesmu svētki, jo tā, kā es redzu dziesmu svētkus un kā es gribēju, tā ne [būs]. Tur uzņēmās cilvēki kaut kādi, sāka veikli rīkoties, kaut ko darīties un dalīt... un tur nāk... diemžēl pēdējā laikā nāk ļoti daudz nepatīkamu ziņu. Ļoti nepatīkamu.”
Maestro konkrēti nevienam pretenzijas neizvirza un plašāk par šo tēmu runāt nevēlas, taču kopējā bilde ir viegli nojaušama. Koncerts patiešām varētu sanākt grandiozs. Skaidrs, ka pie tā piesmērēties cenšas daudzi. Pauls: “Tur uzņēmās cilvēki kaut kādi, sāka veikli rīkoties, kaut ko darīties.” Raimonds Pauls viņiem ir tikai izkārtne, ar ko pievilināt publiku.
Bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš arī iesaistīts šī koncerta rīkošanā (jādomā, arī kā izkārtne) tajā pašā TV24 Daukštei apgalvo, ka esot pats bijis klāt, kad koncerta rīkotāji esot ar Paulu runājuši, un viņš it kā esot visam piekritis.
Pauls jau nesaka, ka koncerts rīkots pilnīgi bez viņa ziņas. Viņš saka ko citu - kādā brīdī parādījās kaut kādi cilvēki un “sāka veikli rīkoties, kaut ko darīties un dalīt”. Ko šī frāze nozīmē, nav grūti nojaust. Īpaši, ja nāk kombinācijā ar darbības vārdu - dalīt. Lai gan Pauls šajā intervijā, runājot savā aprautajā valodā (par ko savulaik komiķi viņu draudzīgi parodēja), neizrunā vārdu nauda, no konteksta izriet, ka runa ir tieši par naudas dalīšanu.
Paulam kā jau lielam māksliniekam ir savas īpatnības. Nav viņam tas pielaidīgākais raksturs. Drīzāk otrādi - visai ass un nepiekāpīgs. Taču tas nav nekāds noslēpums. Tas nozīmē: ja gribi pelnīt ar Maestro vārdu; ja gribi likt Paula vārdu koncerta nosaukumā, tad rīkojies tā, kā grib cilvēks, kura vārdu šis koncerts nes. Savas ambīcijas paslēp dziļākajā atvilktnē. Aizmirsti par tām. Vai tiešām tik grūti?
Ja nu kāds šīs ambīcijas noslēpt nevar un viņam liekas, ka viņš zina labāk, kas publikai vajadzīgs, tad lai rīko koncertus, kuros atskaņo viņa paša komponētos skaņdarbus. Turklāt tas nav grūti izdarāms, jo šo “Raimonda Paula dziesmu svētku” mākslinieciskais vadītājs un viens no galvenajiem organizētājiem ir komponists Jānis Ķirsis. Kāpēc gan nesarīkot pašam savus “Jāņa Ķirša dziesmu svētkus” ar biļešu cenām no 50 līdz 150 eiro?
Pats Ķirsis aģentūrai LETA skaidro, ka “ar Paulu ir notikušas vairākas tikšanās, kuru laikā pārrunāta gan svētku iecere, gan nosaukums un programma”. “Viņaprāt, tas ir pamats domāt, ka pēc būtības rīkotāji ir visu saskaņojuši. [..] Ķirsis uzsvēra, ka visas nepieciešamās atļaujas no maestro pārstāvjiem koncerta rīkošanai un skaņdarbu izpildei ir saņemtas.”
Ņemot vērā gan šos Ķirša, gan paša Paula izteikumus, viss izskatās apmēram tā: kamēr “visas nepieciešamās atļaujas no maestro pārstāvjiem” nebija saņemtas, notika dancošana ap Maestro un galvas māšana visam, ko viņš saka: “jā, jā, viss būs tā, kā jūs gribat”. Tiklīdz “visas nepieciešamās atļaujas ir saņemtas”, tā: “pastāvi, vecīt, pie ratiem, kad “īstie” vīri spēka gados parādīs, kā “veikli rīkoties un darīties”, lai ar tavu vārdu nogrābtu kārtīgu “piķi”.
Var jau būt, ka šī koncerta rīkotājiem to kāroto “piķi” izdosies nogrābt. Bet ieraksts biogrāfijā paliks ne tas glaimojošākais.
