Šodien pie Rīgas pils paredzēts protests “Rokas nost no Venecuēlas”. Šo protestu organizē “Kopienas centrs “Maiznīca””, bet informatīvi atbalsta vēl divas citas starptautisku organizāciju Latvijas filiāles: “Jauniešu organizācija “Protests”” un “Jaunie Eiropas federālisti”.
Šo organizāciju ideoloģiskā pozīcija ir labi zināma: kreisais radikālisms (“woke” kustība, identitāšu politikas prioritāte), dedzīgs antiimperiālisms, antikoloniālisms un antirietumnieciskums. Galvenais mērķis divos vārdos: sagraut Rietumus kā visu nelaimju sakni.
Daudzi, kuri šo ideoloģiju neatzīst un nesaprot, domā, ka šo organizāciju aktīvisti ir parasti cilvēki, kuri par naudu vienkārši atstrādā numuru: iet demonstrācijās, izkliedz saukļus, vienalga par ko. Par ko maksā, pret to arī protestējam. Tā diemžēl nav. Ja tā būtu, tad par viņiem varētu nerakstīt, jo tad šai kustībai nebūtu tikpat kā nekādas ietekmes uz sabiedrību. Diemžēl šī ietekme ir lielāka, nekā varētu domāt, paskatoties uz to mazskaitlīgo, savā dzīvē apjukušo cilvēku grupiņu, kura šodien izkliegs savus antiamerikāniskos lozungus.
Pirms atbildam uz jautājumu, kāpēc viņu ietekme ir lielāka nekā viņu skaitliskais sastāvs, norādīsim, ka populārā ideja par to, ka viņi visu dara tikai par naudu, ir ārkārtīgi bīstama. Bīstama tāpēc, ka tā ļauj problēmu ignorēt un izlikties, ka tā nepastāv. Balstoties uz to, var pieņemt, ka patiesībā nekādi kreisie radikāļi nemaz neeksistē, jo viņi to balagānu taču rīko par naudu. Naudas nebūs, un viss norims. Tā ir tīrā vēlmju domāšana.
Šodienas protesta publiskā seja, kura par to aktīvi aģitē - māksliniece Mētra Saberova - plašākai sabiedrībai pazīstama ar to, ka labprātīgi ir sterilizējusies. Ja reiz viņa ir bijusi gatava spert šādu soli, tad skaidrs, ka viņas ideoloģiskā indoktrinācija ir ārkārtīgi dziļa un personīga. Arī citi “Maiznīcas” un tai līdzīgu organizāciju biedri ir ar tādām pašām radikālām idejām apsēsti fanātiķi.
No tā, vai viņi saņem naudu no Maskavas, Briseles vai Telavivas, lietas būtība nemainās. Tieši tāpat kā no tā, vai Ļeņins un Trockis 1917. gadā sarīkoja revolūciju Krievijā par Vācijas ģenerālštāba, Parvusa vai Tiflisā aplaupīto banku naudu. Rezultāts ir viens. Sekas graujošas.
Kāpēc vispār par šiem it kā marginālajiem dīvaiņiem būtu jārunā? Tāpēc, ka viņi pārstāv radikālo spārnu kādai daudz plašāk izplatītai parādībai, kura nodara milzu ļaunumu civilizācijai un draud to atmest vairāku simtu gadu senā pagātnē. Runa ir par jau pieminēto priekšstatu par Eiropu kā visu pasaules nelaimju dziļāko sakni.
Atbilstoši šim priekšstatam Eiropa/baltais cilvēks ir pie visa vainīgs. Tagad viņam jānožēlo grēki, jākaisa pelni uz galvas un jālūdz visai pārējai pasaulei piedošana. Jāšausta sevi līdz asinīm, līdzīgi kā to dara filipīniešu reliģiskie fanātiķi Lieldienās. Ja ne gluži fiziski, tad morāli.
Viens no šī priekšstata stūrakmeņiem ir PSRS agrīno propagandistu sacerētais un vēlāk Rietumu kreiso aprindu sekmīgi pārņemtais antikoloniālais stāsts. Proti, ideja, ka civilizācijas ekspansija un atpalikušo tautu kultūras līmeņa pacelšana ir kaut kas slikts un nosodāms. Kā nenositams trumpja dūzis tiek izvilkts karalis Leopolds un viņa noziedzīgās darbības beļģu Kongo. Tur notikušās zvērības tiek ekstrapolētas uz visu pārējo pasauli. Ja ar to nepietiek, tad tiek piesaukti spāņu konkistadori Ernāns Kortess un Fransisko Pizarro.
Kur ir šā stāsta loģiskā kļūda un bīstamība? Kļūda ir tā, ka šodienas situācija un izpratne par vēlamo pasaules kārtību tiek pielīdzināta sen pagājušiem laikiem, kad situācija bija radikāli cita. Neviena sabiedrība ārpus Eiropas tobrīd nebija augstāk attīstījusies. Tas attiecas arī uz Indijas, Ķīnas un Persijas kultūrām ar tās senajām tradīcijām. Nemaz nerunājot par inku vai acteku kultūrām ar tur plaši izplatītajiem cilvēku upurēšanas rituāliem (vienlaikus pat nepazīstot riteni). Āfrikas vidienes attīstības līmeni pat nepieminēsim.
Nekur neviena no šīm tautām nevarēja lepoties ar lielāku humānismu, augstāku zinātnes, izglītības, kultūras un tiesiskuma līmeni kā Rietumeiropā. Verdzība, šaušalīga nežēlība un tumsonība visur citur bija vēl lielāka. Taču tas tiek pilnībā aizmirsts. Ar pirkstu tiek bakstīts uz eiropiešu lomu verdzības eksistencē, vienlaikus pilnībā aizmirstot, ka verdzība bija daudz plašāk un ilgāk izplatīta tieši ārpus Eiropas un tieši Eiropa cīnījās par tās izskaušanu.
Esmu personiski neskaitāmas reizes bijis šajās bijušajās koloniālajās zemēs un varu ar pilnu pārliecību teikt: gandrīz viss kaut cik vērtīgais, kas tur ir, ir koloniālisma mantojums. Protams, dažām tautām paveicās vairāk (piemēram, tām, kas tagad dzīvo Kenijā), citām savukārt nepaveicās (Kongo), bet iedomāties, ka tās būtu kaut cik sekmīgi attīstījušās bez Rietumu iejaukšanās, ir, mazākais, naivi. Pasaulē nav šādu precedentu. Tāpēc ar šodienas mērauklām vērtēt agrāko gadsimtu notikumus ir vienkārši dumji.
Kur slēpjas koloniālā stāsta bīstamība, un kāds tam sakars ar šodienas protestu pie Rīgas pils? Sakars tāds, ka atsevišķi cilvēki no agras bērnības saklausījušies stāstus par ļaunajiem kolonizatoriem, kuri ar tropiskajām korķa ķiverēm galvā paverdzina nabaga melnos iezemiešus, liek viņiem necilvēcīgos apstākļos strādāt raktuvēs, sadzītus kuģu tilpnēs ved pāri okeānam, lai pārdotu verdzībā riebīgiem plantatoriem, šos savus priekšstatus noreducē uz vienkāršu: baltais eiropietis - sliktais; nebaltais neeiropietis - labais.
Rezultātā cilvēki ar stiklainām acīm ir bezmaz vai gatavi pārgrauzt rīkli ikvienam, kas vēlas iegrožot imigrāciju no trešajām valstīm. Atcerēsimies LTV raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, kurā piedalījās biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” robežu monitoringa eksperte Anna Griķe un atbalsta vēstules Ievai Raubiško iniciatore Rasma Pīpiķe. Abu šo personu uzvedība liecināja, ka viņas ir dedzīgas savas lietas fanātiķes.
Taču fanātiķes viņas izskatās tikai pie mums. Rietumeiropā viņas mierīgi iekļautos pamatplūsmā un “ārā kristu” tieši pretēju uzskatu paudēji. Vismaz līdz pat pēdējam laikam.
Lūk, piemērs. 2025. gada novembrī Alžīrijā notika Āfrikas valstu konference, kurā sprieda par taisnīgumu un reparācijām. Diplomāti un valstu vadītāji tikās, lai virzītu 2025. gada sākumā pieņemto Āfrikas Savienības rezolūciju par kolonizācijas seku novēršanu. Konkrēts reparāciju apmērs vēl netiek nosaukts, bet teorētiskā līmenī minētas iespaidīgas summas - runa ir par 15 līdz 77 triljoniem ASV dolāru.
Vai no Rietumu puses kāds ir atļāvies skaļi pateikt - tas ir pilnīgs sviests, ejiet taču jūs ratā! Ja kāds tā pateiktu, tad tam nekavējoties tiktu piekārta rasista, galēji labējā ekstrēmista birka ar sekojošu izslēgšanu no “solīdās” sabiedrības.
Jāatzīst, ka līdzšinējo Rietumu sabiedrības mierīgo plūdumu kreisā radikālisma atvarā ir izjaukusi ASV pašreizējā prezidenta Donalda Trampa rīcība. Uzreiz jānorāda, ka šī rīcība ir haotiska, nekonsekventa un ideoloģiski neizturēta (bezprincipu). Tāpēc tā daudzos izsauc pretrunīgas sajūtas.
No vienas puses, beidzot ir parādījies viens Rietumu lielvalsts vadītājs, kurš uzdrošinājies stāties pretim šim kreisā radikālisma cunami vilnim. No otras puses, ja uzliekam Trampu uz galvenā “antiwoke” ideoloģijas cīnītāja pjedestāla, tad nostādām sarežģītā situācijā daudzus no tiem, kuri ir nobažījušies par kreiso sānsveri Rietumos, par Rietumu hronisko vājumu, bet nekādi nevēlas identificēties ar šo izteikti narcistisko, primitīvo un daudzu acīs nesimpātisko personāžu.
Venecuēlas diktatora, Rietumu un arī vairākuma Dienvidamerikas valstu neatzītā prezidenta Nikolasa Maduro gāšana, nolaupīšana un izvešana uz tiesu ASV no starptautisko tiesību aspekta ir visai diskutabla rīcība. Taču šāda rīcība ir absolūti loģiska no veselā saprāta viedokļa. Kā citādi tikt galā ar tamlīdzīgiem ļaundariem, kuri uzurpējuši varu un ar savu tautu dara trakākas briesmu lietas nekā tie riebīgie kolonizatori, par kuru pagātnes nodarījumiem tik ļoti satraukušies mūsdienu kreisie? Ļaut viņiem bezgalīgi mocīt un izsūkt pēdējo sulu no tautas, kurai uzkundzējušies?
Tas tos protestētājus, kuri šodien nosacīti dedzinās ASV karogu, neinteresē. Viņiem ir sava darba kārtība un savi mērķi. Tos jau nosaucām: sagraut Rietumus. Līdz pamatiem. Tas nozīmē arī mūs, arī Latvijas valsti. Lai nāk “labie”, a priori labsirdīgie neeiropieši, kuri sirdī gaiši jau no dzimšanas. Ne tā kā “ļaunie”, baltie apspiedēji.
Tāpēc pret šiem pretvalstiskajiem elementiem attieksmei jābūt līdzīgai kā pret nacionālā naida kurinātāju Aleksandru Gapoņenko, kuram Latvijas prokuratūra pieprasa desmit gadu cietumsodu. Laiks tiesībsargājošām struktūrām pievērst lielāku uzmanību arī cita veida naida kurinātājiem no šīm kreisi radikālajām kustībām.
