Bez Raimonda Paula piekrišanas tiek rīkots viņa vārdā nosaukts lielkoncerts un tirgotas biļetes uz “Raimonda Paula dziesmu svētkiem”. Vēl trakāk – šo dziesmu svētku organizētājam Jānim Ķirsim piederoša SIA “AUSS Media” reģistrējusi kā savu preču zīmi “RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI Manai Dzimtenei”. Kam lai sūdzē bēdu Maestro, kam?*
Pagājušā gada nogalē Maestro publiski nepārprotami pauda savu nostāju, ka nepiekrīt sava vārda izmantošanai privāta lielkoncerta rīkošanai. Visticamāk, tobrīd Maestro vēl pat nenojauta, ka viņam pašam teikšana par sava vārda izmantošanu ir stipri jau “apcirpta”.
Publiski nav dzirdēts, ka Maestro būtu novēlējis sava vārda un uzvārda izmantošanu tik plašā koncertbiznesa spektrā. 28.12.2025. organizatori publiski atbildēja tikai par skaņdarbu izmantošanas autortiesību aspektiem, citējot: “Attiecībā uz Maestro Raimonda Paula skaņdarbu izmantošanu - svētku organizēšana notiek saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu, ievērojot autoru tiesību aizsardzības principus.”
Bet, kas attiecas uz Maestro personvārda izmantošanu, organizatori klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši - varbūt tāpēc, ka viss ir ticis sakārtots daudz smalkāk, nekā sākotnēji varēja šķist.
Apstākļos, kad daudzmaz būsim tikuši skaidrībā, cik organizatoru kompāniju ir pie vadības grožiem, seko nākamais satricinošais pavērsiens.
Juridiski izsmalcinātā “ģērbtuve”
Patentu valdes vestajā Preču zīmju reģistrā melns uz balta lasāms, ka J. Ķirsim piederošā SIA “AUSS Media” 2025. gada 20. martā reģistrējusi preču zīmi “RAIMONDA PAULA DZIESMU SVĒTKI Manai Dzimtenei”.
Uzreiz jāatzīmē, ka Patentu valde veic pieteikuma iepriekšējo izskatīšanu (formālo prasību pārbaudi) un ekspertīzi. Preču zīmju likumā ir noteikti gadījumi, kādos Patentu valde var atteikt preču zīmes reģistrāciju. Visus atteikuma pamatojumus var skatīt Preču zīmju likuma 6. un 8. pantā. Konkrētais gadījums ar Raimonda Paula vārda izmantošanu nav tas gadījums, kuru Preču zīmju likums burtiski aizliegtu, līdz ar to, visticamāk, Patentu valdei nebija tiesiska pamata atteikt reģistrēt šādu SIA “AUSS Media” preču zīmes pieteikumu.
Juridiski smalki nostrādāts. Grūti noticēt, ka autortiesību jomā Maestro tiek “izģērbts” pamazām, pa kluso. Publiskā reģistra ieraksti runā pietiekami skaidri.
Mulsa situācija
Ar milzu sparu turpinās biļešu pārdošana uz 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē plānoto lielkoncertu "Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai dzimtenei'", pret kuru kategoriskus iebildumus paudis pats Maestro Raimonds Pauls.
Situācija ir mulsa. Kā tā var? Kā tas iespējams? Raimonds Pauls ir paudis nepatiku pret lielkoncerta organizētājiem, nesaucot gan viņus konkrētos vārdos.
Pēc “Neatkarīgās” publikācijām lielkoncerta organizētāji arī paši beidzot tika skaidrībā, kādas juridiska formas veidojums tie ir.
Pēc publiskā nesmukuma “Manai Dzimtenei” pārtrauca dēvēt sevi par fondu un mājaslapā koriģēja juridisko statusu atbilstoši Uzņēmumu reģistrā fiksētajam - “biedrība”. Bet tie tikai ir tādi sīkumi, jo savā veidā Maestro vārds jau ir “prihvatizēts”.
Protams, tikai pats Maestro zinās labāk, ko darīt - protestēt, tiesāties, sūdzēties, mēģināt aizliegt pasākumu vai nelikties ne zinis.
Nezinot precīzi visus lietas apstākļus, bet izvērtējot pieejamo informāciju, savu redzējumu jau pērnā gada nogalē pauda zvērināts advokāts Lauris Klagišs, kurš sava biroja “Facebook” lapā ir ievietojis rakstu “Kur beidzas godināšana un sākas tiesību pārkāpums?”. Tajā sniegta šā gadījuma juridiskā analīze.
“Raimonds Pauls ir norādījis: "Es taču nepiekritu, lai viņi rīko to! Viņi taču uz savu galvu!"
Lai gan pasākuma rīkotāji apgalvo, ka vēlas "godināt Maestro daiļradi" un ka visas atļaujas ir iegūtas, no juridiskā viedokļa šī situācija izgaismo būtiskas problēmas Latvijas pasākumu rīkošanas kultūrā,” sacīts zvērināta advokāta Laura Klagiša “Facebook” ierakstā.
Vārda izmantošana peļņas gūšanai
“Viens no rupjākajiem pārkāpumiem šajā gadījumā ir Maestro vārda un uzvārda izmantošana pasākuma nosaukumā un reklāmā bez viņa piekrišanas. Latvijas Republikas Reklāmas likums nosaka striktu aizliegumu: reklāmā aizliegts izmantot citas personas vārdu, uzvārdu vai citādu identificējošu apzīmējumu bez šīs personas piekrišanas. Šis aizliegums ir imperatīvs. Fakts, ka persona ir sabiedrībā pazīstama, nedod tiesības citiem komersantiem izmantot tās vārdu, lai veicinātu biļešu pārdošanu un gūtu peļņu. Raimonda Paula vārds ir “zīmols” ar milzīgu pievienoto vērtību, un tikai viņam pašam ir tiesības lemt, kur un kā tas tiek izmantots,” norāda L. Klagišs.
Koncerta nosaukums "Raimonda Paula dziesmu svētki"
“Vidusmēra patērētājam tas rada nepārprotamu iespaidu, ka pasākumu rīko, atbalsta vai tajā vismaz piedalās pats komponists. Situāciju vēl kliedzošāku padara fakts, ka biļešu cenas uz šo pasākumu sasniedz pat 150 eiro, tomēr publiskajā telpā nav pieejama nekāda informācija, kas liecinātu, ka kaut daļa no šīs iespaidīgās summas būtu paredzēta pašam Maestro kā atlīdzība. Pārdot dārgas biļetes, izmantojot personības uzticamības kapitālu pretēji šīs personas gribai un bez finansiāla labuma pašam autoram, ir ne tikai neētiski, bet arī uzskatāma par maldinošu komercpraksi, ko aizliedz Patērētāju tiesību aizsardzības likums,” pauž zvērināts advokāts.
Atļaujas esot “nokārtotas”
“Rīkotāji publiski aizbildinās, ka "aranžējumi un atļaujas ir nokārtotas". Šeit bieži tiek jauktas divas dažādas lietas: publiskā izpildījuma licence un autora personiskās tiesības. Saskaņā ar Autortiesību likumu autoram ir neatsavināmas personiskās tiesības izlemt, vai un kad darbs tiks publiskots, aizliegt darba pārveidošanu un jebkādu kropļošanu (aranžēšanu bez saskaņošanas), kā arī pretoties tādai darba izmantošanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai,” pieļauj Lauris Klagišs.
Tas esot “veltījums”
Lietojot salīdzinājumus ar līdzīgām situācijām, jurists raksta: “Rīkotāju arguments, ka pasākums ir “veltījums”, neiztur nekādu kritisku vērtējumu un rada bīstamu precedentu. Iedomājieties situāciju: kāds uzņēmums bez saskaņošanas atver rūpnīcu, sāk ražot elektroauto, uzlīmē tām “Tesla” logo un pārdod par tirgus cenu. Kad Īlons Masks vai “Tesla” juristi iesniedz prasību tiesā par preču zīmes zādzību un patērētāju maldināšanu, uzņēmējs publiski sašutis paziņo: “Jūs pārpratāt! Mēs negrasāmies maksāt Maskam vai prasīt viņa atļauju - šī rūpnīca ir mūsu godinājums viņa inženiera ģēnijam! Mēs taču popularizējam elektroauto ideju!” Tas ir tāpat kā uzrakstīt un izdot jaunu grāmatu “Harijs Poters un Raimonda noslēpumi”, pārdot to veikalos un Dž. K. Roulingai paziņot: “Jums nekas nepienākas, jo mēs taču tikai godinām jūsu radīto burvju pasauli!”
Tas būtu identiski situācijai, ja kāds uzņēmējs sarīkotu Kristapa Porziņģa basketbola nometni ar 500 eiro dalības maksu, bet bez paša Kristapa ziņas. Kad sportists iebilstu, rīkotājs atbildētu: “Bet mēs taču tikai cildinām tavu ieguldījumu Latvijas basketbolā!” Nevienā tiesiskā valstī šāds arguments nepasargātu no soda. Sveša vārda un radītā produkta (šajā gadījumā - mūzikas un vārda “Raimonds Pauls”) izmantošana savas peļņas gūšanai bez īpašnieka piekrišanas ir nevis cieņas izrādīšana, bet gan ciniska parazitēšana uz svešiem panākumiem.
Ja koncertā plānots atskaņot “īpaši šim koncertam radītus jaunus Maestro skaņdarbu aranžējumus”, tam nepieciešama tieša autora piekrišana. Standarta licences nenosedz tiesības brīvi pārveidot skaņdarbus vai iekļaut tos kontekstā, kas autoram ir nepieņemams. Maestro bažas par izpildījuma kvalitāti un finanšu caurspīdīgumu ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka šāds pasākums var kaitēt viņa reputācijai.”
Mērķis “godināt” neatbrīvo no pienākuma ievērot likumu
Ņemot vērā situācijas nopietnību un iespējamo kaitējumu reputācijai, advokāts iesaka Maestro izvērtēt iespēju vērsties:
“Šis gadījums ir spilgts atgādinājums visiem pasākumu rīkotājiem: intelektuālais īpašums un personiskās tiesības nav formalitāte. Bez autora piekrišanas rīkots “veltījuma koncerts” ar autora vārdu virsrakstā ir taisnākais ceļš uz tiesvedību un administratīvajiem sodiem,” rezumē eksperts.
Lauris Klagišs piebilst, ka viņa rakstā paustais viedoklis un juridiskā situācijas analīze ir balstīta tikai un vienīgi uz publikācijas brīdī publiski pieejamo informāciju un iesaistīto pušu sniegtajiem paziņojumiem plašsaziņas līdzekļos. Autora rīcībā nav informācijas par to, vai starp pusēm pastāv kādas nepublicētas vienošanās, konfidenciāli līgumi vai atsevišķas saskaņošanas sarakstes, kas nav nonākušas atklātībā un kas varētu mainīt situācijas tiesisko vērtējumu. Raksts atspoguļo vispārēju tiesību normu piemērošanu konkrētajai situācijai, pieņemot, ka publiskajā telpā izskanējušie fakti atbilst patiesībai.
Raksts ir izraisījis lielu “Facebook” lietotāju interesi un ir izpelnījies vairāk nekā 1000 reakciju.
Ja Raimonds Pauls grib sūdzēties, tad viņam jāpasteidzas
Intervijā “nra.lv” Lauris Klagišs uzsvēra domu, ka Raimonds Pauls varētu vērsties Patērētāju aizsardzības centrā un tas būtu jādara pēc iespējas ātrāk.
Viņš var vērsties arī tiesā un, vēl negaidot spriedumu, prasīt pagaidu noregulējumu - lai tiesa aizliedz pasākumā izmantot viņa vārdu un uzvārdu. Tiesa varētu šo prasību apmierināt, un PTAC arī varētu šo pasākumu aizliegt un, iespējams, piemērot naudas sodu.
“Kaut ko darīt jau pēc pasākuma diezin vai būs liela jēga,” domā zvērināts advokāts.
Mistiskā biedrība ar “caurām kabatām”
“”Biļešu paradīze” jau tirgo biļetes, un koncertu organizējošā biedrība “Latvijas Festivālu Asociācija” saņem naudu. Kad nauda būs iztērēta, diezin vai kaut ko varēs piedzīt. Biedrības rodas un pazūd, biedri jau neatbild par biedrības saistībām. Biedrība, kurai nekā nav - ne pamatlīdzekļu, ne naudas uzkrājumu - var sarīkot šādu pasākumu un pēc tam pazust,” saka Lauris Klagišs.
“Neatkarīgās” iepriekšējā publikācijā (https://nra.lv/neatkariga/komentari/maris-krautmanis-3/510587-skandals-ap-paula-vardu.htm ) jau tika aprakstīts, ka biedrība “Latvijas Festivālu Asociācija” nav iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā gada pārskatus kopš 2022. gada, kas jau pats par sevi ir LR normatīvo aktu pārkāpums un sodāma darbība, un kopš 2025. gada maija biedrību vada divdesmit gadus vecs jaunietis vienpersoniski.
Uz “nra.lv” jautājumu, vai Raimondu Paulu “neuzmetīs” arī finansiāli, nenorēķinoties par autortiesībām, Lauris Klagišs atbildēja: “Jā, tāds risks pastāv. Ja pasākuma organizators ir nezināma biedrība, kura var pazust, tad ir risks, ka viņš var nesaņemt arī naudu par autortiesībām. Ja būtu vienošanās starp organizatoriem un Maestro, kur būtu loģiski, ja kāda daļa naudas viņam jau tiktu samaksāta avansā. Bet, kā var noprast, šādas vienošanās nav.
Esmu savulaik pārstāvējis citus māksliniekus līdzīgā lietā, un tiesa notika gadiem ilgi, kamēr viņi varēja sākt saņemt sev pienākošos atlīdzību par to, ka tika izmantota viņu mūzika.”
* Teikums darināts no Raimonda Paula dziesmas “Tāls Parīzes radio” ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem:
... Kāpēc rudmatainā Žanna
Savā karaļvalstī, karaļvalstī raud?
Kam lai Žanna sūdzē bēdu
Tālā karaļvalstī?
Vai maestro jums?
Troni, filigrānais troni,
Tev mūsu bēdu nesadzirdēt...
