Latviju ir pāršalkusi ziņa, ka turpmāk visiem būs jāaizpilda “sliekšņa deklarācijas”, ja bankā skaidrā naudā tiks iemaksāti 750 eiro vai vairāk. Turklāt jaunā kārtība būšot ar atpakaļejošu spēku.
Iznāk, ja sirmmāmiņa šā gada janvārī meitiņai iedevusi 760 savā kumodes atvilktnē ilgi krātus eiro, lai bērns var ieskaitīt tos savā bankas kontā, lai aizbrauktu uz kursiem Spānijā, par to būs stingri jāatskaitās un jāaizpilda “sliekšņa deklarācija”. Nekādi spēkā esoši lēmumi vēl nav pieņemti, bet par to, cik no šā teorētiskā stāsta ir patiesība, cik nē, spriediet paši pēc visatbildīgāko šīs valsts amatpersonu skaidrojumiem.
Iecerētie noteikumi paredz, ka būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk. Šāds ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk. Līdz 2. jūlijam šis noteikumu projekts bija nodots sabiedriskai apspriešanai.
Sabiedrība par šo ieceri nav augstās domās. Piemēram, Andis Ozoliņš izsaka sašutumu: "Es vadu privātu biznesu, nomaksāju visus nodokļus, atalgojumu un dividendes saņemu bankas kontā. Kādā sakarā man jāatskaitās par skaidras naudas noņemšanu no konta. Vienīgais secinājums, lai jebkādas valsts iestādes kontrolētu un būtu iespēja ietekmēt mani kā fizisku personu ar iespēju bloķēt naudas līdzekļus.”
Neizpratnē ir arī Finanšu nozares asociācija (FNA). “Noteikumu projektā izvēlētā pieeja ir problemātiska, jo sistēmu pielāgošanai un datu apkopošanai par iepriekšējo periodu ir vajadzīgs laiks. Lielākajai daļai kredītiestāžu IT risinājumu izstrādes cikls ir vismaz seši līdz divpadsmit mēneši, turklāt nav publicēta galīgā XSD shēma. Ja kredītiestādēm jāapkopo dati par garu laika posmu pagātnē un jāiesniedz tie trīs mēnešu laikā, pastāv risks, ka informācija var būt nepilnīga vai kļūdaina.
Tā kā šīs prasības ir pilnīgi jaunas un līdz šim nozarē nav pastāvējušas, aicinām termiņus saskaņot tā, lai gan retrospektīvā, gan turpmākā ziņošana sāktos ne agrāk kā sešus mēnešus pēc noteikumu pieņemšanas, kā arī apsvērt retroaktīvā perioda saīsināšanu vai iespēju datus iesniegt pakāpeniski,” iesaka FNA.
Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs intervijā “nra.lv” paskaidroja, ka šobrīd ir izstrādāti grozījumi Ministru kabineta “Noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu", kuru mērķis ir pilnveidot skaidras naudas darījumu uzraudzības regulējumu, nodrošinot lielāku caurskatāmību skaidras naudas apritē un sekmējot labprātīgu nodokļu saistību izpildi. No 2025. gada 18. jūnija minētie grozījumi ir nodoti publiskajai apspriešanai TAP portālā.
“Pēc apspriešanas beigām un priekšlikumu izvērtēšanas tie tiks virzīti tālākai saskaņošanai ar iesaistītajām institūcijām, tāpēc šobrīd vēl nav iespējams precīzi pateikt, kad tie stāsies spēkā. Tālākais process būs tāds, ka MK noteikumu virzītājam ir jāorganizē starpinstitūcijas saskaņošanas sanāksme, jāizsver visi plusi un mīnusi. Iebildumu sniedzējiem jāsniedz visas atbildes, fakti, statistika par šādu sliekšņu noteikšanu (kuri no sabiedrības puses tad “cietīs” vai “necietīs”, un vai šī grupa ir tā galvenā “ēnu” puse ekonomikai). Ja noteikumu saskaņošanas sanāksme panāks vai nepanāks konsensusu, tad tālāk šie noteikumi vai nu tiks pārstrādāti, vai tiks virzīti uz Valsts sekretāru sanāksmi un pēc tam uz Ministru kabineta sēdi.
Sliekšņa deklarāciju iesniegšanas pienākums būs noteikts kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par viņu klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem.
Starptautiskie normatīvie akti mūsdienās arvien vairāk akcentē uzmanību uz to, ka informācijas apmaiņai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas.
Ņemot vērā, ka nodokļi veido būtisku un neatņemamu kopējo valsts budžeta ieņēmumu daļu un tie tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību, tad risinājumi, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu, ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Šāds izvirzītais leģitīmais mērķis - sabiedrības labklājības nodrošināšana - ir samērīgs pret administratīvo slogu, kas varētu rasties informācijas apmaiņā iesaistītajām institūcijām.
“Vēlamies uzsvērt, ka sliekšņa deklarācijas sniegšanas pienākums nav nekādā veidā saistīts ar skaidras naudas darījuma sliekšņa samazināšanu. Tāpat kā līdz šim - personām saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. panta 8. daļu joprojām būs atļauts veikt skaidrā naudā darījumu, kura summa nepārsniedz 7200 eiro.
Tādējādi regulējums nekādā veidā neietekmēs jeb nepasliktinās to personu tiesisko stāvokli, kuru veikto skaidras naudas darījumu apmērs ir atbilstošs to deklarēto ienākumu apmēram jeb citiem vārdiem - ja personas gūst tikai legālus ienākumus.
Savukārt, ievērojot labas pārvaldības principu, kura mērķis panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses, Valsts ieņēmumu dienests saņemtos datus apstrādās tikai likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2 panta otrajā daļā noteiktā nolūka (mērķa) sasniegšanai - saņemtie dati tiks izmantoti tikai nodokļu nomaksas uzraudzībai un citiem mērķiem šie dati netiks izmantoti.”
FM skaidro bažas par likuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu: “Sliekšņa deklarāciju iesniegšanas pienākums būs noteikts kredītiestādēm, maksājumu iestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par viņu klientu veiktajiem skaidras naudas darījumiem. Šis pienākums nebūs noteikts iedzīvotājam par viņu veikto skaidras naudas iemaksas vai izmaksas darījumu.
Turklāt vēlamies uzsvērt, ka kredītiestāžu pārstāvošās institūcijas pārstāvji jau 2024. gada nogalē bija iesaistīti likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izstrādes procesā (minētajā likumprojektā tika noteikts, ka turpmāk Ministru kabinets noteiks gadījumus, kad sliekšņa deklarācijas iesniedzamas Valsts ieņēmumu dienestam), apzinoties, ka kredītiestādēm būs jāsniedz sliekšņa deklarācijas par klientu darījumiem, kas veikti 2025.gadā.
Plānotās izmaiņas neskars personas, kuru skaidras naudas iemaksu apmērs ir atbilstošs to deklarēto ienākumu apmēram. Tomēr, lai arī šīm personām nebūs jāatceras savi darījumi janvārī, martā, jūnijā, jāvērš uzmanība, ka likuma “Par nodokļiem un nodevām” regulējums paredz iespēju Valsts ieņēmumu dienestam veikt nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudi triju gadu laikā pēc likumā noteiktā maksāšanas termiņa. Tādēļ neatkarīgi no plānotajām izmaiņām sliekšņu deklarāciju iesniegšanas regulējumā ikvienam nodokļu maksātājam jau šobrīd būtu jāspēj pamatot ar tā finansiālo un saimniecisko darbību saistītā informācija trīs gadu ietvaros.”
Jau šobrīd sabiedriskajā apspriešanā ir saņemti vairāki iebildumi. Finanšu ministrijai jautājām, vai sabiedrības domas tiks ņemtas vērā.
“Finanšu ministrija šā gada 7. jūlijā pārrunāja ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju tās sniegto iebildumu, un tas tiks ņemts vērā, projektu attiecīgi pilnveidojot,” atbildēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Zaiga Dziļuma.
“Savukārt, izvērtējot saņemtos iebildumus par skaidras naudas darījumu sliekšņiem, tiks pilnveidota projekta anotācija, detalizētāk skaidrojot, ka ar plānotajām izmaiņām nav paredzēts ierobežot personas brīvību rīkoties ar saviem naudas līdzekļiem.
Plānotās izmaiņas neparedz aizliegumu vai ierobežojumu ieskaitīt skaidru naudu maksājumu kontā vai aizliegumu lietot skaidru naudu darījumos, vai veikt skaidras naudas uzkrājumus. Tāpat kā līdz šim personai būs tiesības uzkrāt skaidru naudu, veikt skaidras naudas norēķinus, kā arī skaidras naudas iemaksas savā kontā.
Pienākums visos gadījumos sniegt skaidrojumu par veikto darījumu vai naudas līdzekļu izcelsmi.
Plānotās izmaiņas neskars personas, kuru skaidras naudas iemaksu apmērs ir atbilstošs to deklarēto ienākumu apmēram jeb citiem vārdiem - ja persona gūst tikai legālus ienākumus, tad šajā gadījumā nepastāv objektīvs pamatojums uzskatam, ka iestāde, pamatojoties tikai uz saņemto informāciju par skaidras naudas iemaksām vai izmaksām, obligāti uzsāks personas veiktā darījuma pārbaudi,” sacīja Zaiga Dziļuma.
Papildus Finanšu ministrija uzsver, ka arī starptautiskie normatīvie akti mūsdienās arvien vairāk akcentē uzmanību uz to, ka informācijas apmaiņai ir izšķiroša nozīme cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas.
“Apstākļos, kad ekonomikā vērojami izaicinājumi, nodokļu ieņēmumu izpilde ir bijusi salīdzinoši laba. 2025. gada 5 mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā pārsniedz plānoto (+48,7 milj. eiro jeb izpilde 100,9%). Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu iekasēts par 369,2 milj. eiro jeb 6,8% vairāk.
Piecos mēnešos gan akcīzes nodoklis, gan PVN joprojām tiek iekasēti mazāk nekā plānots.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi atpaliek no plāna, ko ietekmē patēriņam nodoto apjomu samazinājums. Piemēram, alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies par 6,3%, cigarešu - par 6,6%, bet gada pirmajos mēnešos bija vērojams arī patēriņam nodotā dīzeļdegvielas daudzuma samazinājums Salīdzinājumā ar pērno gadu akcīzes nodoklis iekasēts 6,8% vairāk, ko ietekmēja likmju pieaugums naftas produktiem, dabasgāzei, tabakas izstrādājumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un alum.
Zem plāna iekasētas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas jau tika prognozēts. Taču pozitīvi ir tas, ka, lai gan nodarbināto skaits samazinās, pieaug gan kopējie darba ienākumi (+5,9%), gan vidējie darba ienākumi mēnesī (+6,1%), gan darba ņēmēju skaits, kuru ienākumi pārsniedz 1000 eiro (+5,1%).
Valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu. Savukārt, vai šī sistēma ir izveidota pietiekami efektīva un attur personu no izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ir atkarīgs no kopējās sociālās un ekonomiskās situācijas, tostarp ēnu ekonomikas īpatsvara un nodokļu maksāšanas kultūras valstī.
Ņemot vērā, ka pētījumi liecina, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā joprojām ir augsts, bet izpratne par personas konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus - nepietiekama, projektā ietvertā grozījuma mērķis, kas paredz sliekšņa deklarāciju iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par personu veiktajiem skaidras naudas darījumiem, ir vērsts uz ēnu ekonomikas ierobežošanu un labprātīgu nodokļu nomaksas veicināšanu. Šī regulējuma mērķis nav saistīts, kā tas tiek norādīts uzdotajā jautājumā - ar budžeta ieņēmumu nepildīšanos kā plānots,” pauda FM pārstāve.
FM skaidro, ka Eiropas Savienībā (tajā skaitā Latvijā) nav vienotas prasības par konkrētu sliekšņa deklarāciju klientam. Tai pašā laikā ir kopīga prasība, ka ir jāidentificē klients un jāveic izpēte, ja iemaksa/izmaksas pārsniedz noteiktu slieksni. Parasti šis slieksnis esot 10 000 eiro vai vairāk.
“Ja darījumu uzskata par aizdomīgu, tā ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam (FID). Dažās valstīs (piemēram, Francijā, Spānijā, Itālijā) var pieprasīt paskaidrojumus par 1000 EUR izmaksu, ja tas šķiet aizdomīgi, vai pat bloķēt izmaksu, līdz tiek saņemts pamatojums,” atbildēja FM.
