Eiropas Komisija (EK) publiskojusi piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžetam nākamajā plānošanas periodā no 2028. līdz 2034. gadam. Tas izsaucis sašutumu gan Latvijas interešu aizstāvjiem Briselē, gan arī Latvijā.
EK publicētais priekšlikums ar jauno ES budžeta plānojumu paredz lauksaimniecības atbalstu iekļaut vienotā centralizētā fondā ar citām politikām. Turklāt šajā vienotajā fondā ES visām valstīm kopā lauksaimniecības atbalstam iezīmētā daļa ir ievērojami samazināta, salīdzinot ar esošo periodu, norāda Zemkopības ministrija. Ir arī paredzēts, ka no nacionālā fonda pārējās neiezīmētās daļas dalībvalstis var finansēt lauksaimniecības aktivitātes, tomēr šāds budžeta modelis var nozīmēt, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsts Latvijas lauksaimniekiem tiek samazināts.
Zemkopības ministrs Armands Krauze, iepazinies ar Eiropas Komisijas publiskoto piedāvājumu, portālam NRA uzsvēra, ka finansējuma palielinājums ES aizsardzībai un drošībai, kā arī Ukrainas atbalstam nav apšaubāms. ES ir plašas iespējas ietaupīt uz citu plānoto izdevuma rēķina, piemēram, pārspīlētu zaļā kursa prasību ieviešanu, nevajadzīgiem nedraudzīgu imigrantu integrācijas un uzturēšanas pasākumiem, neizprotamiem pētījumiem un tamlīdzīgi.
“Arī nākotnē ir nepieciešams spēcīgs ES finansējums lauksaimniecībai un lauku apvidiem, jo jebkāds samazinājums ļoti negatīvi ietekmēs gan pārtikas ražošanu, gan pārtikas cenas un lauku apvidu attīstību. Latvijas lauksaimniekiem ir nepieciešams konkurētspējīgs ienākumu atbalsts, kas līdz šim bija nevienlīdzīgs, un nākamajā periodā šāda situācija nedrīkst tikt pieļauta. Latvijai ir ļoti būtiski, lai tiktu nodrošināts ievērojams ES finansējums lauku attīstībai, bet šāda pozīcija ES budžetā šobrīd skaidri neparādās. Lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir pamata nozares ES. Tāpēc nekādi nav saprotama un atbalstāma pašreizējā netālredzīgā pieeja, atvēlot lauksaimniecības atbalstam pakārtotu nozīmi, iekļaujot ES lauksaimniecībai paredzēto atbalsta finansējumu kaut kādā centralizētā nacionālā fondā ar neskaidru nozarei pieejamā finansējuma apmēru un līdz ar to arī risku nespēt reāli risināt nozares problēmas un stimulēt izaugsmi,” sacīja ministrs.
Zemkopības ministrija norāda, ka Latvijai ir svarīgi atbalstīt lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, darot visu, lai stiprinātu Latvijas konkurētspēju sīvajos tirgus konkurences apstākļos. Tādēļ EK priekšlikums, kas paredz nomainīt līdz šim Latvijas lauksaimniekiem netaisnīgos tiešos maksājumus pret pēc būtības izmainītu ienākumu atbalsta maksājumu ir solis ar neprognozējamām sekām, jo var nozīmēt atbalsta samazinājumu.
Zemkopības ministrs skaidro, ka arī Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanai nepieciešams ES līmenī skaidri nodalīts budžets, jo KZP īstenošana tiek regulēta ES līmenī - tiek noteiktas nozvejas kvotas, noteikti strikti nosacījumi produktu izsekojamībai un zvejas kontrolei, kas uzliek ievērojamu papildu finanšu slogu mūsu zivsaimniecības nozarei un valsts budžetam. Zivsaimniecība Latvijā sniedz ievērojamu devumu drošas un veselīgas pārtikas pieejamībā, tāpēc tās konkurētspējīgai turpmākai pastāvēšanai KZP īstenošanas procesā nepieciešams atsevišķs finansējums ES līmenī.
Arī Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas loceklis un Sociālistu un Demokrātu progresīvās alianses grupas ziņotājs par ES ikgadējo budžetu Nils Ušakovs ir asi kritizējis EK priekšlikumu par jauno daudzgadu finanšu shēmu 2028.-2034. gadam.
"Mēs maksāsim par kredītiem, kas tika ņemti iepriekšējās kovida krīzes laikā, un tādēļ upurēsim mūsu reģionu un lauksaimnieku intereses. Faktiski mēs redzam, ka budžets būs mazāks, un tādēļ dzīves līmeņa izlīdzināšanai vai lauku atbalstam Latvijā paliks ievērojami mazāk naudas," paziņoja Nils Ušakovs.
“Pirmkārt, piedāvātais jaunais Eiropas fondu pārvaldības modelis pēc būtības pilnībā nodod kontroli no vietējām pašvaldībām un reģioniem centrālajām valdībām. Tas ir dubults trieciens: naudas kļūst mazāk, un vienlaikus reģioniem tiek atņemtas balsstiesības lemt, kā to tērēt. Šāda reģionu vājināšana nav pieļaujama," uzsvēra Ušakovs.
“Otrkārt, runa ir par krasu galveno programmu samazinājumu. Neskatoties uz paziņojumiem par lauksaimniecības "stiprināšanu", aplēses liecina par iespējamu Kopējās lauksaimniecības politikas budžeta samazinājumu par gandrīz 30%. Latvijai, kur lauksaimniecība un lauku attīstība ir vitāli svarīgas, tas nozīmē ievērojama atbalsta zaudēšanu.
Treškārt, deklarētie izdevumu griesti 1,26% apmērā no nacionālā kopienākuma (NKI) ir maldinoši, jo ievērojama to daļa (0,11%) tiks novirzīta “NextGenerationEU” fonda parāda dzēšanai. Tas nozīmē faktisku līdzekļu samazinājumu, kas pieejami Kohēzijas politikai un Kopējai lauksaimniecības politikai - diviem galvenajiem investīciju avotiem Latvijai.
Mūsu Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa cīnīsies par attīstības, nevis stagnācijas budžetu. Par budžetu, kas stiprina, nevis vājina reģionus, un atbalsta mūsu lauksaimniekus," rezumēja Nils Ušakovs.
Biedrība "Zemnieku saeima" uzskata, ka, lai gan EK piedāvājums nākotnes lauksaimniecības politikai vēl var tikt pamatīgi mainīts, esošā priekšlikuma prezentēšana faktiski ir "starta svilpe boksa mačam".
Lauksaimnieki visā Eiropā jau pauž savu neapmierinātību par Eiropas Lauksaimniecības komisāra Kristofa Hansena prezentēto piedāvājumu nākotnes kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2027. gada, kategoriski to noraidot un draudot ar milzu protestiem, ja dokuments netiks fundamentāli pārstrādāts.
Biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts Valters Zelčs teic, ka, iepazīstoties ar pirmo nākotnes politikas piedāvājuma versiju, ar nožēlu jāsecina, ka komisārs nav pildījis savu solījumu par lauksaimniecības politikas saglabāšanu.
Solītās birokrātijas samazināšanas vietā - vēl lielāks birokrātijas pieaugums.
Valters Zelčs: "Esošais piedāvājums paredz, ka Eiropas lauksaimniecības politika kļūs par vienu no politikām, kas tiek "iejaukta" jaunajā vienotajā fondā (single fund), pret ko jau ilgstoši asi iestājušies Eiropas, tostarp Latvijas, lauksaimnieki. Atkārtoti uzsveram, ka nepieļausim "Rail Baltica" vai citu "pārcenotu" projektu realizāciju uz pārtikas drošības rēķina. Lai nomierinātu lauksaimniekus, EK piedāvāja iezīmēt noteiktu finansējuma daļu no šī vienotā fonda, kura dalībvalstīm obligāti būs jānovirza lauksaimniecības atbalstam, taču šāda pieeja lauksaimniekiem nav pieņemama. Ja lauksaimnieki šodien piekritīs šādiem nosacījumiem, tas nozīmēs Eiropas lauksaimniecības politikas beigu sākumu, un diskusijās par aiznākamo lauksaimniecības politiku saruna vairs nebūs par to, vai lauksaimniecības politika ir jāsaglabā kā atsevišķa politika, bet gan par to, cik liels atbalsta samazinājums lauksaimniekiem būs pieņemams."
"Zemnieku saeima" paredz, ka šobrīd solītās birokrātijas samazināšanas vietā būs vēl lielāks birokrātijas pieaugums. Šobrīd EK vēlas likvidēt "otru lauksaimniecības balstu" - lauku attīstības programmu - un to integrēt vismaz trīs dažādās politikās.
Biedrības "Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka "Latvijas lauksaimniecībai šīs EK vēlmes sekas būs dramatiskas, jo no šīs "programmas" iepriekš finansēta lauku ceļu rekonstrukcija, meliorācijas sistēmu kopšana, bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšana, investīcijas videi un klimatam draudzīgās tehnoloģijās, LEADER projekti un investīcijas ar lauksaimniecību nesaistītas uzņēmējdarbības attīstībai lauku reģionos. Šis priekšlikums nevienam nav pieņemams, neskatoties uz to, ka EK stāsta, ka satraukumam nav pamata, jo šīs aktivitātes varēs mēģināt finansēt no trim līdz četriem jauniem Eiropas fondiem. Tas pilnīgi noteikti nozīmē daudz sarežģītāku un birokrātiskāku politiku, jo katram no fondiem būs savi mērķi, savi atbilstības kritēriji, un būs jāmežģī kakls, lai šiem atbilstības nosacījumiem izburtos cauri."
M. Dzelzkalēja-Burmistre uzsver, ka vietējo lauksaimnieku īpaša vilšanās ir par pašu svarīgāko jautājumu - tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Saskaņā ar "Zemnieku saeimas" rīcībā esošo informāciju, Eiropas lauksaimniecības politikas piedāvājums tiešmaksājumu izlīdzināšanu pat nepiemin.
