Izpēte

Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija spiesta nosūdzēt citas iestādes, kas samācījušas LDz, lai tas atsakās vest kravas pāri Latvijas un Baltkrievijas robežai. Savukārt šīs iestādes atbild, ka nevis tās nav pareizi sapratušas sankcijas, bet LDz nav pareizi sapratis šo iestāžu pamācības.

Nupat jau pusgads apritējis, kopš bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) Finanšu noziegumu izmeklēšanas daļas vecākā izmeklētāja Inita Lūre intervijā laikrakstam “Diena” pavēstīja, ka viņai ticis dots rīkojums "atrast jebko" par žurnālistu Lato Lapsu un polittehnologu Jurģi Liepnieku vai viņu radiniekiem. “Jebkas” nozīmē safabricēt kādu nebūt krimināllietu, kurai nav pamata, bet lai Lapsa, Liepnieks vai viņu radinieki cieš – lai tiek psiholoģiski ietekmēti, lai Lapsa un Liepnieks neizsakās un neraksta par valsts amatpersonām tik nikni, kā viņi parasti to dara. Rīkojumu I. Lūrei “no augšas” devusi bijusī VID NMPP direktora vietniece Kristīne Prusaka-Brinkmane.

Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) lēmums atteikties no sadarbības ar Baltkrievijas dzelzceļu izskatās kā speciāli pieņemts tāpēc, lai izbojātu Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča medusmēnesi ar tautu (uzņēmējiem).

Zviedriem piederošās “Swedbank” un “SEB banka” ir pirmās no lielajām Latvijas komercbankām, kas nākušas klajā ar saviem pusgada darbības rādītājiem. Tos varētu dēvēt par izciliem, lai gan šis vārds nav īpaši piemērots, ņemot vērā, ka tā nākusi uz Latvijas kredītņēmēju maksājumu strauja pieauguma rēķina, efektīvi apliekot Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus ar pamatīgu “privāto nodokli”.

Pēkšņais Līgo dienas pēcpusdienā pieņemtais valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmums apturēt kravu pārvadājumus uz Baltkrieviju nodarījis ne tikai materiālos zaudējumus uzņēmējiem, bet radījis pamatīgu kaitējumu LDz un valsts reputācijai, sarunā ar “Neatkarīgo” pauda uzņēmējs, SIA "Business Support Services" īpašnieks Andris Spūlis.

Vistu olu tirgus Eiropas Savienībā ir strikti regulēts – ir ieviesti dažādi noteikumi par vistu labturību, nedrīkst tām atvēlēt mazāku dzīves telpu nekā oficiāli noteikts, nedrīkst tās barot ar virkni medikamentu, kas veicina augšanu. Ukrainā šādi noteikumi nav spēkā. Eiropa, atbalstot Ukrainu, ļauj tai visai brīvi ievest mūsu tirgū savas preces un produktus, līdz ar to ukraiņu uzņēmēji gūst lielas priekšrocības. Mums olas jāražo, ievērojot striktos noteikumus – ukraiņiem pēc iespējām. Patlaban lielos apmēros vistu olu dempings skar tieši Latviju – pat lielākos nekā jebkuru citu Eiropas valsti.

“Evika Siliņa. Labklājības ministre. Politiķe, juridisko zinātņu maģistre. Jaunā Vienotība.” Tā rakstīts šajā sociālā tīkla “Twitter” profilā, no kā saprotam, ka Evika Siliņa tur startē nevis kā privātpersona, bet gan kā politiski marķēta amatpersona ar nopietnu izglītības līmeni. Tālākās viņas darbības gan liek apšaubīt visus šos “nosaukumus”…

Baltkrievija ir lielākais dzelzceļa loģistikas centrs ceļā uz Ķīnu, kravu tranzīts caur Baltkrieviju mums ir eksistenciāli svarīgs – šādus viedokļus pauda “Neatkarīgās” aptaujātie Latvijas politiķi saistībā ar valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” (LDz) vadības lēmumu pēkšņi pārtraukt kravu tranzītu Baltkrievijas virzienā.

Latvijas valsts par nelielu, bet taisnīgu atlīdzību turpina reģistrēt laulības starp sievietēm un vīriešiem vienlaikus ar pēdējiem sagatavošanas darbiem, lai stātos spēkā kopdzīvi starp sievietēm un vīriešiem vismaz teorētiski izbeidzošā Stambulas konvencija.

Sarunā ar bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētāju Initu Lūri skaidrojām, vai augstas valsts amatpersonas patiešām melo un kā šie meli izpaužas, kas notiek VID iekšienē un kuru interesē uzburt krimināllietas pret sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.

Tautsaimniecībai nodarīti zaudējumi, radīts kaitējums valsts prestižam – atbildīgās amatpersonas valsts akciju sabiedrībā “Latvijas dzelzceļš” (LDz) par lēmumu pilnībā apturēt kravu tranzītu ar Baltkrieviju jāsauc pie atbildības, šādu viedokli sarunā ar “Neatkarīgo” pauda bijušais LDz valdes loceklis Aivars Strakšas.

Valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) faktisku likvidāciju nozīmēja Eiropas Savienības pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju 11. pakotnes tulkojums, kāds tas Latvijā bija spēkā no 23. jūnija līdz 13. jūlijam.

Daudzi devīto klašu skolēnu vecāki pēc eksāmeniem bija šokā. Jauniešiem, kuri pieteicās mācībām 10. klasē, Rīgas dome piemēroja stingrākus atlases kritērijus nekā Latvijā kopumā. Ne visi spēja stingrās prasības izpildīt.

Vācieši ar dziesmu svētkiem kā ar ātrvilcienu panāca un apsteidza pārējos eiropiešus ceļā uz nacionālajām valstīm, pie kādām tika arī vāciešu vilcienā kā zaķi ielēkušie latvieši un citi austrumeiropieši.

Jau vairāk nekā mēnesi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskajā pārbaudē turpina vērtēt bijušā Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa darbības atbilstību likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām, izdodot rīkojumu par komandējuma noteikšanu pašam sev un ar to saistīto izdevumu apmaksu.

“Precizētas izmaksas vēl tikai būs,” “Neatkarīgajai” skaidro Linda Ertmane, Latvijas Nacionālā kultūras centra sabiedrisko attiecību vadītāja, kad jautājam par dziesmu svētku izmaksām. Garīgais, dvēseliskais svētku pacēlums ir neapšaubāms, bet der parunāt arī par gluži eksistenciāliem jautājumiem.

Iekšlietu ministrijas (IeM) lielākais noslēpums ir 99 afgāņi un 42 miljoni eiro, cik daudz Eiropas Savienība un Latvijas valsts kopā apsolījušas ministrijai par kopā 6000 bēgļu iedabūšanu Latvijā uz palikšanu.

Lietuvas restorāni un kafejnīcas sūdzas par sezonas darbinieku trūkumu, kas īpaši jūtams lielpilsētās – situāciju glābj ārzemnieki, ziņo Lietuvas telekanāls LNK ziņās un laikraksts "Kauno diena". Latvijā vērojama līdzīga situācija, norāda mūsu amatpersonas.

“Pieņemu, ka šāda līmeņa svētki kā šonedēļ pēc gadiem 10–15 būs ļoti stingri uzskaitīti pēc šīm ietekmēm. Šobrīd tas notiek ar brīvprātību, reizēm ar vieglu joku, kā tāda sociāla atbildība, bet es domāju, ka tādi šie būs pēdējie svētki,” teic Pasaules dabas fonda Latvijas direktors Jānis Rozītis. Teksts izskan kā draudi mūsu dziesmu svētkiem, ko fonds turpmāk monitorēs, pētot to ietekmi uz klimatu. Mērķis, kā saprotams, ir dziesmu svētku klimatneitralitāte, lai kas arī ar to būtu saprotams…

Ekonomistu solītais un pircēju ilgi gaidītais brīdis ir klāt, gada inflācijas rādītājs beidzot samazinājies līdz viencipara skaitlim, kas nebija piedzīvots kopš pagājušā gada februāra. Turklāt samazinājuma temps ir bijis visnotaļ straujš, kas nozīmē, ka diezgan daudzos aspektos dzīve jūnijā ir kļuvusi pamanāmi lētāka nekā maijā. Par to liecina arī visai iespaidīgā mēneša deflācija, cenām jūnijā salīdzinājumā ar maiju krītoties par 1,4%. Tikmēr gada inflācija ir noslīdējusi diezgan iespaidīgā tempā, sarūkot no 12,1% maijā līdz 7,9% jūnijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Latvijas iedzīvotāju vārdā ir noraidīta atkritumu dedzināšana kā vienkāršākais Getliņu kalnā saberamo atkritumu apjoma samazināšanas veids, tāpēc tagad nāksies ļoti pacensties, lai apgūtu, ievērotu un apmaksātu līdz šim neapjaustus atkritumu šķirošanas, pārstrādes un – galvenais - neradīšanas paņēmienus.

Lietuva cenšas kļūt par publiskās un privātās partnerības līderi divējāda lietojuma preču ražošanas jomā. Riska kapitāla investīciju apjoms šajā nozarē 2023. gadā sasniedza 55 miljonus eiro, un tas arvien pieaugs. Par to pārliecinājās portāls “NRA.lv”, viesojoties Viļņā, kur mūsu dienvidu kaimiņi prezentēja savas inovatīvās izstrādnes.