1. aprīlim tika pieskaņota siltumenerģijas tarifa palielināšana Koknesē par 14,6%, bet samazināšana Aizkrauklē par 9,3%, Naukšēnos par 8,5%, Talsos par 5,3% un Jelgavā par 3,3%.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kontrolētie monopoluzņēmumu tarifi streipuļo un streipuļos kā dzērājs vienlaicīgi uz pretējām debespusēm. Paskatāmies atpakaļ uz ziņu, ka 1. martā siltumenerģijas tarifi samazināsies astoņiem, bet pieauguši trim komersantiem. Tāpat būs arī uz priekšu. Dobeles novada pašvaldība SIA “Dobeles enerģija” personā pieteikusies no 1. maija samazināt siltumenerģijas tarifu par 20,9%, bet Sigulda atdevusi siltumapgādi Somijas izcelsmes uzņēmumam “Adven Sigulda”, kas prasa atļauju no 1. maija palielināt siltumapgādes tarifus no par 8,8%.
Nav tādu faktoru, kuri jau pirmajā acu uzmetienā izskaidrotu siltumapgādes cenu izmaiņas vienlaicīgi pretējos virzienos. Nevar sacīt tā, ka aizvien augstākas cenas pieprasa tikai privātuzņēmēji vai viņu vidū tikai ārzemnieki. Nav arī tādas tagadējām energoresursu cenām atbilstošas siltuma vidējās cenas, atbilstoši kurai būtu jāsamazina pārāk augstās, bet jāpalielina pārāk zemās konkrēto ražotāju siltuma cenas.
Tagad katrs datora (ieskaitot mobilo telefonu kā minidatoriņu) lietotājs var sekot līdzi dabasgāzes biržas cenu izmaiņām tiešsaistē. Daudzi jau zina, bet katrs interesents var viegli uzzināt attiecīgo ziņu avota adresi “EU Natural Gas TTF". Lūk, 2. aprīlī dabasgāze bijusi biržā nopērkama par 26,50 eiro par megavatstundu (MWh). Ar šādu cenu vakar noslēdzās gāzes cenu atveidojuma līkne, kuras augstākais punkts bijis 2022. gada 22. augustā 363,64 eiro/MWh vērtībā. Atliek pārslēgt telefonu par kalkulatoru un ieraudzīt, ka 363,64/26,50=13,9. Kā šis samazinājums par gandrīz 14 reizēm transformējas par siltumapgādes tarifu samazinājumu caurmērā labi ja par 14%? Turklāt samazinājums attiecas tikai uz tiem, kuriem paveicies, ka viņiem vispār samazinās tarifus. Tikpat labi cilvēks (mājsaimniecība) var izrādīties starp tiem, kuriem siltumapgādes tarifus palielinās.
Cilvēku neizpratne un nemiers ir sasniedzis Saeimu. 20. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti uzklausīja Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas, SPRK un siltuma lielražotāju “Latvenergo” un “Rīgas Siltums” (RS) amatpersonas, pabrīnījās par saņemtajiem paskaidrojumiem un apņēmās maija otrajā pusē painteresēties, ar ko kopumā beigusies siltumapgādes tarifu noteikšana uz nākamo apkures sezonu. Piemēram, RS iesniedzis SPRK savu projektu nākamās apkures sezonas tarifiem, bet pretī saņēmis vairāk nekā 40 jautājumu, kāpēc tarifi tādi, nevis savādāki. Vēl vismaz pāris mēneši paies, kamēr RS sagatavos prasītās atbildes, SPRK tās izpētīs un, ja atbildes nebūs radījušas jaunus jautājumus, apstiprinās RS nākamos tarifus.
Pastiprināta interese par RS tarifiem saprotama, jo pa RS caurulēm tiek piegādāta puse no visā valstī centralizēti saražotā siltuma. 2/3 no šī siltuma daudzuma RS nav saražojis pats, bet pircis no “Latvenergo”, kā arī no daudziem šķeldas dedzinātājiem, kuri ieviesušies Rīgā aiz lozungiem par dabasgāzes nomaiņu ar atjaunojamiem energoresursiem. Tomēr visi Latvijas iedzīvotāji pelnījuši kaut minimālas garantijas, ka viņu apmaksātā siltuma cena nav tikai un vienīgi siltuma ražotāju alkatības noteikta. Siltumapgādes tarifi ar SPRK jāsaskaņo mazliet vairāk nekā 100 siltuma ražotājiem, bet pārējo siltuma ražotāju uzmanīšana atdota pašvaldību kompetencē.
Kompetenču dalīšana noteikta pēc saražotā siltuma daudzumiem. SPRK uzrauga lielākos, bet pašvaldības - mazākos ražotājus. Pašvaldību administratīvi teritoriālā reforma pavilkusi sev līdzi izmaiņas siltuma ražotāju nomenklatūrā, iebīdot SPRK uzraugāmo ražotāju skaitā vairākas vietējās katlumājas kā lielāku siltuma ražotāju struktūrvienības. Šādu ražotājiem konkurencē siltuma cenu rekords uzstādīts Ventspils novada Stiklu ciemā un Užavas ciemā, kur par vienu MWh pašlaik jāmaksā vairāk nekā 176 eiro. Salīdzinājumam: Rīgā par to pašu jāmaksā 87,57 eiro, bet viszemākā cena Strenčos ir 56,48 eiro. Šīs ir ražotāju cenas bez pievienotās vērtības nodokļa, kura maksājums aug proporcionāli cenai, kas aplikta ar PVN. SPRK superaugstās cenas pārbaudījusi un atzinusi par pamatotām. Siltums tur tiekot iegūts no malkas, kas dārgāka par šķeldu un liek vairāk samaksāt arī cilvēkiem, kuri met malku kurtuvē.
Saeimas deputāti komisijas priekšsēdētājas Skaidrītes Ābramas vadībā centās panākt, lai siltuma ražotāji un siltuma ražotāju uzraugi apsolās samazināt siltuma cenas jo vairāk, jo labāk un jo ātrāk, jo labāk. Attiecībā uz ātrumu deputāti bija ar mieru pieņemt ne tikai tarifu samazināšanu tūlīt un tagad. Deputāti justos labāk, ja siltuma ražotāji ļoti drīz paziņotu par zemākiem tarifiem nākamajā apkures sezonā. Uzņēmēji un ierēdņi ar solīšanu neaizrāvās, bet aizrādīja, ka siltuma tarifi un to aprēķināšanas termiņi lielā mērā atkarīgi no deputātiem. Ar to domāti likumi, pirmām kārtām Enerģētikas likums un Enerģētikas tirgus likums, kuru grozīšana tagad notiek gandrīz bez apstājas. Pa priekšu deputātiem jānosaka, pēc kura likumu varianta, pastarpināta ar valdības noteikumiem un SPRK metodiku, būs jāizrēķina tarifi nākamajai apkures sezonai. Tāpat siltuma ražotāji atgādināja par valsts uzlikto nodokļu un nodevu slogu, kas neļautu tarifiem pietuvoties nullei pat tad, ja vispirms dabasgāze un tālāk siltums būtu par brīvu.
Rīgas gadījumā siltums par brīvu nav mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis, bet Rīgas TEC- 1 un TEC-2 saražotās elektrība blakus produkts, kuru tagad “Latvenergo” spiests izkūpināt gaisā, dzesējot elektrības turbīnas. Tādi, lūk, Latvijas likumi, par kuriem Klimata un enerģētikas ministrijas un Ekonomikas ministrijas ierēdņi teica, ka tiekot gatavoti šo likumu grozījumi. Līdzšinējā likumu grozīšana gan beigusies ar pretēju rezultātu - ar siltuma izkūpināšanu, kas paaugstinot RS tarifus aptuveni par 1/3 daļu. Ministriju pārstāvji neatklāja nekādas konkrētas idejas, kuru noformēšana nākamajos likumu grozījumos ļautu ielaist elektrības ražošanas procesā radīto siltumu Rīgas siltumapgādes sistēmā.
Galu galā komisijas sēde beidzās ar gandrīz neko. Proti, ar cerībām, ka siltums nākamajā ziemā ne visiem un visur, bet caurmērā tomēr būšot lētāks nekā šajā apkures sezonā, kas nu jau drīz finišēs. Precīzo cenu atšķirību noteikt nav iespējams, bet milzīga tā, visticamāk, nebūs. Siltuma patērētājiem jāiztiek ar mierinājumu, ka viņu maksājumi centralizēti ražotā siltuma piegādātājiem ietver arī apdrošināšanas maksu cenu stabilitātei. Tagadējos laikos par cenu stabilitāti jādēvē arī apkures tarifu dubultošanās vei četrkāršošanās, kamēr dabasgāzes cenas trīspadsmitkāršojas.
Piemēram, RS tarifs tika četrkāršots no 45,27 eiro/MWh 2021. gada 1. augustā (2021./2022. gada apkures sezonas startā) līdz 183,86 eiro/MWh 2022. gada 28. novembrī, kad visa Eiropa bija satracināta ar briesmu stāstiem par to, ka nekādas dabasgāzes Eiropā 2022./2023. gada ziemā nebūšot ne par kādu cenu. Brīdī, kad RS tarifs sasniedza maksimumu, dabasgāzes cena bija vairs tikai 135,56 eiro/MWh, kas divarpus reižu mazāk par 2022. gada 22. augustā sasniegto rekordu 363,64 eiro/MWh vērtībā. Attiecībā pret šādu gāzes cenu rīdzinieki vēl saņēma siltumu kā par velti - par 85,45 eiro/MWh. Tātad RS kādu brīdi ir sponsorējis siltuma patērētājus, par ko patērētājiem bija jāatlīdzina uzņēmumam vispirms ar naudu un tagad arī ar izpratni, ka pašreizējie 87,57 eiro/MWh ir pieskaņoti nemierīgiem laikiem, nevis dabasgāzes biržas cenas minimumiem.
