Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība gatava vismaz piedraudēt ar streiku, lai pretotos Latvijas Darba devēju konfederācijas prasībām samazināt vai vispār nemaksāt slimības pabalstus.
26. marts sākās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektora Kaspara Gorkša radiointerviju, kurā viņš publiskoja uzņēmēju organizāciju prasību slimības pabalstus strādājošajiem maksāt tādā apjomā, “kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu". Intervijas rakstīto versiju aģentūra LETA sākotnēji izplatīja zem virsraksta, ka “Latvijā jāmazina ieradums strādājošajiem ņemt darba nespējas lapas", bet pēc tam precizēja, ka “Latvijā jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas". Tātad ievērojami daudz cilvēku slimības lapas ņemot nepamatoti un tādas slimības lapas nedrīkst izsniegt vispār. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) lika pretī organizācijas vadītāju uzstāšanos ar streika piesaukšanu, ja valsts piekāpsies uzņēmēju prasībām.
Pašreizējā kārtība paredz, ka slimības pabalstus laikā no slimošanas otrās līdz astotajai darba dienai apmaksā saslimuša darbinieka konkrētais darba devējs, bet no 9. dienas nenoteiktu laiku uz priekšu slimošanu apmaksā darba devēju un darba ņēmēju kopējā kase - sociālais jeb speciālais budžets. Pirmo slimošanas dienu netieši apmaksā pats slimotājs. Ar to domāts tas, ka viņam jāiztiek bez algas un bez pabalsta.
Darba devējiem uzliktais slimība pabalstu slogs ir 75% no darbinieka vidējās izpeļņas slimošanas otrajā un trešajā dienā un tālāk 80% līdz slimošanas 9. dienai, pēc kuras šo pašu slogu maksātājam un ienākumu aizvietojumu saņēmējam pārņem sociālais budžets. Uzņēmēju prasības bijušas samazināt slogu viņiem un aizvietotos ienākumus darbiniekiem līdz 50-70% no attiecīgā darbinieka izpeļņas. Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrija ierēdņi it kā pierunājuši uzņēmējus būt mierā ar mazāku sloga samazinājumu līdz 60-70% no viņu darbinieku izpeļņas.
Tagadējās darba devēju maksājumu likmes ir noteiktas likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Likuma grozījumu projekts vēl nav noformēts. Valsts iestādes ļāvušas, varbūt pat izprovocējušas izteikties darba devēju un arodbiedrību līderus. Viņu uzstāšanās ir kā gaisa baloni, pēc kuriem noteikt, no kuras puses pūš vējš. Citiem vārdiem sakot politiķi un ierēdņi tagad novērtēs sabiedrības reakciju un piesliesies tai pusei, kas skaļāk un stingrāk uzstāsies par savām interesēm.
Darba nespējas lapas tik tiešām birst kā no pārpilnības raga un izraisa bažas, ka to radītais slogs sabiedrībai pārāk smags. Slimības pabalstu saņēmēji iegūst konkrēti un īslaicīgi, bet arī viņi zaudē kā nodokļu maksātāji vai patērētāji, kas var nesaņemt nolīgto santehniķa vai ārsta pakalpojumu, ja santehniķim vai ārstam pārāk liels vilinājums slimot, nevis strādāt. Tāpēc nav viennozīmīgi skaidrs, uz kurieni vējš aiznesīs balonu, t.i., slimības pabalsta likmes.
Darba nespējas lapu birumu parāda Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sniegtā statistika, kas attiecas tikai uz 10 dienu un ilgāku slimošanu. 2001. gada janvāri tikušas uzrakstītas 9 328 valsts apmaksājamas slimības lapas, bet šā gada janvārī - jau 46 166 slimības lapas. Vidējais apmaksas lielums audzis no 109,18 eiro līdz 648,24 eiro. Tādējādi no sociālā budžeta izgrābtā summa augusi no viena miljona 2001. gadā līdz 30 miljoniem šogad. 30 miljoni nav milzīga nauda sociālajā budžeta, kur apgrozās miljardi, bet janvāris ir tikai viens no 12 mēnešiem gadā. Galu galā arī slimība pabalsti izveido pamanāmu valsts izdevumu posteni. LBAS atradusi 2022. gada datus, ka darba devēju izdevumi slimības lapu apmaksai 134 miljonu eiro apjomā.
Slimošana šā gada janvārī nav maksimums. Janvāra maksimums bijusi 64 851 valsts apmaksāta slimības lapa 2023. gadā, bet absolūtais maksimums izrādās 114 654 valsts apmaksātas slimības lapas 2022. gada martā. Šos maksimumus var norakstīt uz kovidtrakumu. Labākajā gadījumā valsts pabalstītās slimošanas intensitāte ir ceļā uz 49 984 slimības lapām, cik bija 2020. gada janvārī. Jāatgādina, ka vīrusa nosaukums Covid-19 Latvijā tika izziņots 2020. gada 11. februārī.
Tādējādi valsts pabalstītā slimošana jau pirms kovida bija gandrīz pieckāršojusies nepilnu 20 gadu laikā. Jāpiekrīt darba devējiem, ka slimības lapu daudzums vairāk atkarīgs no valsts politikas, nekā no cilvēku veselības pasliktināšanās, ko, savukārt, var izskaidrot un aritmētiski izteikt ar sabiedrības novecošanu. Slimības lapu skaita pieaugumu “galvenokārt ietekmējuši grozījumi tiesību aktos, mazinot darba devēja apmaksājamo darbnespējas dienu skaitu un attiecīgi palielinot darbnespējas dienu skaitu, kas finansējamas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta (slimības pabalsts), kā arī sabiedrības veselības stāvoklis kopumā un veselības aprūpes pieejamība,” “Neatkarīgajai” paskaidroja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite.
Uzņēmējus gan vairāk interesē īsākās slimošanas, kas jāapmaksā viņiem, bet līdz katrai ilgākai slimošanai taču ir jānonāk, noslimojot pirmās dienas uz uzņēmēju rēķina.
Īpašu uzmanību pelna tās darba nespējas lapas, kas izsniegtas ne darbinieka, bet viņa bērnu slimības dēļ. Darba devējiem daudz grūtāk saprast, cik slims vai nebūt ne slims ir nekad neredzēts bērns, nekā viņa vecāks, kam starp visvisādām slimošanām darbā tomēr jāparādās. Tāpēc uz šādām darba nespējas lapām darba devēji un vadītāji skatās ar lielākām aizdomām. No otras puses, būs grūti atņemt jebko, kas piešķirts bērnu jeb dzimstības uzturēšanas dēļ. Valstij vismaz skata pēc jādara kaut kas, lai dzimstība nenonāk līdz nullei, uz ko tā pēdējos gados strauji tiecas. Tāpēc par demogrāfisko politiku atbildīgās Labklājības ministrijas pārstāve uzsvēra, ka darba nespējas lapu apmaksas samazināšanas priekšlikumiem ar šo ministriju nav nekāda sakara. Uz tiem uzstājuši uzņēmēji un tie nodoti Cilvēkkapitāla attīstības padomei, kur galvenā ir Ekonomikas ministrija.
Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa padomnieks Rolands Pētersons apliecināja, ka uzņēmēji regulāri nākot pie ministra ar apgalvojumiem par nepamatotu slimības lapu izsniegšanu viņu darbiniekiem. Veselības ministrija skaidrojumā “Neatkarīgajai” netieši atbildēja uz šādām sūdzībām. Proti, ka darba nespējas lapu izsniegšana ir pareiza un pamatota daudzos gadījumos, kas neatbilst darba devēju izpratnei par īstu slimošanu. Slimības lapa pienākas ne tikai “gadījumos, kad cilvēks nespēj pārvietoties un ārstējas mājās”.
Pagaidām konkrētu plānu samazināt slimības lapu izsniegšanu un apmaksu nav (neviena iestāde par tiem neatzīstas), bet paldies uzņēmējiem un arodbiedrībām par šādu jautājumu piekāršanu pie lielā zvana.