Kaut arī Latvijā dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa – sešdesmit procenti – iedzīvotāju uzskata, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamata vajadzībām, piemēram, laikus samaksāt komunālos maksājumus vai segt neparedzamus izdevumus.
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai 2023. gadā bija pakļauti 6,2 procenti iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā vēl pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Dziļa materiāla un sociāla nenodrošinātība ir saistīta ar iedzīvotāju spēju nodrošināt sev pamata nepieciešamās ikdienas lietas. Tie ir iedzīvotāji, kuri nevar atļauties vismaz septiņas no 13 pamatnepieciešamībām, piemēram, segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, lietot savām vajadzībām vieglo auto, savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām vai savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem, 2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 6,2 procenti iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7,8 procenti. Dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies iedzīvotāju grupā ar viszemākajiem ienākumiem (262 eiro uz vienu ģimenes locekli mēnesī), tomēr šis rādītājs ir augsts - 18 procenti.
Kā norāda Centrālās statistikas pārvaldes eksperti, šī rādītāja aprēķinā ir izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, tāpēc pat ļoti nelielai daļai visturīgāko iedzīvotāju, kur vidējais mēneša ienākums uz vienu ģimenes locekli pārsniedz 1500 eiro, pašu ieskatā piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes (tā domā nepilns procents cilvēku ar šādiem ienākumiem). Tomēr kopumā dati rāda: jo lielāki ienākumi, jo mazāk cilvēki sevi pieskaita iedzīvotāju grupai, kas nevar nodrošināt sev kādas vajadzības.
Kaut arī dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa (59,9 procenti) iedzīvotāju tomēr uzskata, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, un šis radītājs ir nedaudz pat pieaudzis. Šos cilvēkus nevar nosaukt par nabadzīgiem vai maznodrošinātiem, tomēr, nedomājot par ikdienas izdevumiem, šie cilvēki dzīvot nevar. Nedaudz palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (no 25,8 procentiem 2022. gadā līdz 27,7 procentiem 2023. gadā) un laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (no 6,7 2022. gadā līdz 7,7 procentiem 2023. gadā), kā arī segt neparedzētus izdevumus (no 44,6 2022. gadā līdz 45,5 procentiem 2023. gadā).
Neparedzēti izdevumi katru gadu tiek rēķināti, ņemot vērā situāciju par nabadzības riska slieksni, un 2023. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 450 eiro un 2022. gadā - 365 eiro. Tātad, ja cilvēkam nav rezervē vismaz 365 eiro, viņš nevar nodrošināt šo vienu pamatnepieciešamību.
Savukārt mazinājies ir to iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties savām vajadzībām lietot vieglo auto (no 13,7 procentiem 2022. gadā līdz 10,8 procentiem 2023. gadā), arvien vairāk norādot, ka vieglo auto nelieto citu iemeslu, nevis naudas trūkuma dēļ. Nedaudz mazāk palicis arī to, kuri norāda, ka nevar nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus (2023. gadā šādu cilvēku ir 4,8 procenti).
2023. gadā mazāk nekā puse iedzīvotāju (49,4 procenti) varēja regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām. Gandrīz katrs piektais to nevarēja atļauties naudas trūkuma dēļ, bet trešdaļai šo iespēju liedza citi iemesli, nevis naudas trūkums.
