Diskriminācija, pastāvot atšķirībām vīriešu un sieviešu atalgojumā, Latvijā ir reāla problēma – pie šāda secinājuma nonākušas Latvijas Bankas ekonomistes Ludmila Fadejeva un Krista Kalnbērziņa.
Latvijā ir pierasts teikt, ka sieviešu ar augstāko izglītību un vadošos amatos strādājošo sieviešu īpatsvars pie mums ir viens no augstākajiem Eiropā. Jebkurā gadījumā sieviete premjerministra vai prezidenta krēslā Latvijā nav nekāda sensācija.
Uz šī fona vēl jo vairāk šokējoši ir Latvijas Bankas ekonomistu secinājumi, ka 2023. gadā Latvijas sieviešu vidējā stundas darba samaksa izrādījās zemāka nekā vīriešiem visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un visās profesiju grupās. Atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem saglabājas pat tad, ja neņem vērā izglītību, nozares un profesiju sadalījumu. "Tas nozīmē, ka aizspriedumiem ir būtiska ietekme uz algu noteikšanu," norāda ekonomistes.
Statistika liecina, ka darba samaksas atšķirība starp vienā un tajā pašā amatā strādājošiem vīriešiem un sievietēm ir lielāka nekā vidējā darba samaksas atšķirība. Vidējie rādītāji samazinās, jo sievietes ir kvalificētākas un viņu īpatsvars augsti atalgotos amatos ir liels.
Latvijas sabiedrībā joprojām ir spēcīgi stereotipi attiecībā uz dzimumu atšķirīgajām spējām un lomām. Taču tikai daļa sabiedrības apzinās un saprot, ka šie stereotipi izpaužas reālajā dzīvē kā diskriminācija karjeras un atalgojuma jomā, norāda Latvijas Bankas ekspertes.
Ekspertes uzskata, ka Latvijā ir jāpadara caurskatāmāka darba samaksas aprēķināšana gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Tāpat ir nepieciešams līdzsvarot sieviešu un vīriešu līdzdalību ģimenes aprūpē.
Darba samaksas atšķirības starp dzimumiem pēdējā laikā ir piesaistījušas lielu sabiedrības uzmanību, un par šo tēmu parasti notiek emocionālas diskusijas. Daļēji tas saistīts arī ar to, ka vīriešu un sieviešu priekšstati par dzimumu līdztiesības esamību mūsu sabiedrībā ir ļoti atšķirīgi.
“Norstat” 2024. gada februārī veiktā pētījuma "Novatore Dzimumu līdztiesības barometrs" rezultāti liecina: 70% vīriešu uzskata, ka Latvijā pastāv darba samaksas vienlīdzība, taču tam piekrīt tikai 30% sieviešu. Līdzīga atšķirība vērojama arī vērtējumā par vienlīdzību citās jomās, piemēram, politikā, karjeras attīstībā un ģimenes dzīvē.
2022. gadā sieviešu vidējā stundas darba samaksa Latvijā bija par 17,1% zemāka nekā vīriešiem. Eiropas Savienībā šis rādītājs bija vidēji 12,7%, par ko liecina “Eurostat” Algas struktūras pētījuma dati. Šis skaitlis atspoguļo kopējo situāciju valstī, nevis atšķirības viena un tā paša veida darbā.
Atalgojuma līmenim jābūt atkarīgam no nozares, kurā darbinieks strādā, ieņemamā amata, izglītības līmeņa un darba pieredzes. Ja, ņemot vērā šos faktorus, joprojām pastāv atalgojuma atšķirība, ir pamats aizdomām par diskrimināciju vai aizspriedumiem, kas neļauj saņemt vienādu atalgojumu neatkarīgi no dzimuma.
Lai noskaidrotu, vai diskriminācija patiešām pastāv, Ludmila Fadejeva un Krista Kalnbērziņa izmantoja mikrolīmeņa datus no Ienākumu un dzīves apstākļu pētījuma (EU-SILC), kas pieejams “Eurostat” par visām Eiropas Savienības valstīm.
2022. gadā vīriešu un sieviešu vidējā stundas darba samaksas atšķirība bija 20,5%. Pirms sākam aprēķinus, aplūkosim kopējās atšķirības pa izglītības līmeņiem, nozarēm un amatu kategorijām un meklēsim atbildi uz jautājumu: kāpēc situācijā, kad atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm visās nozarēs, profesijās un izglītības līmeņos ir ievērojamas, vidējais rādītājs valstī ir salīdzinoši neliels? Pēc tam mēs sadalām algu atšķirības izskaidrojamajā daļā jeb daļā, ko veido tādi objektīvi faktori kā ieņemamais amats, nozare, kurā darbinieks strādā, un izglītības līmenis, un neizskaidrojamajā daļā, ko veido darbinieki, kuri veic vienu un to pašu darbu: tās ir atlikušās atšķirības, ko galvenokārt rada diskriminācija, aizspriedumi un nesamērīgs mājsaimniecības pienākumu sadalījums starp dzimumiem.
Vīriešu vidējais atalgojums Latvijā ir augstāks visās nozarēs, profesiju grupās un izglītības līmeņos EU-SILC dati liecina, ka 2022. gadā visās izglītības līmeņa grupās vīriešu darba samaksa bija augstāka. Neatkarīgi no sieviešu izglītības līmeņa viņu vidējais stundas atalgojums bija par 28% zemāks nekā vīriešiem. To, ka vidējā darba samaksas atšķirība bija 20,5%, nevis 28%, noteica izglītības struktūra pēc dzimumiem. Aptuveni 63% darba ņēmēju ar augstāko izglītību bija sievietes, savukārt sieviešu īpatsvars darba ņēmēju grupā ar vidējo un pamatizglītību bija attiecīgi 43% un 33%. Tādējādi tikai salīdzinoši augstāks sieviešu izglītības līmenis samazina vidējo algu atšķirību starp vīriešiem un sievietēm. Tas notiek, neraugoties uz lielo atalgojuma atšķirību starp izglītības grupām.
Turklāt nozaru dati liecina, ka neatkarīgi no nozares, kurā strādā sievietes, viņu vidējā stundas darba samaksa ir zemāka nekā vīriešiem attiecīgajā nozarē.
Latvijā darba tirgus ir sadalīts "vīriešu sektorā" un "sieviešu sektorā", un šis dalījums ir viens no izteiktākajiem Eiropā.
Lielākā daļa sieviešu strādā tirdzniecībā un izglītībā, kur vidējā alga ir salīdzinoši zema. Augstāk atalgotos amatos, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, pārsvarā strādā vīrieši. Turklāt nozarēs, kurās ienākumi varētu būt augstāki un kurās arī sieviešu īpatsvars ir salīdzinoši augsts, piemēram, veselības aprūpes nozarē, pastāv ievērojamas ienākumu atšķirības starp sievietēm un vīriešiem. Līdzsvarojot nozarēs strādājošo vīriešu un sieviešu īpatsvaru, varētu samazināt atalgojuma atšķirības un līdzsvarot ienākumu atšķirības starp nozarēm.
Amatu sadalījums liecina, ka sievietes Latvijā aktīvi veido savu karjeru. Amatu grupās ar salīdzinoši augstu atalgojuma līmeni, proti, vadītāju un kvalificētu speciālistu grupās, sieviešu īpatsvars ir augsts. Vadītāju vidū sieviešu īpatsvars ir 46%, bet kvalificētu speciālistu vidū - pat 65%. Vadītāju atalgojuma statistikā atalgojuma atšķirības ir nelielas, taču augstākā līmeņa vadītāju ienākumus var veidot arī kapitāla vai citi ienākumi, kas ierobežo šā salīdzinājuma precizitāti. Tomēr darba samaksas atšķirība starp dzimumiem ir viena no lielākajām kvalificēto speciālistu grupā.
Izmantojot Oaksakas-Randsona dekompozīcijas metodi, ekspertes arī sadalīja algu starpību izskaidrojamā un neizskaidrojamā daļā. Rezultātā tika konstatēts, ka lielāko daļu algu starpības veido neizskaidrojamā daļa. Tajā pašā laikā kopējai izskaidrojamajai komponentei ir pretēja zīme. Tas nozīmē, ka, ja sievietes daudz biežāk nekā vīrieši neizvēlētos turpināt augstāko izglītību un neveidotu kvalificētu speciālistu un vadītāju karjeru, darba samaksas atšķirība būtu vēl lielāka nekā pašlaik (29%). Turklāt atšķirība ar katru gadu palielinās, jo pieaug neizskaidrotā komponente.
Saskaņā ar EU-SILC datiem, 2022. gadā sievietes visbiežāk saņēma 4 eiro stundas samaksu, bet vīrieši - 6 eiro. Lai pārbaudītu, kāda varētu būt sievietes alga nediskriminējošā situācijā, Latvijas Bankas ekspertes veica hipotētiskus aprēķinus un modelēja, kāda varētu būt sievietes alga, ja sievietes un vīrieši saņemtu vienādu algu par vienu un to pašu darbu (vienā un tajā pašā nozarē, vienā un tajā pašā amatā). Prognozētais sieviešu darba samaksas sadalījums būtiski mainās uz augstāku darba samaksas līmeni, samazinoties zemu atalgoto darbinieku skaitam un palielinoties vidējai darba samaksai grupā, kas pelna 10-15 eiro stundā. Un sieviešu vidējā alga varētu pat pārsniegt vīriešu vidējo algu augstākās izglītības un karjeras izvēles dēļ.
Neizskaidrojamo algu atšķirību cēlonis ir atšķirības starp vīriešiem un sievietēm, kuri strādā vienā nozarē, vienā darba grupā un kuriem ir vienāds izglītības līmenis un vecums. Ir grūti precīzi noteikt, kas izraisa tik lielas algu atšķirības vienā un tajā pašā darbā. Daļēji šīs atšķirības atspoguļo tādas negatīvas tendences kā diskriminācija un aizspriedumi pret darbinieka dzimumu, kas bieži vien nav pilnīgi saistītas ar personas nodarbošanos. “Novatore Dzimumu līdztiesības barometrā” secināts, ka Latvijas sabiedrībā joprojām valda spēcīgi stereotipi par dzimumu atšķirīgajām spējām un lomām.
Tikai nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata, ka abi dzimumi var būt galvenie pelnītāji ģimenē. 46% aptaujāto uzskata, ka vīriešiem vajadzētu pelnīt vairāk. Turklāt katrs ceturtais respondents uzskata, ka vīrieši ir labāki vadītāji, un katrs piektais uzskata, ka augstākā līmeņa vadītāju amati ir piemēroti tikai vīriešiem, nevis abiem dzimumiem vienādi. Viedokļi par to, kam būtu jāstrādā mājās, protams, ir pilnīgi pretēji. Lielākā daļa iedzīvotāju (56%) uzskata, ka sievietēm būtu visvairāk jārūpējas par mājām un bērniem, bet 50% uzskata, ka bērna kopšanas atvaļinājumā būtu jāiet tikai sievietēm.
Būtu neparasti, ja šie viedokļi netiktu pausti arī profesionālās situācijās, kad ir jānosaka algas līmenis vai jāizvēlas kandidāti karjeras izaugsmei. Personiskie uzskati par to, ko sievietes var un ko nevar darīt, kādas ir viņu prioritātes un pienākumi ārpus darba, var novest pie lēmumiem par sievietes profesionālo stāvokli, kas pat nav saistīti ar reālo situāciju. Svarīgs ir arī dzimuma nesamērīgi lielais ar darbu nesaistīto pienākumu apjoms, kas jāvelta bērniem un ģimenei. Lai gan “Novatorе Dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka karjeras izaugsme un finansiālā neatkarība ir vienlīdz svarīga gan sievietēm, gan vīriešiem, sievietes bieži vien uzņemas lielāko daļu bērnu un ģimenes aprūpes pienākumu.
Bērna kopšanas atvaļinājumam ir īpaši liela ietekme uz ienākumiem. Ja bērna kopšanas atvaļinājumā, kas Latvijā ir 1,5 gadi, dodas tikai viens no vecākiem, visbiežāk sieviete, sievietes alga un karjeras attīstība uz laiku tiek apturēta. Ja tas tiek apvienots ar nedalītu darba slodzi mājās, kuras dēļ sieviete atsakās no profesionālās izaugsmes, ienākumu līmenis un līdz ar to arī sociālās garantijas un pensijas ir ievērojami zemākas.
“Novatore Dzimumu līdztiesības barometra” pētījumā sievietēm tika lūgts arī norādīt vēlamo algas līmeni. Interesanti, ka 18-29 gadus vecām sievietēm vēlamais algas līmenis bija pat augstāks nekā vīriešiem. Sākot no 30 gadu vecuma, gūstot lielāku pieredzi un saskaroties ar profesionālās dzīves realitāti, sieviešu gaidāmās algas atšķirības ir ievērojami mazākas nekā vīriešu.
Dzimumu līdztiesība ir ne tikai taisnīguma, bet arī mūsu individuālās un sociālās labklājības jautājums, uzskata Latvijas Bankas ekonomistes. Ja sieviešu finansiālā neatkarība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā būtiski uzlabotos, valsts ekonomika attīstītos ilgtspējīgāk. Lai mazinātu subjektīvisma, diskriminācijas un aizspriedumu ietekmi uz profesionālo attīstību, vispirms ir svarīgi zināt un regulāri uzraudzīt reālo situāciju.
Ir svarīgi, lai gan valsts iestādes, gan privātā sektora uzņēmumi analizētu darbinieku atalgojuma un karjeras iespēju atšķirības un informētu par tām darbiniekus un sabiedrību kopumā.
Eiropas Vienlīdzīgas darba samaksas direktīvā 2023/970 noteikts, ka uzņēmumiem, kuros ir vairāk nekā 150 darbinieku, 2027. gadā būs jāziņo par atšķirībām vīriešu un sieviešu darba samaksā. "Pašlaik vairāk nekā puse Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstu jau pieprasa uzņēmumiem ziņot par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem. Arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā Sociālās apdrošināšanas aģentūra publicē informāciju par darba samaksas atšķirībām iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vairāk nekā astoņi darbinieki," teikts ekspertu pētījumā.
Svarīgi ir arī līdzsvarot neapmaksāto darbu mājās, tādējādi mazinot negatīvo ietekmi uz sieviešu un visas ģimenes kopējiem ienākumiem.
“Novatore Dzimumu līdztiesības barometra” dati liecina, ka 51% vīriešu uz jautājumu, vai viņi būtu gatavi atpūsties no darba, lai aprūpētu jaundzimušo, atbild apstiprinoši. Turklāt 55% vīriešu pozitīvi atbild uz jautājumu, vai viņi vēlētos nestrādāt un visu savu laiku veltīt ģimenei.
"Pieaugot sabiedrības atbalstam un uzņēmumiem kļūstot atvērtākiem aktīvākai vīriešu līdzdalībai ģimenes aprūpē, radīsies ne vien iespēja uzlabot sieviešu finansiālo stāvokli, bet arī iespēja tēviem veidot pilnvērtīgas attiecības ar saviem bērniem," rezumē Latvijas Bankas ekonomistes.