Izpēte

Solījumu divkārt samazināt valsts uzņēmuma “Sadales tīkls” (ST) tarifu pieaugumu ekonomikas ministre Ilze Indriksone pastiprināja ar atzīšanos, ka tarifu pieaugums veidots pēc principa “nopublicēsim - paskatīsimies”, vai sabiedrība tarifu pieaugumu pamanīs un vai pret to protestēs.

Reģionu un to iedzīvotāju tīša vai netīša nonicināšana nav tikai atsevišķu sabiedrībā pazīstamu cilvēku izpausme, tāda ir bijusi arī valsts politika vairāku gadu desmitu garumā. Tā vietā, lai veiktu valsts investīcijas stratēģiski nozīmīgā infrastruktūrā, iepriekšējā Krišjāņa Kariņa valdība izlēma "piesegties" ar plaši izreklamētu pašvaldību reformu, kuras gala rezultātā nomales kļūst par vēl lielākām nomalēm.

Aizvadītais 2022. gads un konkrēti cilvēki jāuzslavē par to, ka beidzot tomēr arī latviešu valodā izdota grāmata, kuru Neatkarīgā 2016. gada 8. aprīlī rekomendēja ar vārdiem, ka “tas taču ir solīds un korekts, iespaidīgs un pamācošs zinātniskais darbs, ja to lasa ar cilvēka, nevis ar cilvēka baiļu acīm”.    

Onkoķirurgi, kuri gatavi kolektīvi pamest darbu slimnīcā, jauna nodaļas vadītāja, kuru faktiski atlaiž no darba pēc viena video sociālajos tīklos, valde, kas acīmredzot nesaprotas vismaz ar daļu savu darbinieku, slimnīcas padome, kas saņem dāsnu atalgojumu, bet nevar atrisināt konfliktsituāciju – šīs un virkne citu problēmu par Rīgas Austrumu slimnīcas darbu “uzpeldējušas” pēdējo nedēļu laikā un nonākušas sabiedrības uzmanības lokā.

Lēmumu, ko iesākt ar sava priekšteča Jāņa Reira atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, jaunieceltais Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens pieņemšot līdz 15. janvārim. Pirms tam plānota abu tikšanās.

Latvijā turpinās pensionēšanās vecuma reforma, un šogad tiesības uz valsts pensiju ir cilvēkiem, kuriem ir vismaz 64 gadi un seši mēneši. Lai saņemtu valsts pensiju, jābūt nostrādātam vismaz minimālam gadu skaitam, proti, apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam kā 15 gadi.

Neraugoties uz vēršanos pret Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, daudzu Eiropas Savienības valstu importa apjomi no mūsu austrumu kaimiņvalsts pērn ir strauji pieauguši, liekot uzdot jautājumu, vai izdaudzinātās ekonomiskās sankcijas pret agresoru tiešām ir efektīvas.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pabeidza pērno gadu ar papīra izdevumu “Latvijas 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas galvenie rezultāti", kas no dažnedažādiem viedokļiem raksturo 1 893 223 Latvijā dzīvojošos cilvēkus.  

Latvijas valsts sagaida Ukrainas bēgļus plaši atplestām rokām, kurās rēgojas 214 073 012 eiro un uzturēšanās atļaujas uz nepārskatāmi ilgu laiku.

Finanšu ministrija (FM) iesniegusi Ministru kabinetā (MK) lēmumprojektu par iepriekšējās valdības lēmuma atcelšanu, ar kuru tika akceptēta vairāk nekā astoņu miljonu eiro liela kompensācijas izmaksāšana Biķernieku trases zemes īpašniekiem.

Cik lielu atsaucību gūs kustības “Par pašpietiekamu elektroenerģiju Latvijā” iniciatoru aicinājums protestēt pret elektrības cenu pieaugumu kopumā un pret elektrības piegādes pakalpojuma tarifu pieaugumu jo īpaši? 

Veselības ministrijai steidzami jārisina vairāki būtiski jautājumi saistībā ar ģimenes ārstu darbu – jārod finansējums papildu darbinieka saglabāšanai ģimenes ārstu praksē, kas nodrošina ne tikai vakcināciju, onkoloģisko slimību skrīninga programmu uzraudzību, bet arī rūpējas par hronisko pacientu aprūpi, norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija.

Nepilnus 22 gadus nodzīvojušās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pēdējā gaita neved uz kapiem, bet gan uz dzimtajām mājām Latvijas Bankā (LB).

Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta paviršā pieminēšana valdības deklarācijā, kā arī atbildīgo ministru šļauganā reakcija uz “Neatkarīgās” jautājumiem apstiprina aizdomas, ka jaunajai valdībai nav vienotas skaidrības, ko iesākt ar Saeimas vēlēšanās zaudējušās partijas “Konservatīvie” atbalstītāja, ASV uzņēmēja Pētera Ragauša loloto projektu.

Vairāk nekā piecsimt miljoni eiro – tik daudz Veselības ministrija lūgusi piešķirt papildu prioritāro pasākumu īstenošanai veselības aprūpes nozarē nākamajā gadā. Tas ir vislielākais finanšu pieprasījums no visām ministrijām un valsts iestādēm kopumā.

Vecā Krišjāņa Kariņa jaunā valdība pasniegusi tautai apvienoto Ziemassvētku un Jaunā gada dāvanu - solījumu samazināt uz pusi elektrības piegādes tarifu pieaugumu, kādu bija pieprasījuši un ar valsts iestādēm jau saskaņojuši valsts monopoluzņēmumi “Augstsprieguma tīkls” (AST) un “Sadales tīkls” (ST).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka pieteikums atjaunot bezbērnu nodokli ir nozīmīgs ideoloģiski, nevis praktiski, jo šāds nodoklis jau tiek iekasēts.

600 000 000 eiro, kā arī apgrūtināta vai vispār liegta pieeja ES fondiem turpmākajos plānošanas periodos – tāda var izrādīties cena, kas Latvijai būtu jāmaksā saistībā ar tā dēvēto savulaik KNAB izbeigto būvniecības karteļa lietu.

Kompensējamo zāļu budžetā katru gadu veidojas deficīts, un arī šis gads nav izņēmums. Pēdējās šā gada valdības sēdēs ministri vienojās no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēt naudu medikamentu apmaksai hroniski slimiem pacientiem.

Ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu apturētā “Baltic International Bank” (BIB) potenciālos investorus bija atradusi gan Šveicē, gan Apvienotajos Arābu Emirātos. Šveicietis Tomass Šaeti sevi pārstāvēt pilnvarojis uzņēmēju Artjomu Lazņu (Artem Laznya), kura vārds Ukrainā nereti ticis saistīts ar dažādām iespējamām finanšu afērām.

Lai arī jaunā valdība nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, Veselības ministrijas svarīgākā prioritāte, pēc jaunās veselības ministres Līgas Meņģelsones teiktā, ir mediķu algu palielinājums. Nākamajā gadā ārstniecības personu algu pieaugumam nepieciešami 55 miljoni eiro.

Ļoti simboliski, ka savā pirmajā darba sēdē Krišjāņa Kariņa otrā valdība apstiprināja plānu vajāt ģimenes ar bērniem un aizrunājās līdz nodoklim ģimenēm bez bērniem.