Dati parāda: Nē, Latvijas sabiedrība nav nogurusi no palīdzēšanas Ukrainai arī kara trešajā gadā

© Publicitātes foto

Bieži sastopamais viedoklis, ka “Ukrainas atbalstītāji sākuši pagurt, sabiedrībā kopumā iestājas nogurums” izrādījies pilnīgas muļķības — statistika un dati parāda, ka palīdzības straume no Latvijas palikusi nemainīga, daudzos gadījumos pat pieaugusi.

Aptaujājot 1000 iedzīvotājus attiecīgi 2022., 2023. un 2024. gada aprīlī, sociologi konstatējuši: divus mēnešus pēc pilnmēroga kara sākuma 39,2% iedzīvotāju jau bija paspējuši ziedot naudu vai mantu Ukrainas vai bēgļu atbalstam, gadu vēlāk šis cipars pacēlās uz 41,9%, savukārt šogad samazinājies nenozīmīgi — līdz 38,7%. Toties stipri pieaudzis agresorvalsts preču boikots, tajā pašā laikā mazinoties preču uzkrāšanas tendencei “nebaltai dienai”, pieaugot NATO gatavībai aizstāvēt Baltijas valstis.

Apskatot SKDS sagatavotā “Banku apskata” datus sīkāk, nav jābrīnās, ka redzama būtiska atšķirība starp latviešu rīcību un tiem, kas grafikā pieklājīgi nodēvēti par “cittautiešiem”. Vairāk nekā puse no latviešiem katru gadu ziedo Ukrainas atbalstam, kamēr tie ar “citu tautību” ziedojuši tikai vidēji 19% gadījumu. Preču izcelsmei seko līdzi (un no agresorvalsts produkcijas iegādes atturas) mazāk nekā puse latviešu, kamēr “cita tautība” atsakās no preču iegādes tikai 10 līdz 13 procentos gadījumu, turklāt no grafika nevar saprast, vai šajos procentos gadījumā neietilpst vietējo Krievijas fanu kluss boikots Ukrainas produktiem, kas plaši pieejami pie mums.

Visinteresantākais ir grafiks ar ziedotāju dalījumu pa vecumiem. Visaktīvākie ziedotāji izrādās jaunieši — vecuma grupā līdz 24 gadiem ziedojuši vairāk nekā puse no respondentiem, tikai minimāli atpaliek 25 līdz 34 gadus vecie. Turpretī cilvēki 35 līdz 45 gadu brieduma vecumā ziedojuši 35 līdz 42 procentu skaitā, bet vēl desmit gadus vecākie — tikai 30 līdz 36 procentu biežumā. Toties pirmspensijas un pensijas vecumu grupās aktivitāte palēnām iet atkal uz augšu, tomēr arī beigās svārstoties ap 35% rādītāju.

Šie dati līdzinās iepriekš publicētiem citas aptaujas rezultātiem, no kuriem izrietēja, ka pirmajā pilnmēroga kara gadā 54% no Latvijas iedzīvotājiem ziedojuši ukraiņiem vai nu naudu, vai mantu, vai palīdzējuši ar neapmaksātu brīvprātīgo darbu. Otrajā kara gadā tas nokrities līdz 51%, tātad kritums ir minimāls un drīzāk saistāms ar to, ka daudzi jau bija paspējuši atdot ziedojamo mantu (drēbes, apavus, mantas bērniem, traukus utt.) un tagad palīdz citādos veidos.

Sabiedriskā labuma organizācija “SOS palīdzība Ukrainai” ir viena no senākajām biedrībām, kas sniedz palīdzību Ukrainas armijai — dara to jau kopš Donbasa kara sākuma pirms 10 gadiem. Atšķirībā no citām biedrībām, pašvaldībām vai valsts sniegtā atbalsta, “SOS palīdzība Ukrainai” fokusējas uz maza apjoma, toties dārgas un specializētas palīdzības sniegšanu. “Apkopojot rādītājus par 2023. gadu, esam novērojuši rekordlielu ziedojumu apjomu — 240 tūkstošus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2022. gadā. Savukārt iztērējām ceturtdaļmiljonu, izdevumu segšanai izmantojot 2022. gada atlikumu. Par to nogādājām frontē 31 nakts redzamības kameru, 17 dažādus auto, džipus, busiņus, 12 dronus par 59 tūkstošiem eiro, žņaugus, medikamentus, ģeneratorus, akumulatorus, telefonus, planšetes, darba instrumentus un simtiem citas noderīgas lietas,” biedrība ziņo savā atskaitē.

Uzsākta sadarbība ar Čikāgas latviešu centru “Ligzda”, ar kuras palīdzību izdevies Norvēģijā nopirkt un izremontēt četras zviedru ražojuma kāpurķēžu visurgājējas bruņumašīnas “Bandvagn 202” (attēlā). Šodien, piedaloties ukraiņu vēstniekam Anatolijam Kucevolam, bruņumašīnas no Rīgas brīvostas teritorijas tiks izvestas uz Ukrainu. “Lai arī visurgājēji uz Latviju tika atgādāti jau pagājušā gada nogalē, to ceļu līdz Ukrainai sarežģīja gan Polijā notiekošie zemnieku protesti un robežas bloķēšana, gan arī Polijas puses stingrie noteikumi kravu pārvadājumu dokumentācijā, kuru dēļ iniciatīvai bija pieslēgusies Ukrainas vēstniecība Latvijā,” ziņo biedrības vadītājs Emīls Paupe-Balodis.

“Nupat noslēdzies arī Latvijas un Čikāgas biedrību jaunākais kopprojekts, kura mērķis bija desmit dienu laikā savākt 50 000 ASV dolārus 180 gabaliem FPV droniem ukraiņu aizstāvjiem. Kopā ar anonīma mecenāta apņemšanos dubultot katru ziedoto dolāru, mērķi izdevās dubultot — savākti 101 980 ASV dolāri un jau ir iesākts dronu ražošanas process. Jāatzīmē, ka tie būs Latvijā ražotie droni,” uzsver E. Paupe-Balodis.

Arī “Twitterkonvoja” (juridiskais nosaukums — biedrība “AGENDUM”) iniciators Reinis Pozņaks apstiprina “Neatkarīgajai”, ka nekas nav mainījies: “Viss notiek ar iepriekšējo intensitāti, izbraucam uz Ukrainu katru piektdienu ar vairākiem desmitiem transportlīdzekļu. Strādājam stabili, nosūtīto braucamo skaits ir pie divarpus tūkstošiem, bet — ja pieskaitām tos, kas tiek autoservisos pieremontēti pirms nosūtīšanas vai kas stāv Jaunmārupes pļavā, gaidot savu kārtu, tad būs jau pāri 2500 vienībām.”

Līdz ar to drīzāk taisnība būs tiem, kas spriež — naratīvi par to, ka “tauta esot nogurusi no palīdzēšanas Ukrainai” un “zaudējot interesi par notiekošo tur” drīzāk ir atvasinājumi no Kremļa propagandistu izteikumiem, kamēr faktiski dati liecina par pretējo: mūsu sabiedrība atrod jaunas iespējas, kā palīdzēt, jo apzinās: palīdzot Ukrainai, Latvija palīdz pati sev.

Aptaujas dati apskatāmi šeit.

Izpēte

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) izsludinājusi konkursu mežsaimniecisko darbu veikšanai 2025.–2027. gadā un aicina potenciālos pakalpojumu sniedzējus līdz 26. jūlijam pulksten 10.00 iesniegt savus piedāvājumus. Pieteikties darbam aicināti gan esošie, gan potenciālie meža darbu veicēji ar mežkopības darbu pieredzi vai bez tās.

Svarīgākais