Sākums rakstam interesants, bet beigās kaut kā viss nošļuka par citām tēmām. Speciālās pensijas - amorāls pasākums, akurāt kā ekstras bijušajiem Valsts prezidentiem. Bet tādi nu mēs esam - Valsti atgūstam ideālisma, morāles, taisnīguma pārņemti, bet to lēnām zaudējam, spļaujot morālei ģīmī, proti, pieņemot amorālus likumus ( speciālo pensiju likums, eksprezidentu ekstru likums), un, izmantojot dienesta stāvokli, prasti zogot, proti, par valsts naudu lidojot ar privātām lidmašīnām, par valsts naudu bruģējot sev karjeras ES, NATO, utt. struktūrās, vai lienot citos, nereti bezjēdzīgos, bet labi attalgotos amatos.
Nu tas jau Kluinis, viņš visu ko kopā sasaistīs, gan pensijas, gan vēsturi, neizdziedināmas slimības u.t.t.
Es labi atceros tos laikus, jo biju aktīvs to notikumu dalībnieks. Un galvenais, kas man ir palicis atmiņā, nenoteiktība pēc deklarācijas pieņemšanas. Deklarācija tika pieņemta, bet nekas jau daudz nemainījās, mēs uzskatījām, ka esam neatkarīgi, Maskava, ka joprojām esam psrs ... Arī dzīve nekas daudz nemainījās, palika gan milicija, gan krievu armija un rublis ... Līdz nāca tas pučs un visu nolika savās vietās. Taču tanī laikā es domaju un domāju un tā arī nesapratu kādā veidā no deklarācijas mēs varam nokļūt līdz reālai neatkarībai.
Vairāk sēja E.Veidemane publikācijā Neatkarīgajā pirms gada:"Balsotāji par Neatkarības deklarāciju nav vīlušies, kaut arī "apkārt pilns ar čekistiem un komunistiem", kā arī Andris Pauls-Pāvuls: "Par Latvijas neatkarību balsoja 36 VDK aģenti" (Puaro, 25.01. 2018.)
Un bija jau arī zinoši cilvēki 1990.g. - atliek vien ieskatīties žurnālā "Liesma" 1990. marta nr., izlasīt interviju ar Juri Vidiņu - "Neatkarība būs. Bet brīvība?" - "...Nu kur tad tie nomenklatūras darbinieki tik droši? Un tad rodas sajūta, ka visi šie procesi liek diriģēti, ka mēs te esam tikai lādas marionetes. (..) Viena organizācija daudz maz
orientējas vārsti notiekošajos procesos,viena organizācija spēj tos prognozē!
un kaul ko teikt priekšā. VDK tā ir."
Nu VDK, protams, strādā, bet pasludināt to par vienīgo, nu tas nu tā ... Tad jau jāpiemin Masoņu līga, Soross, Ķīna un krievu mīļā Amerika.
Tad nu labāk papildināt Kluiņa kunga atziņu, ka "Krievfašisms ļaunāks par padomismu", ar "Neoliberālisms izdevīgāks par padomismu". Konteksts - Nespējot gandrīz 10 gadus atrast piemērotu vēsturiskās "Stūra mājas" pielietojumu, valdība konceptuāli atbalstījusi tās atsavināšanu un pārdošanu izsolē. (Leta, 26.03.2024.)
Kāds tam sakars ar manu piezīmi ?
Tagad citēsim visu ko jebkurš kaut kad uzrakstījis ?
...pie morāles tēmas - paldies Guntim Akmeņkalnam par loģikas akcentu !
Nu jā, morāles tur pie tām paaugstinātajām pensijām nav nekādas. Pat, ja tas toreiz likās bīstami.
Vienkārši bezkauņas visi tie ceboratenokas utt ar to "speciālo pensiju". Vienkārši darīja kā deputāti to, ko tautai apsolīja. 1991. nekādas represijas vairs nedraudēja. Nožēlojami...
Vienkārši - “Veči, patiesību rakstīt nevaru, blēņas - negribu,” tā esot atbildējis A.Kluiņa piesauktais A.Čepānis. Fredi, ja kas, pieminēja arī pāragri mirušais Gundars Valdmanis (1940-2005) savā "Starp dzirnakmeņiem..." (Sk. vietnē tencinusarunas.wordpress) - Fredis kopā ar savu Ilmu esot bijis tai pat organizācijā, kuru spilgti aprakstīja V.Suvorovs savā gr. "Akvārijs".
Čepānis un Valdmanis nu gan ir īstie, kurus klausīties.
Jāklausa, un ne tikai Štenbrikam, bija "Pugulis", kurš ar "tautas draugu" gādību bija labi apmācīts Austrijā. Informācija pārdomām - Aivars Kļavis. Ivars Godmanis 1991. gadā sasauca visu izdevumu redaktorus un lika aiziet no Preses nama un veidot patstāvīgus uzņēmumus. Politiski tas tajā brīdī it kā bija pareizi. Teicu – cik saprotu, ar to tiek pielikts punkts pašreizējai preses struktūrai un visvairāk no tā cietīs kultūras žurnāli, jo mēs nevaram izdzīvot. Precīzi neatceros, jo biju ļoti uztraucies. Tad viņš uzblieza ar dūri pa galdu un teica: "Šajā mājā es runāju!" Redzēju viņa seju – man kļuva neomulīgi. Es domāju, ka tas labi raksturo to, kur mēs atrodamies tagad. Daudz ko tajā brīdī varēja saglābt, bet tāda tolaik bija attieksme. Politika dominēja pāri visam. ( Mums bija ko teikt / Diena, 4.02.2017.)
Nu jā, tas pats Godmanis bija maisos, nu parādās jauni vārdi, skaidrs, ka VDK toreiz mēģināja kontrolēt procesu un daļēji viņiem tas izdevās.
Tikai nedomāju, ka viņu mērķos ietilpa Latvija NATO un ES. Tā ka procesi nebūt nebija tik viennozīmīgi.
Jā, bet, protams, par maskavas draugiem ir vērts zināt.
Ar sūdainu koku notest un izsūtit visus šos deputātus kuri atstāja šeit rusfašistu armijniekus ,un viņu atraugas ,Lūk tagad ir tā rūgtā rusfašistu bļoda jāizēd,vienigi cepuri nost tā seputāta Dobeļa ( varbut klūdos) kurš četrus krievu ģenerālus izveda mežā un pielika stobru pie utaino galvas,tā vajadzēja visiem deputātiem rikoties......
visi kaut ko dabūja, Kostanda , piem . piestātni Rīgas ostā. Tur bija izveicīgi ļautiņi KGB saštiftēti. Nevienam mats no galvas nenokrita. Nu latviešu karogs nozagts - korumpanti var lekt uz nebēdu un plātīties ar ieguvumu. Naudas kā spaļu un ko tik viņi neuztur. Klukstes, intermeitenes, varavīksnes zvirbulēnus, bezkrāsainas papagailes. Tušņus un nejēgas rešņus vai ārvalstu švītus, jo tie esot labākie savā industrijā uz miljardu pārpumpēšanu.