Eiropa eksponē pārvaldības deģenerēšanos, kad bariem ievēlētu deputātu un saujiņa Eiropas Komisija neievēlēto ierēdņu sāk lemt par lietām, par kurām viņu vienīgā sajēga ir no sērijas “MI nāk, glābjas kas var”. Laikam Covid potes ietekmējušas spriestspēju un IQ. Tas, ko šobrīd sauc par MI, ir statistisks algoritms, kas no liela apjoma datubāzē ievadītu tekstu vai attēlu fragmentiem, pēc statistikas atrod atbilstošāko fragmentu un parāda visiem kā teksta snipetu vai ieliek bildē un dara to ciklā, kamēr vien izdodas atrast atbilstību. Rezultāts izskatās pārliecinoši, jo atgremotos tekstus kādreiz kāds cilvēks ir inteliģenti uzrakstījis vai bildē inteliģenti uzzīmējis. Algoritms ir mākslīgs, darbojas tikai datorā, bet inteliģences tam nav nekādas un datoram nav ne vismazākās saprātīgas spriešanas spējas, priekš kam un kādam mērķim šis algoritms tiek darbināts. Padumji cilvēki, slimīgi savā ikdienā atkarīgi no Interneta klikšķu mednieku briesmu stāstiem par terminatoru MI, lemj kā regulēt mākslīgu datorprogrammu, kura nav inteliģenta un nesaprot ne to, kāpēc tie regulēta, ne vispār to, ko tā atgremo, tāpat kā magnetofons nesaprot, ko atskaņo no sagrieztas magnetofona lentes kopā salīmētiem gabaliņiem.
Pārskatīju rakstu, neredzu nekādu padomu Latvijai no padomnieces puses... Cilvēkiem, kam nav laika piņķēties un pētīt pakaļ Eiropas kuluāru procesiem, būtu derējis pārskats par to, kas tiek regulēts un pēc kādiem principiem. Tā vietā rakstā ir pat dezinformācija, ka neesot mākslīgā intelekta definīcijas. Šajā regulā ES pieņem OECD definīciju. Regulējums balstīts uz riska līmeni pēc lietojuma kritērija. Svarīgi, ka MI sistēmu izmantojums lēmumu pieņemšanā par darba attiecībām ar darbiniekiem tiek uzskatīts par augsta riska gadījumu. Tomēr nekādas jaunas prasības par darba ņēmēju aizstāvību nav noteiktas, un Eiropa pilnībā izvairās regulēt algoritmisko mendžmentu. Šī problēma zināma jau vairākus gadus, īpaši kopš Amsterdamas tiesass prieduma Uber lietā 2021.gadā par interneta platformu darbinieku datu pieejamību, uz kā pamata darba devējs automātiski vērte un pat atlaiž šos īstermiņa it kā pašnodarbinātos darbu veicējus. Īsi sakot, nepietiek darbiniekam kā interneta lietotājam paprasīt piekrišanu, kā tas ir ar sīkdatnēm, lai uzskatītu, ka visas problēmas ar darbinieku aizsardzību algoritmiskā menedžmenta gadījumā būs atrisinātas. Ekspertem būtu vajadzejis sajēgt, ka ētisks un atbildīgs MI lietojums sākas no algoritmu caurskatāmības, ko panāk ar datu caurskatāmības palīdzību. Kāpēc nav ne vārda par ES "Datu aktā" minetajiem datu starpniekiem, kas palīdz risināt problēmas starp datu īpašniekiem un datu vācējiem? Izglītības robi un noklusējumi LV ekspertu gadījumā uzdzen zosādu.