Finanšu ministrija piedāvā tagadējo Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sašķelt divās daļās kā nodokļu iekasētājus atsevišķi un nodokļu policistus atsevišķi, kā arī atšķelt un atdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam VID darbinieku amatnoziegumu atklāšanu un izmeklēšanu.
VID pārtaisīšanas piedāvājums detalizēts sešu likumprojektu veidā. Tajā skaitā jau esošais Valsts ieņēmumu dienesta likums pārrakstīts pilnīgi no jauna, bet no VID struktūrvienības par atsevišķu valsts pārvaldes iestādi paaugstināmā Nodokļu un muitas policija izpelnījusies atsevišķu un jaunu pilnīgi jaunu likumu. Vēl četri likumi jāgroza, lai pieskaņotu tos jaunajai realitātei, kādu noteiks tagadējā politiskā griba. Tie ir likumi “Par nodokļiem un nodevām”, Muitas likums, Kriminālprocesa likums un likums “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Likumu grozījumu statuss pagaidām ir piedāvājums brīvai publiskai apspriešanai. Tās termiņš pavisam īss - tikai līdz 17. aprīlim. Tomēr kopumā VID pārtaisīšanu nevar saukt par ļoti sasteigtu. Piedāvātā likumprojektu pakete ietver punktu, ka tai būtu jāstājas spēkā ne nākamā, bet aiznākamā gada - 2026. gada 1. janvārī.
Likumu grozījumu projektu paketi Finanšu ministrija sagatavojusi atbilstoši Evikas Siliņas valdības 2024. gada 6. februāra uzdevumam. Valdībai šie projekti jāatdod līdz šā gada 1. jūnijam. Pašlaik sabiedrībai dažādu organizāciju (biedrību, asociāciju) un kompetenču līderu personās dotas iespējas ietekmēt VID pārtaisīšanas dokumentu saturu un tādējādi situāciju, kāda radīsies līdz ar VID tagadējo funkciju sasmalcināšanu un sadalīšanu dažādām iestādēm.
Likumprojektu žiglā tapšana liecina, ka iestrādes to veidošanai bijušas jau pirms 6. februāra. Runas par tādu pārtaisīšanu šad tad bija dzirdētas. Ne no šīm runām, ne no likumprojektu anotācijām nerodas skaidrība, kāpēc tāda vētrainā darbība izvērsta.
VID jaunā likumprojekta anotācijā vispirms norādīts neapšaubāmais, ka VID “galvenais pamatuzdevums ir nodrošināt nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī iekasēt nodokļus, nodevas un citus obligātos maksājumus Eiropas Savienības budžetam, kā arī īstenot muitas politiku un kārtot muitas lietas.” Taču jau nākamais teikums pēc tā visa ir pat ļoti apšaubāms: “Tomēr, neskatoties uz šo būtisko pamatuzdevumu, VID par pienākumu ir uzlikti daudzi ar nodokļu administrēšanu un muitas lietām nesaistīti uzdevumi, tostarp novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu darbībā (...), kā arī novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā".
Citētais teksts sākas samocīti, kas jau signalizē, ka ar to kaut kas nav kārtībā. Proti, VID esot gari un plaši aprakstītais “galvenais pamatuzdevums”. Jautājums, vai VID ir arī “negalvenie pamatuzdevumi”? Kādi? Ja nekādi negalvenie pamatuzdevumi VID tomēr neatrodas, tad vai nu rakstītājiem nav īsti skaidrs, ko viņi gribējuši pateikt, vai viņi gribējuši, lai lasītāji šiem mudžinājumiem atmet ar roku.
VID pamatuzdevuma apraksts sākas nevis ar nodokļu iekasēšanu, bet ar “nodokļu maksājumu un nodokļu maksātāju uzskaiti", kas ļauj sajaukt VID ar Centrālo statistikas pārvadi.
Un tad pats galvenais. Jābūt alternatīvi ļoti apdāvinātam, lai pateiktu, uzrakstītu vai noticētu, ka “novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu darbībā” un “novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā” esot “ar nodokļu administrēšanu un muitas lietām nesaistīti uzdevumi".
Absurdajā apgalvojumā, it kā “novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā” esot “ar nodokļu administrēšanu un muitas lietām nesaistīti uzdevumi" ir atkārtoti abi divi jau pazīstamie triki. Pirmais - liekvārdība. Uzdevums “novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus VID ierēdņu darbībā” ir viena no sastāvdaļām uzdevumā “novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā”, jo VID ierēdņi taču neizdara amatnoziegumus tāpat vien, aiz bezdarbības... Viņu noziegumi ir vērsti uz to, lai kāds varētu nemaksāt nodokļus, kas nozīmē “noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā". Otrais, jau pazīstamais triks ir sīkāka uzdevuma aizbīdīšana priekšā lielākam uzdevumam.
Likumprojektu pakete apgāž pati savu pieteikumu, ka “novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā” esot “ar nodokļu administrēšanu un muitas lietām nesaistīti uzdevumi". Ja “nodokļu administrēšana” varētu notikt pati par sevi, neprasot “novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā”, tad kāpēc tapis nākamais likumprojekts, kam tālāk jākļūst pat Nodokļu un muitas policijas likumu? Pamatjautājums ir tāds, kāpēc jāpaaugstina Nodokļu un muitas policijas statuss? Ja vēl viena represīva iestāde jāpataisa vismaz pārvaldes līmeņa ziņā varenāka, nekā tā pašlaik ir, tad liekulīgi solīt, ka reformas tiek veiktas tāpēc, lai “lai nodrošinātu, ka Valsts ieņēmumu dienests izveido un sniedz uz klientu pieredzi un pieprasījumu balstītus pakalpojumus, tam atbilstoši sabiedrības interesēm ir jāvirzās uz attīstības modeli būt par servisa iestādi.” Nevienam nekļūs vieglāk no tā, ka viņu sarunu noklausīšanās u.tml. izsekošanas, kratīšanas, aizturēšanas, pratināšanas, apsūdzēšanas tiesības pāriet no VID uz speciāli jaunradītu iestādi. Labākajā gadījumā runa ir par to, ka noziedzniekiem nekļūst vieglāk izvairīties no nodokļu, tajā skaitā no muitas maksāšanas.
Par VID un valsts iestāžu hierarhijas nozīmē jaunizveidotās policijas atšķelšanas no VID mazo praktisko nozīmi signalizē tāds paskaidrojums, ka jaunizveidojamajai policijai veltītajā “likumprojektā tiek paredzētas iestādes tiesības arī turpmāk saņemt VID rīcībā esošo informāciju, tostarp, kas iegūta no citas valsts nodokļu administrācijas, vai, veicot starptautiskās informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Savukārt ierēdņiem tiek paredzētas tiesības iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Nodokļu un muitas policijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, tai skaitā personas datus.”
Cik lielā mērā VID tiks vaļā no reālas noziedznieku trenkāšanas, tik daudz VID ģenerāldirektoram atbrīvosies darba laiks, ko ieguldīt institucionalizētas pļāpāšanas pasākumos. Proti, lai VID ģenerāldirektors "izveido konsultatīvās padomes un darba grupas VID kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanai, kā arī izveido Valsts ieņēmumu dienesta digitālās attīstības vadības komiteju, kas nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta informāciju tehnoloģijas izstrādi un attīstības monitoringu".
Ja vienas iestādes pārtaisīšana par divām iestādēm kaut ko nozīmē, tad tā palielina finanšu ministra ietekmi kaut ar atrunu, ka šī ietekme tiek realizēta “ar Finanšu ministrijas starpniecību". Tātad: “VID ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde” un tāpat arī “Nodokļu un muitas policija ir finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde”. Pašreizējā kompetenču sadalījumā finanšu ministrs nevis pats uzrauga VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldi, bet prasa, lai to dara VID ģenerāldirektors. Ja VID ģenerāldirektors to nevēlas (kā, piemēram, VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vispār neklausīja finanšu ministru Jāni Reiru), tad neklausīt varēja ar atrunu, ka VID ģenerāldirektors kā civildienesta ierēdnis nedrīkstot neko zināt par to, kas tiek darīts, kas jādara un kas galu galā sanācis no darbībām, ko VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veikusi kā operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde. Ja reformas tiešām notiks, tad finanšu ministrs varēs pats izskaidroties ar policistiem kā politiķis apmēram tāpat, kā Ministri prezidentam piešķirtas tiesības uzraudzīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Pagaidām VID pārtaisīšanas plāni atstāj iespaidu, ka to izpildes dēļ būs varbūt savādāk, bet ne labāk. Vēl tālākā nākotnē par risinājumu nodokļu iekasēšanas uzlabošanai varēs pasludināt tagad sadalīto iestāžu apvienošanu.
