Jā, cilvēki bēg, bet ne masveidā. Šajā gadījumā runa ir tikai par profesionālajiem bēgļiem, kas iekļuvuši Eiropas Savienībā pāri Latvijas robežai. Daudzām robežām un valstīm viņi pāri tikuši līdz Latvijai un daudzām vēl tiks pāri pa ceļam uz savu Paradīzi.
Pagājušajā 2023. gadā patvērumu Latvijā prasījuši vairāk nekā pusotrs tūkstotis cilvēku. Prasītāju skaits pēdējos gados audzis strauji, patvērumu dabūjušo skaits audzis pamanāmi:
Gads | Pieprasījumi | Apmierinātie pieprasījumi |
2020 | 147 | 25 |
2021 | 582 | 85 |
2022 | 546 | 243 |
2023 | 1642 | 128 |
Avots: PMLP
Kur paliek noraidītie patvēruma lūdzēji? Īsā atbilde tāda, ka viņi aizbēg. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atskaitījās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, ka no plašsaziņas līdzekļos jau sen izdaudzinātā patvērumu meklētāju izmitināšanas centra Pierīgas Muceniekos pagājušā gada laikā aizbēguši 1 354 patvēruma meklētāji no 1 591, kuriem tajā ierādīta vieta. Pagājušā gada jaunums ir patvēruma meklētāju izmitināšana Liepnā vēl gabaliņu aiz Alūksnes. Kopš 23. augusta līdz gada beigām uz turieni aizvesti 279 cilvēki, bet no turienes aizbēguši 209 cilvēki. PMLP sagatavotā prezentācijā iekļautā lapa par šādu cilvēku apriti pelna, lai mēs paskatītos uz tās oriģinālu:
Jaunas patvēruma lūdzēju izmitināšanas vietas ierīkošana ir balstījusies uz pareizu prognozi, ka lūdzēju kļūs vairāk un valstij nāksies ar viņiem nodarboties. Pagaidām nav piepildījies prognozes ekstrēmais variants, ka notikumi Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā izraisīs tādus bēgļu plūdus, kādi piedzīvoti pirmajos mēnešos pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Patvēruma meklētāju plūsmas pieaugums bijis pietiekami līgans, lai Latvija pagūtu gan saņemt, gan apgūt Eiropas Savienības finansējumu bēgļu apsaimniekošanai.
Joprojām atmiņā ir bēgļu uzplūdi pirms gandrīz desmit gadiem, kad tie tika izskaidroti ar pilsoņu karu Sīrijā. Pēc tam līdz Eiropai, ieskaitot tās nomali Latviju, atkļuvušo bēgļu skaits kļuva mazāks un pavisam mazs kovidtrakumu laikā. Tomē tāds samazinājums izrādījās ar saspiestas atsperes efektu. Pagājušajā gadā bēgļu skaits sasniedza rekordu.
Jaunie laiki bēgļu uzņemšanas vēsturē arī Latvijai pieteicās 2021. gada nogalē, kad Baltkrievija savāca (saaicināja, apkrāpa) cilvēkus no Tuvajiem Austrumiem un samusināja viņus mesties pāri Baltkrievijas robežai ar Poliju. Tā spēja bēgļu masai likt pretī savu robežsargu masu. Daudz mazākus cilvēku bariņus Baltkrievija novirzīja uz savām robežām ar Lietuvu un Latviju.
No tagadējā skatpunkta Baltkrievijas rīcību var kvalificēt kā līdzdalību Krievijas plānā iekarot Ukrainu. Pirmkārt, tika testētas Eiropas Savienības un NATO robežas. Otrkārt, tika rīkoti it kā bezjēdzīgi trači, taču tiem bija jānovirza Eiropas sabiedriskās domas uzmanība no Ukrainas iekarošanas trijās dienās. Šie Krievijas plāni sen izjukuši, bet bēgļu spiediens no Baltkrievijas uz tās rietumu kaimiņvalstīm saglabājies svārstīgā, taču nezūdoša līmenī.
Latvija, tāpat kā Polija un Lietuva, būvē žogus gar Baltkrievijas robežu, bet žogs ir tikai palīglīdzeklis galvenajam - robežsargiem, kuri fizisku spēku nelaiž bēgļus pāro robežām. Tādā gadījumā nekāds patvēruma lūgums no viņiem netiek pieņemts un nav jāizskata. Tomēr sevišķi prasmīgi bēgļi spēj kvalificēties viņu ielaišanai, sacīsim, Latvijā. Par pagājušo gadu Latvijas Valsts robežsardze informēja, ka no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 13 863 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā ielaisti 428 cilvēki. Šogad spēkošanās uz Latvijas robežas turpinās līdzīgi kā pērn.
Robeža pēc definīcijas ir teritorija ar cilvēku pārvietošanās un informācijas aprites ierobežojumiem. Līdz ar robežsargu īpašajām tiesībām neielaist valstī robežpārkāpējus pierobežas josla padarīta vēl nepieejamāka un necaurskatāmāka. Nav informācijas par to, kā robežsargi šķiro uz robežas sataptos cilvēkus. Par to robežsardze neatbildēja arī “Neatkarīgajai".
Latvijas robeža ar Baltkrieviju ir liels, bet ne vienīgais patvēruma meklētāju avots. Lai gan notikumus Krievijā un Baltkrievijā pagaidām nevar dēvēt par katastrofu, daudziem cilvēkiem tie rada reālus draudus dzīvībai. Šādi cilvēki mēdz nonākt arī Latvijā un panākt, ka Latvijas varas iestādes viņu briesmu stāstiem notic. Starp bēgļa statusu saņēmušo personu izcelsmes valstīm pirmajā vietā Afganistāna ar 31 apmierinātu lūgumu sniegt patvērumu, bet turpat līdzās arī Baltkrievija ar 27 un Krievija - ar 24 pārstāvjiem. Varbūtība saņemt bēgļa statusu mūsu kaimiņvalstu pilsoņiem ir augsta. Patvēruma līdzēju skaits bijis 45 no Krievijas un 25 no Baltkrievijas. Elementāras aritmētiskas nesakritības viegli izskaidrojamas, jo patvēruma lūgumu iesniegšanas gads bieži vien nesakrīt ar patvēruma piešķiršanas vai noraidīšanas gadu.
Legāla palikšana patvēruma prasīšanas valstī iespējama ne tikai ar bēgļa, bet arī ar “alternatīvo” statusu. Tas uzliek pienākumu patvēruma saņēmējam regulāri pierādīt, ka viņa izcelsmes valstī viņš joprojām ir apdraudēts. Šī statusa saņēmēju vietas pērn sadalījušas Afganistāna ar 12, Sīrija ar septiņiem un Krievija ar sešiem patvēruma lūdzējiem.
Ja vairākas instances patvēruma lūgumu noraidījušas, lūdzējam valsts jāatstāj. PMLP informē, ka pagājušajā gadā izdevusi 441 izbraukšanas rīkojumu, no kura līdz šā gada marta sākumam bijis izpildīs 401 rīkojums. Ne visi neizbraukuši Latvijā palikuši nelegāli, jo arī izbraukšanas rīkojumu var apstrīdēt, kā arī var lūgt tā izpildes termiņa atlikšanu. Ja patvēruma lūdzējs ir izsmēlis visas iespējas vienoties ar valsts iestādēm par palikšanu valstī, bet nav devis ziņu par izceļošanu, tad PMLP norāda Valsts robežsardzei, ka šis cilvēks jāizraida piespiedu kārtā.
Valsts robežsardze “Neatkarīgajai” apliecināja, ka pagājušajā gadā izraidījusi no Latvijas 45 cilvēkus. No Latvijas izraidītie var nonākt vai nu savā izcelsmes jeb pilsonības valstī, vai jebkurā citā valstī, kur viņam tiesības atrasties, vai valstī, no kuras viņš nonācis Latvijā. Izraidīšanas adrešu pērn visvairāk bijis Uzbekistānā, Indijā, Gruzijā, bet no Latvijas skatpunkta eksotiskas valstis skaitās Kamerūna, Nigērija u. tml.
Tikai vienā gadījumā Latvijai nācies vienoties ar citu valsti, ka tā uzņems no Latvijas izraidīto cilvēku. Pārējos gadījumos cilvēki devušies uz valstīm, kurās viņi drīkst ieceļot atbilstoši savai pilsonībai. Robežsardze ļoti strupi atbild uz jautājumiem, ar ko tās rīcība, aicinot cilvēkus izbraukt no Latvijas, atšķiras no PMLP aicinājumiem izbraukt no Latvijas. Esot iespējams ārzemnieku izraidīšana konvoja pavadībā, bet laikam taču vairumā gadījumu pietiek ar draudiem par tādu izraidīšanu. Tikpat nekonkrēta arī atbilde uz jautājumu, cik šādas procedūras Latvijai izmaksā: “Izraidīšanas izmaksas ir atkarīgas no galamērķa, izraidīšanas veida (sauszeme vai gaiss), tranzīta valstu skaita un konvoja sastāva.”