ASV neuzskata, ka Krievija varētu tuvākajā laikā uzbrukt Baltijas valstīm, taču brīdina Vladimiru Putinu pat nepieļaut domu par NATO valstu robežas šķērsošanu. To šodien preses brīfingā, atbildot uz kontekst.lv jautājumu, paziņoja ASV vēstniece NATO Džuliana Smita.
Ceturtdien 21.martā ASV pastāvīgā pārstāve NATO Džuliana Smita tikās tiešsaistē ar Baltijas valstu žurnālistiem. Kontekst.lv uzdeva jautājumu par iespējamiem Krievijas iebrukuma draudiem NATO valstīs, par ko iepriekš bija paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.
Džuliana Smita apliecināja, ka ASV neuzskata Krievijas uzbrukuma draudus kā "tuvojošos", taču alianse ir gatava "nekavējoties reaģēt, ja Krievijai radīsies pat mazākā doma šķērsot NATO teritorijas robežu".
"Jūs esat dzirdējuši daudzu ASV un Eiropas līderu paziņojumus par Krievijas draudiem NATO teritorijai. Mēs šos draudus uztveram ļoti nopietni," apstiprināja vēstniece. "Un kopš kara sākuma mēs esam spēruši vairākus soļus, lai stiprinātu mūsu aizsardzības spējas, jo īpaši Baltijas valstīs, bet arī kopumā visā Austrumu flangā. Mēs uz turieni esam pārvietojuši vairāk karaspēka. Esam arī rīkojuši virkni militāro mācību, lai mūsu karaspēks Kanādā, ASV un Rietumeiropā būtu gatavs veikt operācijas kopā ar visiem mūsu draugiem Austrumu flangā. ASV ir palielinājušas savu klātbūtni ar karavīriem un ieročiem."
ASV pārstāve NATO norādīja, ka ir svarīgi, lai visas alianses dalībvalstis koncentrētos uz palīdzību Ukrainai. "Ir svarīgi, lai katra NATO dalībvalsts sniegtu militāru, ekonomisku un humānu palīdzību, lai izspiestu krievus no Ukrainas un nodrošinātu, ka Putinam pat neienāk prātā iet tālāk, pāri Ukrainas robežām," sacīja Džuliana Smita.
Vienlaikus vēstniece piesardzīgi komentēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona iniciatīvu par NATO karaspēka ievešanu Ukrainā, liekot saprast, ka Baltais nams to šobrīd neatbalsta. Tomēr viņa uzslavēja Francijas līderi par centieniem konsolidēt sabiedrotos.
