Ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzticības personas apliecību apveltītā Eduarda Bagirova pēkšņā nāve izgaismo Putinu kā rusofobu, kuram karš Ukrainā kalpo krievu un Krievijas iznīcināšanai atbilstoši Bagirova novēlējumiem.
Nemājīgas istabiņas, pārapdzīvotība, neciešama smaka telpās, minimālas iespējas nomazgāties, izgulējumi, bez pastaigām svaigā gaisā – šāda un vēl cita informācija atklājusies tiesībsarga veiktajā izpētes kampaņā par dzīvi pansionātos.
Ņemot vērā iegūtās ziņas par apstākļiem sociālās aprūpes centros, kuros dzīvo seniori, Tiesībsarga birojs veiks detalizētu pansionātu izpēti, lai noskaidrotu, vai šajās iestādēs tiek ievērotas cilvēktiesības.
Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošai seniorei Latvija atteikusi piešķirt pensiju, jo viņa nedzīvo Latvijā. Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz uzkrāto darba stāžu un veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Trešdien Rīgas apgabaltiesa turpināja skatīt krimināllietu, kurā korupcijā apsūdzēts bijušais VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Ossinovskis. Liecinieku sniegtajās liecībās iezīmējās diametrāli pretēji fakti apsūdzībā apgalvotajam.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) esot izšķīries vairs neatbalstīt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atrašanos savā amatā, liecina “Neatkarīgās” rīcībā esošā neoficiālā informācija. Jautājumu par I. Jaunzemes tālāko likteni viņš ilgstoši turēja atvērtu, atsaucoties uz to, ka tas tiks skatīts kontekstā ar plašākām VID reformām.
Kā liecina “Augstsprieguma tīkla” informācija, ir strauji pieaudzis rezervētās jaudas apjoms jaunu “zaļās enerģijas” elektrostaciju projektiem – uz marta beigām tīklā rezervētā jauda pārsniedz 6100 MW, bet tehniskie noteikumi tiek izstrādāti pieprasījumiem par vēl aptuveni 2000 MW. Patlaban pēc jaudas 75% tehnisko noteikumu ir izsniegti saules elektrostacijām, 20% – vēja stacijām, bet atlikušie 5% – hibrīdstacijām, kas ir abu šo elektrostaciju veidu apvienojums, dažkārt arī kombinācijā ar enerģiju akumulējošām baterijām.
Iekšlietu ministrijai un ministram Mārim Kučinskim personīgi nāksies sarkt un bālēt abos gadījumos - gan tad, ja ministrija tiešam iztērēs 42 miljonus eiro 6000 migrantu iedabūšanai Latvijā, gan tad, ja šie miljoni tiks nozagti tieši tāpat kā 530 Sīrijas un Somālijas bēgļu uzņemšanai piešķirtie 14,9 miljoni eiro M. Kučinska premjerēšanas laikā.
Andreja Upīša pieminekli un citas piemiņas zīmes novākt Latvija nedrīkst nekādā gadījumā, jo Upīts taču savulaik bijis galvenais Latvijas trockists, kura politiskā suga pasaulē zeļ un plaukst. Tās tagadējā paaudze pavisam nesen pārtaisīja pasauli pēc “Black lives matter” ģīmja un līdzības. Jo īpaši ASV trockisti pārstāvēti dažādos varas atzaros, kuru priekšā var nākties rādīt Upīti kā apliecinājumu, ka mēs vienmēr esam bijuši viņējie.
Britu raidsabiedrības BBC tiražētās vēstis par Latvijas robežsargu prettiesisku attieksmi pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko ielūgtajiem un uz Latviju pārsūtītajiem “ciemiņiem” nav patiesas, norādīts Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) atbildē uz “Neatkarīgās” jautājumiem saistībā ar BBC ziņoto. Ministrija aicina plašsaziņas līdzekļus rūpīgi un vispusīgi vērtēt notiekošo uz Latvijas – Baltkrievijas robežas.
Acīmredzot Francijas notikumu iedvesmots, mūsu premjerministrs Krišjānis Kariņš valdības ārkārtas sēdē tieši pirms Lieldienām nāca klajā ar ideju, ka Latvijā pavisam noteikti būs jāapspriež pensionēšanās vecuma turpmāka paaugstināšana.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vakardienas sēdē apspriestā komercbanku izvairīšanās izsniegt kredītus deva pārskatu par valsts nespēju un arī nevēlēšanos šādu situāciju mainīt.
Iedzīvotāju aptaujā esot noskaidrojies, ka tauta Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vērtē kā iestādi, kura visaugstākajā līmenī apkalpo iedzīvotājus “un varētu kalpot par paraugu citām iestādēm” – atbildes vēstulē “Neatkarīgajai” norāda VID dienesta vadība.
Šodiena, 4. aprīlis Latvijas vēsturē izceļas ar to, ka šajā dienā 1995. gadā Lietuvas Ārlietu ministrija Latvijas vēstniecībai Lietuvā iesniedza protestu pret Latvijas sarunām ar amerikāņiem un zviedriem par naftas iegulu izpēti Baltijas jūrā, par kuras piekrastes dalīšanu Latvija un Lietuva nebija vienojušas. Un nav vienojušas līdz šai baltai dienai.
Gatavojoties iestādes 30 gadu jubilejai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis logo ar skaitli 30 un devīzi “Kopā veidojam vēl labāku Latviju”. Iestāde mudina savus darbiniekus meklēt un uzrunāt klientus – uzņēmējus, lai viņi sniegtu pozitīvas atsauksmes par VID – “jo slavenāki, jo labāk”.
Latvijas Pensionāru federācijai ir virkne prasību Saeimai, kuras politiķi solījuši izpildīt, bet diemžēl to ignorējuši, pat neraugoties uz šo jautājumu atrašanos Labklājības ministrijas prioritāšu augšgalā.
Saeima groza un izskaidro Imigrācijas likumu tā, lai faktiski atbrīvotu valsts iestādes no pienākumiem izraidīt no Latvijas Krievijas pilsoņus bez nekādām latviešu valodas zināšanām, ko tagadējās valdošās partijas bija stingri apsolījušas mirkli pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Lai gan vārdos Eiropas Savienības (ES) augstākās amatpersonas, kā arī Rietumu lielvalstu līderi nemitīgi deklarē savu dzelžaino apņemšanos varonīgi cīnīties pret klimata pārmaiņām, ko izraisot cilvēka radītie CO2 izmeši, savos ikdienas paradumos šie paši ļaudis ir vieni no kaitīgākajiem Zemei.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins kopš 17. marta stāv rindā uz tiesāšanu Hāgā, kur apsūdzēto solu viņam silda Alfreds Jekatoms un Patriss Ngaisons no Centrālāfrikas Republikas un Ali Muhameds Ali al Rahmans no Sudānas, bet valstu bijušo prezidentu kamerā pirms V. Putina būtu jānokļūst Omaram Hasanam Ahmedam al Baširam, arī no Sudānas.
Lai arī Latvijas iedzīvotāju tiesības ir aizstāvēt savu viedokli tiesā, atsevišķos gadījumos tiesas procesus varētu uzskatīt par bezjēdzīgiem. Pirms diviem gadiem valdība izdeva rīkojumu, saskaņā ar kuru darbiniekiem bija jāuzrāda derīgs Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, ja viņi gribēja turpināt strādāt.
Trūcīgās valsts Latvijas iedzīvotāji caurmērā valkā vai nu jaunu otrās šķiras apģērbu, vai arī lietotu pirmās šķiras apģērbu, ar kura atdāvināšanu bagāto valstu iedzīvotāji izlocījušies no pienākuma apmaksāt atkritumu savācēju un pārstrādātāju darbu.
Lai gan vēl pirms pāris nedēļām šķita, ka politiķi, tajā skaitā valdošie, ir gatavi izšķirties par labu ārkārtas nodokļa jeb solidaritātes maksas piemērošanai komercbankām un energouzņēmumiem par nesamērīgu peļņu, kas radusies ārkārtas apstākļu dēļ, šobrīd sākotnējais entuziasms šķiet nedaudz saplacis. Nav izslēgts, ka savu perfekti atstrādāto lobēšanas mašīnu ir ieslēgušas komercbankas.
