Komentāri: Valsts budžets 2025: solījumi drošībai un izaugsmei uz nabadzīgo rēķina?

Kalamburs

Drošības, konkurētspējas un pārmaiņu budžets.

Bet nav tak melots.

Atbrīvošanās no maznodrošinātajiem, tieši to arī nozīmē.

1. Drošība.

Vairāk naudas bruņmašīnām uz betona podestiem.

2. Konkurētspēja.

Atbrīvojas vieta trešo valstu darbaspēkam.

3. Pārmaiņas.

Beidzot tiksim vaļā no pārtikas paku dalīšanas.

9.nov Atbildēt
Alfreds

Cūkas taukmūļi pie siles domā tikai par pašlabumu,šajā situācijā bez revolūcijas neiztikt,jo paēdušais izsalkušo nekad nesapratīs!

9.nov Atbildēt
juris bogdanovs

Tas viss ir sekas neizglītotiem cilvēkiem valsts vadībā. Un neizglītots nenozīmē bez augstākās izglītības esošs. Teoriju zināšana nevienu nepadara par ekspertu ekonomikā, bet tikai par ekspertu šodien apstiprināto ekonomisko teoriju pārzināšanā.

Politiķi savā aklumā domā, ka viņi samazina budžeta deficītu ietaupot uz maznodrošinātajiem, kā arī slēdzot mazās skoliņas un pašvaldības. Patiesībā, ar to viņi vienlaicīgi samazina apgrozījumu ekonomikā, kurš sākumā šķiet pavisam neliels, bet gada laikā vairākkāršojas. Rezultāts ir samazinājusies ekonomika, un tāds pat budžeta deficīts, kā iepriekš.

Paskatieties, kā viņi turpina samazināt budžeta deficītu no gada uz gadu, un neko tā īsti arī nesamazina. Pirmajā gadā vēl šķiet, ka ir bijis kaut kāds ieguvums, bet vēlāk atklājas, ka tieši tā pati problēma jau atkal ir piezagusies un atkal ir jāmazina... Tas viss noved pie reģionu izmiršanas un cilvēku bēgšanas uz citām valstīm. Un politiķi to neredz un nesaprot. Ja saprot, tad nespēj izdomāt, ko dara nepareizi un kas būtu jādara, lai šīs tendences mainītu.

Vispirms jau ir jānodrošina ražošana, cik vien daudz ir iespējams. To nevar izdarīt šodien idiotiski atvērtajā ekonomikā ar vienotu valūtu ar valstīm, kurām ir milzīgi resursi lai mūs pārspētu ar subsīdijām.Latvijas valsts ir nolemta lēnai bojāejai šajā ES sistēmā. Mūs ir padarījuši par nenozīmīgu piedevu un finansiāliem vergiem kādam citam...

9.nov Atbildēt
Guntis Akmeņkalns

Un, ko tad mums piedāvā Bogdānovs?

9.nov Atbildēt
Juris Liepiņš

Par kādu ražošanas nodrošināšanu tu runā? Rīgā un Pierīgas reģionā jau tā trūkst, kas strādā ražošanā. Nekādiem ārvalstu investoriem Latvijā nav lielas jēgas šeit būvēt kaut kādas rūpnīcas, vienkārši tajās nebūs kas strādā. Tie laiki, kad resni tantuki pie galda ar līmes pindzelītēm līmēja kartona kārbiņas, sen ir beigušies. To visu tagad dara automātiskās līnijas. Tagad aktuāli ir dažādi CNC iekārtu operatori, metinātāji un citādi "velli", kas saisti gan ar metālapstrādi, gan ar kokapstrādi. Bet tā, kā Latvijas cilvēkiem, ar nelieliem izņēmumiem, ir maza vēlēšanās apgūt kaut ko jaunu profesionālajā jomā, tad ne kas te Latvijā vairs īpaši nemainīsies uz labo pusi.

P. S. Cik es novēroju pēdejā gada laikā, tad diezgan daudz šeit, Pierīgā ierodas strādāt gribetāji autotransporta nozarē no Uzbekistānas. Tie ir cilvēki, kam nav slinkums ierasties uz darbu 3000 un vairāk kilometru, kamēr cilvēki no Latvijas pierobežas reģioniem nevar atbraukt uz Rīgu pastrādāt pāra simtu kilometru ...

9.nov Atbildēt
Guntis Akmeņkalns

Es, personiski nesaprotu, kurš nolobēja ideju, ka jādala tās pakas kā tādas? kurš bija tas kremlins, vai kreisais sorosīds?

9.nov Atbildēt
Arturs Ozols

Situācija jautājumos par Latvijas attīstību ir visai saspringta. Kas , ko var attīstīt ? Mūsu rūpniecība ir tikai 12% IKP ,bet pakalpojumi veido 73% ! Faktiski ir jārunā par to kādi sektori pakalpojumu sferā ir attīstību nodrošinošie ,jo vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sfēras 23115 uzņēmumos strādā 132719 nodarbināto ,savukārt IT nozares 6760 uzņēmumos 38 588 nodarbinātie ,bet apstrādes rūpniecības 9406 uzņēmumos strādā 101936 cilvēki . Ienākumu atšķirības ir milzīgas ,jo tirgus pārdevēji vidēji valstī pelna 4,7 eiro stundā ,bet datorprogrammētāji - 19,6 e/st. Attīstības bremzējoša puse ir ārkārtīgi lielais ,pāri par 30 tūkstošiem uzņēmēju ,kuru uzņēmumi darbojas ar negatīvu pašu kapitālu ( valstī gadā kopā mīnus 3,44 miljardi eiro) . te arī atbilde runām par ierobežotu kreditēšanu . Kāds kredīts uzņēmējam kuram pašu kapitāls ir negatīvs .

9.nov Atbildēt
IMIK

Attīstīt var visu ko tad ja ir ekonomiskā brīvība. Latvijā ekonomiskās brīvības nav. Uz austrumiem neko pārdot nedrīkst, uz rietumiem neko pārdot nevar. Pelnīt neko daudz ar nevar , viss jāpierāda ar papīriem. Ekonomiskais krējums viss aiziet karteļiem un karteļu draugiem, visiem pārējiem paliek tikai vājpiens. Nekompetenti, pašiecelti eksperti pēc sadomātiem kritērijiem var speciālistus iecelt un atcelt. Centība absolūti neatmaksājas un nav cieņā. Atmaksājas labas attiecības ar valdošo birokrātiju.

Rullē visi tie kam attīstība nāk tikai par sliktu, tas ir tie kas noņem krējumu, tiem kam atkal sajaukt pienu nav nekādas vajadzības, tie kam pat vajag tā lai piens būtu nostāvējies (kam vajag stagnāciju), tā lai pa virsu būtu krējums kuru var ērti smelt un apakšā tas kas nosmelšanas paliek pāri pārējiem badīgajiem.

9.nov Atbildēt
Edgars

Kas tika plānots 1994.g. - tas arī sasniegts 1994.g.! Neo-liberālistiem ir pamatots iemesls lepoties.

Kontekst info - ""Tādi nu mēs esam, un tur nekā nevar darīt" ( Vaira Viķe-Freiberga)

...Tas, ko mēs Latvijā gribētu redzēt, būtu jauns, tieši Latvijai piemērots sabiedriskais modelis, kas sevī apvienotu to labāko, kas ir izmantojams, gan no sociālisma mantojuma, gan no kapitālistiskās sistēmas, no kurām ne viena ne otra nav simtprocentīgi ne melna, ne balta. ( Laiks, 19.11.1994.)

9.nov Atbildēt
IMIK atbilde Edgars

Labākais ekonomikas modelis pie jebkuras iekārtas ir nenostāvējušā piena modelis, tas ir kad krējums ir pienā iekšā nevis nostājies pa virsu. Attīstības pamats ir centība jo centība maisa modeli, centība neļauj nostāties. Nav centības, nav attīstības, viss nostājas un noslāņojas.

Bet kam patīk censties? Kam patīk centīgie? Konkurenti centīgos nevar ciest. Birokrātiem no centīgajiem arī nav nekāds labums. Centīgais jau uz ķepas nedos, centīgais pats visu, pats visu. Pat kaimiņš pret centīgu kaimiņu kļūst skaudīgs.

Un tad kad centīgo nemīļi sāk savā starpā bloķēties tad centīgajiem un centībai ir kirdik. Kirdik centībai un centīgajiem, kirdik ekonomikas attīstībai un vispār attīstībai!

9.nov Atbildēt
juris bogdanovs atbilde Edgars

Labi teikts. Tomēr, pat ja mums atrastos otrs Kārlis Ulmanis, tad tik un tā viņam nekas neiznāktu. Viena problēma ir pasaules attīstības līmenis, kurā ražošanas produktivitāte ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Tad seko lētais darbaspēks no citām valstīm, kas pie esošā importa/eksoprta attiecībām pasaulē nozīmē, visur visu var saražot lētāk, padarot mūs konkurētnespējīgus pašu zemē. Trešā problēma ir tāda, ka šodien dominē tehnoloģijas, un sasniegt tajās līmeni mūsdienu piesātinātajā un visu laiku uz priekšu ejošā tirgū ir neticams izaicinājums. Ja tam pievienojam to absolūti noziedzīgo atrasšanos vienotas valūtas sistēmā ar valstīm, kuru ekonomikas ir daudz attīstītākas, tad mums vispār ne uz ko nav cerību. tas kas ir, no tajā mēs paliksim, un no tā ārā nekad neizkļūsim.

Un par spīti visam šim, kaut kādas iespējas tomēr ir. Tomēr tas ir garš un daudzškāutņains stāsts, tāpēc šeit pat nesākšu to cilāt. Turklāt, lai to īstenotu, cilvēkam būtu jābūt apveltītam ar Ulmanim līdzigu varu - totalitāru...

9.nov Atbildēt
IMIK atbilde juris bogdanovs

Nu droši vien ka otrs Ulmanis nav nekāda cerība. Manuprāt cerība , kā vienmēr, pastāv inteliģencē, inteliģences vienotā situācijas izpratnē un attīstības virziena pareizā izpratnē un noteikšanā.

10.nov Atbildēt
Edgars

30 gados sasniegtas iedvesmo VVF idejiskos piekritējus turpināt iet dziļāk Eiropā.

"Divdesmit gadi ES: ceļā uz vienlīdzīgu un iekļaujošu sabiedrību"

Horizontālais princips “Vienlīdzīga, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” caurvij visas politikas jomas un nozares un ir balstīts ES Pamattiesību hartas vērtībās. Šis princips uzliek dalībvalstīm pienākumu ievērot pamattiesības arī ES fondu apguves procesā. (lvportlals.lv)

9.nov Atbildēt
Gunārs

der gan paskatīties arī uz labo. Lai jau esam pēdējie, taču plaisa ienākumos un dzīves līmenī starp mums un vadošajām Eiropas valstīm pakāpeniski samazinās. Par spīti visam dramatiskajam valdības stulbumam. Eiropa neprasa no mums saraut visas ekonomiskās saites, teiksim, ar Baltkrieviju. Jāievēro tikai sankciju režīms un viss ir OK. Mēs esam stipri vairāk kā Eiropa ieinteresēti tirdzniecībā ar kaimiņvalstīm, un Eiropa mums noteikti ļautu pat kādus sankciju izņēmumus, redzot mūsu dramatisko stāvokli. Bet taču stulbam galva ir pašam ienaidnieks. Paši skrienam ar plikām krūtīm pa priekšu, nodarot sev lielu postu. Baltkrievija ir ievērojami lielāka un cietīs mazāk, Krievija tādu uti vispār nejutīs, bet mēs kā pēdējie stulbeņi dabūsim visu paši sev uz galvas. Ir tāda paruna- muļķi arī baznīcā sit, un šoreiz tas ir par mums.

10.nov Atbildēt
IMIK

Nu bet, no kurienes tas dramatiskais valdības stulbums ja ne no mūsu pašu inteliģences primitīvisma un maldiem?

10.nov Atbildēt
Gunārs

ne par to vajag domāt, ko par mums Eiropā pateiks, vai ko papurpēs kāds atvaļināts amerikāņu ģenerālis. Domāt vajag par to, ko pateiks mūsu pašu mazturīgie pilsoņi, kuru Latvijā ir absolūts vairākums. Bet diemžēl ir tieši otrādi.

10.nov Atbildēt
Valdis

Parādi man valsti, kura, pirmām kārtām interesētos par nabagiem !

Un nabagi to ir pelnījuši, jo jau pēc piecām minūtēm ir aizmirsuši par ko un kādu motīvu vadīti ir balsojuši.

10.nov Atbildēt

Komentēt