Valsts augstākās amatpersonas nākamā gada valsts budžetu nosaukušas par drošības, konkurētspējas un pārmaiņu budžetu, kas ļaušot dzīvot labākā un drošākā valstī.
Tiesībsargs, iepazīstoties ar plānotajām izmaiņām likumos, pauž bažas par Latvijas trūcīgākās iedzīvotāju daļas dzīves apstākļiem un kvalitāti nākotnē, tāpēc viņš aicina Saeimu rūpīgi izvērtēt, vai esošajā ekonomiskajā situācijā ir sociāli atbildīgi un samērīgi mazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajai Latvijas iedzīvotāju daļai. Izmaiņas skartu gan trūcīgos iedzīvotājus, tajā skaitā garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmējus, gan maznodrošinātos iedzīvotājus. Viņu situāciju pasliktinātu plānotie likuma grozījumi, kas ir daļa no nākamā gada valsts budžeta.
"Saprotu, ka, paaugstinot garantēto minimālo ienākumu slieksni, Saeima cer izpildīt iepriekš Satversmes tiesas konstatētos trūkumus, tomēr man ir pamatotas bažas, vai trūcīgo iedzīvotāju maciņos naudas būs vairāk. Tādējādi Satversmes tiesas sprieduma mērķis netiks sasniegts. Uzskatu, ka valsts finansiālās iespējas nevar kalpot par vienīgo kritēriju, izlemjot jautājumus, kas saistīti ar pamatvajadzību, piemēram, ēdiena un mājokļa, nodrošināšanu," uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Nākamgad GMI slieksni plānots celt par 15 eiro, paredz valdībā atbalstītie likumprojekti, par kuriem vēl kopā ar nākamā gada budžeta pakotni būs jālemj Saeimai.
Kopumā GMI sliekšņa paaugstināšana (par diviem procentpunktiem) ir vērtējama pozitīvi, tomēr var prognozēt, kas tas joprojām nesniegs trūcīgam cilvēkam pietiekamu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai - it īpaši ēdienam, uzskata tiesībsargs.
Taupības dēļ cilvēki ar maznodrošinātā statusu no nākamā gada vairs nesaņems pārtikas pakas, kuras būs pieejamas tikai trūcīgajiem un krīzes situācijās nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem.
Labklājības ministrija (LM) uzsver, ka ir pieejami arī citi atbalsta pasākumi, piemēram, pārtikas preču komplekti un gatavās maltītes (zupas virtuve). Tomēr jāatzīmē, ka arī šajā aspektā nākamgad paredzētas būtiskas izmaiņas - turpmāk trūcīgs cilvēks divu pārtikas preču komplektu vietā ceturksnī saņems vairs tikai vienu. Jāņem vērā, ka nav palielinājies arī gatavo maltīšu izsniegšanas vietu skaits - tās joprojām ir mazāk nekā pusē no visām pašvaldībām.
Pēc LM mājaslapā pieejamās informācijas, 24 partnerorganizācijas (nevalstiskās organizācijas, reliģiskas organizācijas, pašvaldības un pašvaldību iestādes) visā Latvijā nodrošina atbalsta paku izdali 384 atbalsta saņemšanas vietās un izsniedz gatavas maltītes 26 zupas virtuvēs.
Detalizēta informācija par pieejamo atbalstu - atbalsta paku veidi un paku saturs, atbalsta saņemšanas nosacījumi, atbalsta izsniegšanas vietu saraksts un kontaktinformācija - pieejama tīmekļvietnē: https://www.atbalstapakas.lv
Tāpat 2025. gadā plānotās izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā (samazinot koeficientus) negatīvi ietekmēs ne tikai maznodrošinātās mājsaimniecības, bet arī daļu trūcīgo mājsaimniecību, it īpaši atsevišķi dzīvojošus pensijas vecuma cilvēkus vai cilvēkus ar invaliditāti.
Tiesībsarga aprēķini liecina, ka atbalsts, ko pašvaldība sniedz cilvēkam ar mājokli saistīto izdevumu apmaksai, samazināsies. Rezultātā palielināsies tā mājokļu izdevumu daļa, kas cilvēkam ir jāsedz pašam no saviem ienākumiem. No likumdevēja ieceres izriet, ka mājokļa pabalsta aprēķināšanai izmantotie koeficienti ir samazināti, lai kompensētu pašvaldībām tos izdevumus, kas radušies GMI sliekšņa palielinājuma rezultātā. Tas veikts, pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības pieprasījumu.
"Varu piekrist labklājības ministra teiktajam, ka absolūtos lielumos sociālais atbalsts netiek samazināts, tomēr pieaugošas dzīves dārdzības apstākļos ar to vien cieņpilnai cilvēka dzīvei būs krietni par maz. Izmaiņas mājokļa pabalsta aprēķinā un pārtikas paku izsniegšanā līdztekus ar citiem lēmumiem sociālās aizsardzības jomā negatīvi ietekmēs tieši Latvijas nabadzīgākos iedzīvotājus. Ceru uz saprātīgu deputātu lēmumu," piebilst tiesībsargs.
Samazinājums paredzēts informatīvajā ziņojumā par Eiropas Sociālā fonda (ESF) Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam finansēšanu 2025.-2027. gadā, kas 22. oktobrī izskatīts valdības sēdē.
LM informatīvajā ziņojumā skaidrots, ka lēmums samazināt pārtikas paku saņēmēju loku un apjomu pieņemts ESF Plus materiālās nenodrošinātības programmas līdzekļu trūkuma dēļ. Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada pārtikas paku atbalsta saņēmēju lokā iekļaus tikai personas ar trūcīgas mājsaimniecības statusu un krīzes situācijā nonākušās personas, tostarp Ukrainas iedzīvotājus.
Maznodrošinātā statusu piešķir tad, ja pirmajam vai vienīgajam cilvēkam mājsaimniecībā ienākumi mēnesī nepārsniedz 411 eiro, savukārt katrai nākamajai personai mājsaimniecībā - 288 eiro.
LM atzīmē, ka izdevumi pārtikas atbalsta iegādei veido 87% no visiem kopējiem izdevumiem atbalsta iegādei ESF Plus programmā. Tāpēc ievērojama izdevumu optimizēšana esot iespējama tikai pārtikas izdevumu daļā. Citi atbalsta veidi - higiēnas, saimniecības, pārtikas, bērnu higiēnas un mācību piederumu preces - ir ar mazu finansiālo ietekmi, tāpēc šie atbalsta veidi pārskatīti netiek.
LM norāda, ka ES programmā 2021.-2027. gada plānošanas periodā labklājības nozarei ir piešķirts par 22% mazāks finansējums nekā 2014.-2020. gada periodā. Kopējais samazinājums veido 101,2 miljonus eiro. Šobrīd pieejamais ESF Plus programmas finansējuma atlikums ir 18 196 193 eiro, un, atbilstoši LM aplēsēm, ar to pietiks līdz nākamā gada jūnijam.
Lai līdz nākamā gada noslēgumam varētu turpināt sniegt pārtikas atbalstu un pamata materiālo palīdzību zemu ienākumu un krīzes situācijā nonākušajiem Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem, papildus nepieciešamais finansējums atbalsta nodrošināšanai ir 8,1 miljons eiro.
Ministrijas apkopotie dati liecina, ka šogad katru mēnesi visu atbalstāmo personu skaits bijis ap 55 000, ziemas periodā sasniedzot pat aptuveni 60 000 cilvēku. Tendences liecina, ka šis skaits tuvākajā nākotnē nemainīsies. Vienlaikus LM prognozē Ukrainas pirmreizēji iebraukušo iedzīvotāju skaita palielināšanos no 6000 līdz 10 000. Daļa no tiem varētu kvalificēties arī trūcīgo atbalsta saņemšanai.
2021.-2023. gadam Latvijas vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem izdalītā pārtikas atbalsta daudzums pārsniedza 400 000 pārtikas preču komplektu gadā. Papildus tam 2022. un 2023. gadā izdalīti kopā vairāk nekā 153 000 pārtikas preču komplektu Ukrainas iedzīvotājiem.
Savukārt šā gada faktiskie izdevumi atbalsta sniegšanai līdz šim bijuši 7,84 miljoni. Balstoties uz šiem datiem, kopējie prognozējamie izdevumi atbalsta nodrošināšanai šogad varētu būt ap 16 miljoniem eiro. Kopš 2024. gada ir optimizēts pārtikas preču komplekta saturs, līdz ar to tā cena samazinājusies par 4,2% - no 26,47 uz 25,37 eiro.
Uzziņai
Statistikas dati liecina, ka pagājušais, 2023. gads riska grupas ģimenēm (piemēram, tādām kā viens pieaugušais ar bērniem) finansiālā ziņā bijis īpaši grūts. Proti, 76% mājsaimniecību ir bijis apgrūtinoši (20% - ļoti apgrūtinoši, 56% - nedaudz apgrūtinoši) segt mājokļa izdevumus. Tāpat jāatzīmē, ka ievērojami pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa uzturēšanas izdevumi ir pārmērīgs finansiāls slogs (mājokļa izmaksas veido vairāk nekā 40% no rīcībā esošiem ienākumiem).
