Apmēram vienā laikā ar valdības ārkārtas sēdi valsts 2025. gada budžeta projekta noslīpēšanai pirms iesniegšanas Saeimā Centrālā statistikas pārvalde paziņoja augusta dzimstības un mirstības datus, kuros joprojām nav redzama jaundzimušo skaita noslīdēšanas zem psiholoģiski nozīmīgā viena tūkstoša robežlīnijas.
Oktobra sākumā Centrālā statistikas pārvalde izplatīja datu kopu par dzimstības un iedzīvotāju kopskaita samazināšanos Latvijā “straujāk nekā citās ES valstīs”. Dzimstības sadaļā CSP atgādināja, ka vēl 2021. gadā dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem Latvijā bijis vienāds ar ES vidējo rādītāju, taču 2023. gadā 7,7 dzimušie uz 1000 iedzīvotājiem jau pamanāmi noslīdējuši zem 8,2 dzimušajiem vidēji ES. Turpretī ar 14,9 mirušajiem uz 1000 iedzīvotājiem Latvija ieņēmusi “augsto” - otro vietu ES aiz Bulgārijas. Mirstībai apmēram divas reizes pārsniedzot dzimstību, iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 11 100 cilvēkiem jeb 0,6%, kas procentuāli ir vislielākais kritums starp ES dalībvalstīm par spīti tam, ka Latvija no krasi izteiktas emigrantu valsts pārtapusi par valsti, kurā ieceļotāju kaut nedaudz vairāk nekā izceļotāju.
CSP 2. oktobra vēstījums turpina 14. augustā sniegto kopsavilkumu par šā gada pirmo sešu mēnešu dzimstības un mirstības rādītajiem. Norādītajā laika periodā reģistrēto 6 344 jaundzimušo skaits bijis par 937 bērniem jeb 12,9% mazāks nekā tajā pašā laika periodā 2023. gadā.
No 6 344 jaundzimušajiem sešos mēnešos krīt acīs, ka dzimstība caurmērā bijusi tikai nedaudz virs viena tūkstoša jaundzimušo mēnesī. Savukārt dzimstības sarukuma temps ātrāk par 1/10 daļu gadā lika domāt, ka dzimstības noslīdēšana zem tūkstoša ir visdrīzākā laika notikums, kas varēja realizēties jau augustā. Bet tā tomēr nenotika un tādējādi nedeva kārtējo iemeslu opozīcijai kritizēt sagatavoto budžeta projektu, kurā nav finansējuma palielināšanas bērnu vecākiem, audžuvecākiem, aizbildņiem u.tml.
Daudzās valstīs ir pieņemts runāt, domāt un patiešam rīkoties tā, ka pabalstu palielināšana palielina dzimstību, bet Latvijas gadījums liek par šādu sakarību šaubīties. Proti, dzimstība šeit turas virs valsts iedzīvotāju skaitam un viņu dzīves kārtībai atbilstošā jaundzimušo tūkstoša robežlīnijas par spīti diviem būtiskiem apstākļiem:
Visticamāk, ka tagadējā vienā mēnesī dzimušo bērnu skaita lēkāšana augstāk vai zemāk, bet virs tūkstoša robežlīnijas uzkrāj inerci, kas šo robežlīniju caursitīs ar lielu spēku un strauji tuvinās dzimstību 500 bērniem mēnesī. Dzimstība jau ir nobrukusi gandrīz uz pusi nebūt ne kopš aizlaikiem, bet no virsotnes visai pārskatāmā pagātnē. Šeit uzrādīts jaudzimušo skaits augustā, jo viena un tā paša mēneša rezultātu salīdzinājums ir brīvs no dzimstības sezonālajām svārstībām:
| Gads | 2016 | 2017 | 2018 | 2019 | 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | 2024 |
| Jaundzimušie | 1 950 | 1 893 | 1 697 | 1 732 | 1 550 | 1 582 | 1 380 | 1 291 | 1 124 |
Dzimstības sezonālo un kalendāro svārstību krustpunktā šā gada februārī tika reģistrēti 1 029 jaundzimušie, bet dzimstības lejupejošā tendence attiecībā pret pērno gadu izrādījās pārāk vāja, lai izpaustos arī lejupejā attiecībā pret gada īsāko ziemas mēnesi.
CSP vakardienas dati aiztaupa (atliek uz nākamo gadu, bet varbūt tikai uz nākamo mēnesi) opozīcijai ļoti pateicīgu tēmu debatēs par 2025. gada budžeta projektu. Tie neļauj konfrontēt valdības demonstratīvo vienaldzību pret demogrāfiskajiem radītājiem ar dzimstības noslīdēšanu zem tūkstoša jaundzimušo augustā. Tagad Saeimas ziņā, vai pieņemt 2025. gada budžeta likumu pirms 13. novembra, kad CSP plāno paziņot septembra demogrāfiskos radītājus. Ja likums nebūs pieņemts un jaundzimušo skaits izrādīsies zem tūkstoša, tad tas pieliks skaļu punktu debatēm par budžetu, ko pieņems neatkarīgi no tā, ko runā Saeimā. Ja budžetu nepieņems un Evikas Siliņas valdība kritīs, tad nebūt ne to iemeslu dēļ, kādi tiktu pasludināti no Saeimas tribīnes.
Opozīcija (jo īpaši tās divas partijas, kas samērā nesen sildīja krēslus valdībā un sevi šajos krēslos, kuros grib atgriezties) nav palaidusi garām iespēju atzīmēties ar valdošās koalīcijas kritizēšanu par demonstatīvo dzimstības samazinājuma ignorēšanu.
Nacionālā apvienība izrādījusi savu stāju ar paziņojumu, ka 2025.gada valsts budžetā līdzās drošībai par prioritātēm vajagot izvirzīt arī ekonomikas konkurētspējas stiprināšanu un atbalsta pasākumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Apvienotais saraksts nelaida garām izdevību noformēt Saeimas deputātu pieprasījumu labklājības ministram Uldim Augulim "Par iecerēto bērna kopšanas atvaļinājuma termiņa samazināšanu". Ministrs uz to atbildēja ar publisku paskaidrojumu, ka viņš “centies ieskicēt hipotētisku ideju attiecībā uz bērnu kopšanas pabalstu, bet nevienā brīdī neesot domājis par bērnu kopšanas atvaļinājuma saīsināšanu”. Citiem vārdiem sakot, viņš brīdinājis, ka strādājošo trūkuma, valsti aizsargāt spējīgu karavīru neesamības vai varbūt vēl citu iemeslu dēļ valstij var nākties atkāpties no savām saistībām pret iedzīvotājiem vai "hipotētiski" pašlikvidēties.
Savukārt turpmākos četrus gadus, cik tālu sniedzas budžeta plānošana, kas gan neuzliek valstij obligātas saistības tālāk par vienu nākamo gadu, valsts iecerējusi apmierināt savas saistības uz nedzimušo bērnu rēķina. Budžeta projekta paskaidrojumos teikts, ka no valsts izdevumiem bērna kopšanas pabalstam un piemaksai pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, bezdarbnieka pabalstam, slimības pabalstam, vecāku pabalstam un maternitātes pabalstam nākamgad 21 639 257 eiro varēs atdot citiem mērķiem un līdzīgi rīkoties vēl tālākajos trijos gados, jo dzimstība turpinās pazemināties un nepiedzimušo bērnu neesošajiem vecākiem no valsts nekas nepienāksies.
