Šogad Latvija paliks to trīs valstu vidū, kas procentuāli no sava IKP sniedz Ukrainai vislielāko palīdzību.
Latvija ir viens no nozīmīgākajiem Ukrainas tautas partneriem cīņā par izdzīvošanu. Saskaņā ar Vācijas “Kiel Institute for the World Economy” pētījumiem, Latvija ir piecniekā to Eiropas valstu vidū, kuru valdības nodrošina vislielāko palīdzību Ukrainai attiecībā pret savu IKP. Šajā sarakstā ir arī Igaunija, Lietuva, Somija un Zviedrija.
Kā “nra.lv” informēja Latvijas Finanšu ministrijas preses dienests, “lai arī esam neliela valsts, mēs esam piešķīruši Ukrainai vairāk nekā 1% no sava iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ietver vairāk nekā 850 miljonus eiro palīdzības pēdējo trīs gadu laikā līdz 2024. gada beigām”. Tikai Latvijas militārā palīdzība Ukrainai 2024. gadā vien veidos 0,25% no IKP.
“Baltijas valstis konsekventi palīdz Ukrainai kopš konflikta ar Krieviju sākuma 2014. gadā un vēl jo vairāk kopš 2022. gada. Tā ir militārā, finansiālā, diplomātiskā, materiāltehniskā un humānā palīdzība,” skaidro Jeļena Treguba, Neatkarīgās pretkorupcijas komisijas izpilddirektore, organizācijas, kas izveidota sadarbībā ar “Transparency International” 2016. gadā, lai kontrolētu bruņojuma iepirkumus Ukrainā. “Salīdzinot ar 2014. gadu, palīdzības apjoms un jomas, kurās Latvija atbalsta Ukrainu, ir pieaugušas,” “nra.lv” stāsta Latvijas vēstniecības Ukrainā preses dienests.
“Jau kara pirmajos mēnešos Latvija un Igaunija Ukrainai piešķīra palīdzību, kas atbilst trešdaļai no to militārajiem budžetiem, kas ir nepieredzēts piemērs,” saka Treguba. Viņa sniedz datus, kas rāda, ka 2022. gadā Latvija un Igaunija piešķīra Ukrainai palīdzību vairāk nekā 1% apmērā no sava IKP. 2023. gada pirmajā pusē Latvijas palīdzība sasniedza 1,09% no IKP, Igaunija piešķīra Ukrainai 1,24% no sava IKP, bet Lietuva - 0,95%.
Kā “nra.lv” informēja Latvijas Ministru kabineta preses dienests, atbalsts Ukrainai ietver “militāro palīdzību, resursus atjaunošanai un reformām, humāno palīdzību un palīdzību Ukrainas bēgļiem. Latvija Ukrainai nodrošinājusi materiālus un aprīkojumu enerģētikas sektoram, medicīnas preparātus un iekārtas, transportu sabiedriskajām vajadzībām, meža koku stādus un daudz ko citu”.
Līdz 2024. gada beigām kopējais Latvijas iestāžu atbalsts Ukrainai pārsniegs 204 miljonus eiro. “Kopš 2022. gada februāra Latvijas palīdzība Ukrainai, ietverot gan valdības, gan sabiedrības ieguldījumu, pārsniegs 830 miljonus eiro,” “nra.lv” skaidro Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone. Papildus tam Latvija atbalsta Ukrainu, veicot iemaksas starptautiskajās organizācijās. “Piemēram, lielākā daļa no nesen apstiprinātās 1,7 miljonu eiro palīdzības paketes tiks sadalīta caur starptautiskiem kanāliem,” piebilst Jirgensone. Ukrainas vēstniecība Latvijā arī atzīmē, ka 2024. gada aprīlī Latvija caur Pasaules banku piešķīra sešus miljonus eiro finanšu palīdzības nodrošināšanai Ukrainai.
“nra.lv” no Latvijas ministrijām uzzināja konkrētus faktus par sniegto palīdzību, ko ik gadu saņem Ukrainas tauta. Piemēram, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, liela daļa Latvijas palīdzības tiek piešķirta Čerņigovas apgabalam, kas atrodas Ukrainas ziemeļos, stundas braucienā no Kijivas un robežojas ar Baltkrieviju un Krieviju. Kara sākumā, 2022. gada februārī, Čerņigovas apgabals cieta ļoti smagi. Pavasarī Krievijas karaspēks tika padzīts, un tagad apgabals nav okupēts, taču tas ir regulāri pakļauts raķešu un dronu uzbrukumiem, kuri vērsti uz Kijivu un citām pilsētām. Šis apgabals tāpēc ir īpaši atkarīgs no atbalsta.
Līdz 2024. gada beigām “Latvenergo” piegādās Čerņigovas apgabalam 108 elektrības sadales skapjus, jo Krievijas raķetes bieži uzbrūk Ukrainas elektrosistēmai, atstājot pilsētas bez elektrības. Ekonomikas ministrijas plānotais finanšu atbalsts Čerņigovas apgabalam 2024.-2026. gadā būs seši miljoni eiro. Tāpat Čerņigovai Ekonomikas ministrija piešķirs 1500 matraču bērnu gultām.
Saiknes starp Latviju un Čerņigovas apgabalu palīdz veidot Latvijas vēstniecība Ukrainā Ilgvara Kļavas vadībā, Ukrainas vēstniecība Latvijā Anatolija Kucevola vadībā, Latvijas goda konsule Ukrainā Jeļena Višņakova un citas augstas valsts amatpersonas, kā arī privātie labdarības fondi un iniciatīvas.
Palīdzību saņem arī Hmeļnickas apgabals, kas atrodas Ukrainas centrālajā daļā. Šis reģions ir uzņēmis daudz piespiedu pārvietoto personu no Donbasa un Ukrainas dienvidiem. Šeit ir pārcelti simti uzņēmumu, tomēr arī Hmeļnickas apgabals tiek pakļauts apšaudēm. 2024. gadā Latvija piešķirs Hmeļnickas energoapgādei kompresoru un 60 tonnas transformatoru eļļas. “Latvenergo” līdz 2026. gadam piešķirs arī dažādu izmēru transformatorus, kas paredzēti Ukrainas energosistēmai.
Vēl viens palīdzības piemērs ir 50 pilnpiedziņas džipi un furgoni, kuru budžets ir 100 000 eiro un kas tiek nodoti Ukrainas mediķiem.
Kopš 2022. gada Latvijas aizsardzības sektors ir piegādājis Ukrainai bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, ieročus un munīciju, pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger" un citas militāras sistēmas. Latvijas militārā palīdzība 2024. gadā sasniegs aptuveni 112 miljonus eiro jeb 0,25% no IKP. Līdz 2026. gadam Latvija ir apņēmusies katru gadu piešķirt 0,25% no sava IKP militārajai palīdzībai Ukrainai.
Latvija kopš kara sākuma arī apmāca Ukrainas bruņoto spēku karavīrus. Ukrainas Bruņoto spēku komunikāciju departaments pateicas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājiem par savlaicīgo un nepieciešamo atbalstu.
Kā “nra.lv” skaidro Ukrainas vēstniecības Latvijā preses dienests, finanšu palīdzība tiek sniegta pēc konsultācijām ar Ukrainas pusi. "Ukrainas un Latvijas puses pastāvīgi apmainās ar informāciju par to, kā Latvija sniedz atbalstu Ukrainai un kā šī palīdzība tiek izmantota. Šī informācijas apmaiņa notiek gan caur abu valstu vēstniecībām, gan starp attiecīgajām kompetentajām institūcijām," norāda Ukrainas vēstniecības Latvijā pārstāvji. "Vēstniecība Ukrainā saņem pilnīgu informāciju par jaunajiem Ukrainas atjaunošanas projektiem. Līdz šim nav konstatēti gadījumi, kad Latvijas budžeta līdzekļi būtu izmantoti neatbilstoši."
Pēc informācijas saņemšanas no Ukrainas Latvijas Ministru kabinets apstiprina līdzekļu konkrētu izmantošanu un sadali, pamatojoties uz iepriekš saskaņotiem prioritātēm ar Ukrainu. “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra uzrauga projektus, ko realizē Latvijas nevalstiskās organizācijas. Arī Latvijas uzņēmumi sniedz savu ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā, nodrošinot modulārās mājokļu vienības, mēbeles un citus pirmās nepieciešamības priekšmetus,” skaidro Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone, uzsverot, ka daļa no šī atbalsta tiek koordinēta caur ES mehānismiem, piemēram, ES Civilās aizsardzības mehānismu.
Atbildot uz jautājumu, vai Ukraina sniedz pārskatus Baltijas partneriem par piešķirto līdzekļu izlietojumu, ko apstiprinājuši starptautiskie auditori, Jeļena Treguba norāda, ka Ukrainas sabiedrība “nesaskata oficiālu saziņu par šo jautājumu ne no ES, ne Ukrainas puses. Sabiedrībai būtiskas informācijas apstākļos būtu nepieciešams izveidot publisku rīku, kas konsolidētu šādus pārskatus”. Atbilstošie kontroles mehānismi joprojām tiek veidoti, kas ļauj Krievijai izmantot situāciju propagandai pret Ukrainu.
Latvijas Ministru kabineta preses dienesta dati liecina, ka bažas par iespējamo korupciju, kas saistīta ar Latvijas atbalstu Ukrainai, nav kļuvušas par būtisku dezinformācijas tēmu no prokremliskajiem aģentiem. “Galvenie naratīvi fokusējas uz Ukrainas bēgļu dzīves apstākļu Latvijā nomelnošanu un mēģinājumiem apgrūtināt vai apturēt palīdzību Ukrainai. Šādi apgalvojumi ir manipulatīvi, nepamatoti un neatspoguļo Latvijas valdības oficiālo pozīciju. Turklāt tie pārsvarā ir izgāzušies, jo Latvija turpina atbalstīt Ukrainu līdz pilnīgai uzvarai, saņemot spēcīgu atbalstu no sabiedrības vairākuma,” rezumē Santa Jirgensone.
