Tuvojoties salam, lielāko daļu mājsaimniecību māc bažas par apkures rēķiniem. Un daļā gadījumu bažas ir pamatotas.
Šogad daļā Latvijas teritoriju, kur siltumenerģiju ražo ar dabasgāzi, ir gaidāmi augstāki siltumenerģijas tarifi, jo kāpusi dabasgāzes cena, kas pasaules tirgos turpina sasniegt rekordaugstu līmeni, oktobrī skaidroja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Tomēr lielā daļā apdzīvoto vietu tarifi oktobrī palika nemainīgi vai pat samazinājās. Siltumenerģijas tarifi šā gada oktobrī salīdzinājumā ar iepriekšējās apkures sezonas beigām bija zemāki, piemēram Ādažos, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Valmierā, Rēzeknē, Olainē, bet augstāki - Rīgā, Mārupē, Jūrmalā, Piņķos, Cēsīs, Aizkrauklē, Daugavpilī un Ezeres pagastā. Savukārt pārējās Latvijas teritorijās tarifi saglabājas tādā pašā līmenī, kādi bija apkures sezonas beigās. Saskaņā ar SPRK datiem, oktobrī 74% regulēto siltumapgādes uzņēmumu uzsāka apkures sezonu ar nemainīgu tarifu, 12% - tarifi ir pieauguši, bet 14% - tarifi ir samazinājušies. Vidējais siltumenerģijas tarifs Latvijā oktobrī pieaudzis no 53,89 eiro par megavatstundu maijā līdz 54,78 eiro par megavatstundu oktobrī.
Savukārt novembrī siltumenerģijas tarifi ir samazinājušies astoņiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas regulējamiem komersantiem vairākās apdzīvotās vietās, bet deviņiem, kuriem iepriekšējos mēnešos tarifi samazinājās, palielināsies.
"Kopumā apkures sezona iesākusies un turpinās ar būtiski zemākiem siltumenerģijas tarifiem nekā pirms gada. Arī gaisa temperatūra šajā rudenī samazinās mēreni, līdz ar to apkures rēķini par oktobri būs mazāki nekā pirms gada. No novembra tarifi samazinās arī apdzīvotās vietās, kur iepriekš tie bija salīdzinoši augsti, piemēram, Saulkrastos un vairākās apdzīvotās vietās Ventspils novadā," sacīja SPRK izpilddirektors Jānis Miķelsons.
Siltumapgāde ir viena no nozarēm, kuru SPRK uzrauga. Pašlaik Latvijā siltumapgādē tiek regulēti vidēji 240 komersantu (skaits ir mainīgs) sniegtie siltumapgādes pakalpojumi, un regulētie pakalpojumi veido ap 93% no kopējā siltumapgādes tirgus apjoma. Lielākā daļa komersantu ir siltumenerģijas ražotāji. Siltumapgādes gala tarifu lietotājiem Regulators nosaka 58 siltumapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem - dažādās Latvijas apdzīvotajās vietās.
SPRK skaidro, ka apkures tarifu veido ne tikai kurināmā izmaksas, bet arī citas ar pakalpojuma nodrošināšanu saistītās izmaksas regulējamā pakalpojuma nepārtrauktai nodrošināšanai, kas var paaugstināt tarifu.
Savukārt kurināmā cenu svārstības tarifos lielā mērā ir atkarīgas no izvēlētā kurināmā veida un brīža, kurā komersants slēdzis līgumu par kurināmā piegādi, tostarp līguma darbības ilguma. Pieejas kurināmā iegādē joprojām starp komersantiem atšķiras. Komersantiem izaicinājums ir rast piemērotāko risinājumu iespējami zemākai kurināmā cenai iedzīvotāju interesēs - pirkt kurināmo īstermiņa darījumos vai iepirkt uzreiz visai sezonai, tādējādi nofiksējot arī garantētu cenu.
“Atskaites punkts ir pilnā tarifa vērtēšana. Mēs kā regulators ejam cauri pilnīgi visām izmaksu pozīcijām. Viņiem ir jānodrošina arī obligātie efektivitātes rādītāji. Mēs skatāmies arī uz komersanta darba algām. Nesen tika izskatīts pilnais tarifs "Rīgas siltumā". Tas ir Latvijā lielākais siltumenerģijas piegādātājs. Daļu siltuma tas iepērk no "Latvenergo", daļu ražo pats, un, ja skatāmies kopā, cik algām ir izmaksas, tās ir lielas summas. Mēs analizējām, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, salīdzinājām ar vidējām algu izmaksām, ņemam vērā, ka tā ir Rīga, salīdzinām ar citiem regulētiem komersantiem, vai nav būtiskas novirzes. Prasījām pamatojumu, jo tur bija mainījies nodarbināto skaits. Pētām, vai komersantam nav nepamatoti uzaudzētas kādas amata vietas. Tiešām "izravējam" ārā tās izmaksas, kas nav pamatotas. Arī daudzas citas lietas, nesaucot ļoti konkrēti. Respektīvi, bija krietni daudz lietu, kuras "nocirpām", atzinām, ka tas un tas nav jāliek tarifā. Jā, kurināmais ir galvenais mainīgais, svārstīgais,” intervijā “Neatkarīgajai” teica SPRK padomes priekšsēdētāja Alda Ozola
Pēc viņas teiktā, "Rīgas siltums" ir nofiksējis iepirktās dabasgāzes cenu diezgan veiksmīgā līmenī, bet svārstības var būt no "Latvenergo" iepirktās siltumenerģijas izmaksās.
“Bet reizēm, kā saka latvieši: pēc kara visi gudri. Paskatoties atpakaļ, vienmēr var teikt, ka varbūt vajadzēja tajā brīdī nofiksēt vai atkal vajadzēja tajā mēnesī iepirkt vairāk. Vienmēr ir riski. Reizēm iegūst tie, kam cena sasaistīta ar biržas tarifiem. Tajā brīdī, kad cenas iet uz leju, viņi ir ieguvēji. Augsta nenoteiktība veidojās kopš 2022. gada februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kad nenoteiktība energoresursu tirgos bija ļoti augsta, neviens nevarēja pateikt, kā būs pēc pusgada vai gada,” uzsver Alda Ozola.
(Visu interviju var izlasīt šeit).
Arī Latvijas Bankas eksperti - ekonomists Andrejs Bessonovs un ekonomiste Ieva Opmane - norāda, ka patlaban energoresursu cenas ir samazinājušās, kas atspoguļojas arī zemākās siltumenerģijas cenās. Vidēji Latvijā siltumenerģijas tarifi (bez valsts atbalsta) 2024. gada 1. pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājušies par 38%. Tomēr siltumenerģijas cenu līmenis joprojām ir augstāks nekā pirms energokrīzes. 2024. gada pirmajā pusē vidējās siltumenerģijas cenas Latvijā bija 79 eiro/MWh (bez PVN), kas ir par 60% augstākas nekā vidēji 2017.-2019. gadā.
Oktobrī Rīgā siltumenerģijas tarifs bija 74 eiro/MWh. Palūkojoties pāri valsts robežām uz kaimiņvalstīm, redzam, ka Lietuvas galvaspilsētā Viļņā siltumapgādes tarifs ir zemāks (58 eiro/MWh), bet Igaunijas galvaspilsētā Tallinā - augstāks (76 eiro/MWh) nekā Rīgā.
Siltumenerģijas cenu kāpums vidēji Latvijā bijis līdzvērtīgs dabasgāzes un šķeldas cenu kāpumam Taču pastāv visai būtiskas atšķirības starp Latvijas lielākajām pilsētām. Visstraujākais siltumenerģijas cenu pieaugums novērojams Rīgā, bet vismazākais - Jēkabpilī. Tiesa gan, atsevišķās pilsētās, piemēram, Rīgā un Ogrē, vēsturiski bijušas zemākas apkures cenas nekā citās pilsētās, kas var būt par iemeslu šķietami lielākam cenu pieaugumam, uzsver eksperti.
Pēdējā gada laikā energoresursu cenas samazinājās, ar zināmu laika nobīdi seko arī siltumenerģijas cenu samazinājums. Gaidāms, ka šajā apkures sezonā siltumenerģijas cenas nostabilizēsies un vidēji Latvijā būs ap 70-80 eiro/Mwh, prognozē Latvijas Bankas eksperti.
