Kādēļ tikai 34 komersanti vēlas tarifus samazināt, kādēļ šādu vēlmi vispārējā kurināmā cenu sarukuma apstākļos nepauž pārējie komersanti; vai siltumenerģijas un ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējiem bizness ir viegls – uztaisa pamatojumu, brauc pie regulatora, izstāsta sāpi un panāk atļauju augstākam tarifam; kādēļ uzrodas pakalpojumu sniedzēji, kuri šantažē patērētājus; ko rekomendē pilnveidot OECD; kā spēsim pārbaudīt un salīdzināt interneta pakalpojuma kvalitāti – intervijas turpinājums ar SPRK padomes priekšsēdētāju Aldu Ozolu.
Intervijas sākums šeit: Sabiedrisko pakalpojumu regulators: Tarifu svārstībām ir likumsakarības, un mēs zinām, kādas
Tikai 34 komersanti ir teikuši, ka jāsamazina, bet kas tad noticis ar pārējiem vispārējā kurināmā cenu sarukuma apstākļos?
Tarifi tiek pārskatīti regulāri, izmaiņas notiek visu gadu. Jāatceras, ka siltumenerģija nav tikai apkure, bet arī siltais ūdens. Tarifi tiek pārskatīti regulāri. Visu laiku notiek izmaiņas. Ir droši vien vēl daži komersanti, kas ir palikuši, un viņi līdz apkures sezonai atnāks pie mums. Viņiem ir noslēgti gari līgumi par kurināmā iegādi. Katru nedēļu ir kāds lēmums par izmaiņām tarifos. Parasti vislielākā kopa nāk uz apkures sezonas sākumu, tā kā tagad, lai jaunie tarifi būtu spēkā ar 1. oktobri vai ar 1. novembri. Šogad kopumā tarifi ir pārliecinoši zemāki nekā pirms gada. Pirms gada tarifu vidējais līmenis nostājās ap 100 eiro par megavatstundu, bet šobrīd tas ir robežās no 65 līdz 100 eiro, bet vidēji varētu būt ap 80 eiro. Protams, katram lietotājam ir svarīgs viņa rēķins, bet Stiklu ciemā kopējais vidējais tarifu samazinājums Latvijā diez vai viņiem palīdz.
Neizskaidrojami gadījumi - kopējās cenas kurināmajam strauji samazinājušās, bet tarifs kāpj. Ja mums, piemēram, atnestu dokumentus no Stiklu pagasta par tarifu paaugstināšanu - mēs teiktu: klapējiet taču ciet to savu kantori!
Tas nav mūsu lēmums. Tāpēc es saku, ka māju iedzīvotājiem, apsaimniekotājiem tiešām ir jāvērtē, arī kāds ir parādu līmenis, cik iedzīvotāji ir spējīgi samaksāt. Viņiem tarifs pret pārējo Latviju ir visai augsts. Ja neskatāmies uz šādiem ekstrēmākajiem gadījumiem, bet ir, piemēram, lieli zudumi sistēmā, tad jādomā, vai ir vērts kaut ko atjaunot. Līdzko ir jaunas investīcijas, tarifs atkal uz brīdi var uzkāpt vēl augstāk. Ir jādomā, kā uzturēt sistēmu un cik tas ir ilgtspējīgi.
Bet citos gadījumos esam ziņojuši, ka ir daudzas vietas, kur tarifs samazinās, bet ir arī, kur ir arī pieaugums dažu procentu ietvaros. Šobrīd dabasgāzei ir cenas pieaugums saistībā ar to, ka tuvojas ziema, arī pieprasījums svārstās, ģeopolitisko apstākļu dēļ, situācijas dēļ Tuvajos Austrumos, kas arī degvielas cenas ir "uzdzinusi" mazliet augstākā līmenī, un tipiski tām seko līdzi arī dabasgāzes cena. Mums daudzi komersanti izvēlas nefiksēt dabasgāzes cenu, bet sasaistīt to ar biržas cenu. Viņiem cena "staigā" dažu procentu ietvaros.
Kurināmais ir 40-60% no tarifa, jārēķina vēl visas pārējās izmaksas. Nav tā, ka tikai dabasgāzes cenas kāpums ļoti ietekmēs tarifu. Šīs nedēļas sākumā (intervija notika 10. oktobrī) mums bija nofiksēts, ka izskatīšanā atrodas 16 pašnoteiktie tarifi un 18 pilnie. Šodien mēs izskatījām 13 pašnoteiktos tarifus, tikai kur kurināmais, bet ir mums tādi komersanti, kuri nāk katru mēnesi, piemēram, Valmiera. Tas ir nepārtraukts process.
Labs bizness siltumenerģijas sniedzējiem. Ja kaut kas neiet saimniecībā, uztaisa skaistu pamatojumu, brauc pie regulatora, izstāsta sāpi un panāk atļauju augstākam tarifam. Nevajag iespringt! Nesanāca iepirkt kurināmo par zemāku cenu, nekas, dzīvosim tālāk, jo patērētāji tāpat pirks pa dārgo, vajag tik tarifu savlaicīgi pacelt. Vai tā nav?
Atskaites punkts ir pilnā tarifa vērtēšana. Mēs kā regulators ejam cauri pilnīgi visām izmaksu pozīcijām. Viņiem ir jānodrošina arī obligātie efektivitātes rādītāji. Mēs skatāmies arī uz komersanta darba algām.
Nesen tika izskatīts pilnais tarifs "Rīgas siltumā". Tas ir Latvijā lielākais siltumenerģijas piegādātājs. Daļu siltuma tas iepērk no "Latvenergo", daļu ražo pats, un, ja skatāmies kopā, cik algām ir izmaksas, tās ir lielas summas. Mēs analizējām, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, salīdzinājām ar vidējām algu izmaksām, ņemam vērā, ka tā ir Rīga, salīdzinām ar citiem regulētiem komersantiem, vai nav būtiskas novirzes. Prasījām pamatojumu, jo tur bija mainījies nodarbināto skaits. Pētām, vai komersantam nav nepamatoti uzaudzētas kādas amata vietas. Tiešām "izravējam" ārā tās izmaksas, kas nav pamatotas. Arī daudzas citas lietas, nesaucot ļoti konkrēti. Respektīvi, bija krietni daudz lietu, kuras "nocirpām", atzinām, ka tas un tas nav jāliek tarifā. Jā, kurināmais ir galvenais mainīgais, svārstīgais.
"Rīgas siltums" ir nofiksējis iepirktās dabasgāzes cenu diezgan veiksmīgā līmenī, bet svārstības var būt no "Latvenergo" iepirktās siltumenerģijas izmaksās.. Bet reizēm, kā saka latvieši: pēc kara visi gudri. Paskatoties atpakaļ, vienmēr var teikt, ka varbūt vajadzēja tajā brīdī nofiksēt vai atkal vajadzēja tajā mēnesī iepirkt vairāk. Vienmēr ir riski.
Reizēm iegūst tie, kam cena sasaistīta ar biržas tarifiem. Tajā brīdī, kad cenas iet uz leju, viņi ir ieguvēji. Augsta nenoteiktība veidojās kopš 2022. gada februāra, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kad nenoteiktība energoresursu tirgos bija ļoti augsta, neviens nevarēja pateikt, kā būs pēc pusgada vai gada.
Bija dramatisks energoresursu cenu kāpums, un tas tajā brīdī atspoguļojās siltumenerģijas tarifos. Pēc tam arī citos tarifos, arī ūdenssaimniecības tarifos, jo tur elektrība ir liela izmaksu pozīcija. Neviens nevarēja pateikt, kurā brīdī tarifi ies uz leju. Bija daži, kuri bija nofiksējuši elektroenerģijas cenas salīdzinoši augstā līmenī. Mēs saskārāmies ar situāciju, kad bija ūdensapgādes komersanti, kuriem beidzās līgums par elektroenerģiju, jāslēdz jauns, un tajā brīdī cenas tirgū bija visai augstas, arī neskaidrība, cik ilgi tās turēsies augstas, vai palikt pie biržas cenas elektroenerģijai vai nofiksēt. Viņi gribēja saprast, cik ilgi noturēsies cenas, izvēlējās tas nofiksēt, bet trīs mēnešus vai pusgadu vēlāk izrādījās, ka cenas kritās straujāk, nekā bija prognozēts. Ir grūti veikt prognozes ar augstu ticamību, neskatoties uz to, ka mēs un paši komersanti monitorējam situāciju un skatāmies līdzi cenām.
Jautājums par fiksētajām cenām, par to, cik neaizsargāts ir uzņēmējs. Piemēram, uzņēmumam AS "AJ Power" pieder uzņēmums "AJ Power Gas", kas tirgo gāzi. Uzņēmums pavasarī noslēdza līgumu par noteiktu daudzumu gāzes par fiksētu cenu. Viņi tagad septembrī atsūtīja paziņojumu, ka ceļ cenu - gribat, negribat, ja nepiekrītat, tad mēs ar 1. oktobri izbeidzam ar jums līgumu. Cenu kāpums ir 50%, tas nav kāpums par 10% vai 15%. Ja tarifs bija fiksēts uz 30 centiem, tad tagad 45 centi. Saskaroties ar to un pētot visu tiesisko regulējumu, konstatējam, ka komersants ir nepasargāts.
Tā nevajadzētu būt. Jautājums, kas atrunāts līgumā.
Slēdzot līgumu, jau tika paredzēta iespēja atkāpties, un, ja attiecīgi komersants kaut kam nepiekritīs, tad komersants var attiecīgi atteikties no līguma. Viņi startē kā komersanti un piedāvā gāzi kā starpnieki, bet tajā pašā laikā viņi patiesībā kropļo tirgu, uz jebkurām saistībām šādi reaģējot. Tas tomēr ir ražošanas uzņēmums, tas nevar tik fleksibli nomainīt citu piegādātāju, un komersants ir rēķinājies ar noteikto cenu.
Šis arī būtu viens no gadījumiem, kuru, ja nevar atrisināt savstarpēji, tad noteikti būtu vērts uzrakstīt mums, regulatoram, sūdzību, lai mēs paskatāmies, vai ir bijusi godprātīga prakse un kā šie tirgus spēlētāji darbojas. Protams, ja ir bijuši līguma nosacījumi, kam abas puses ir piekritušas, un tur ir paredzēta šī vienošanās, tad tā ir divu pušu vienošanās.
Bet kopumā situācija ir tāda, ja martā tika noslēgts līgums un pusgada laikā tik kardināli mainās nosacījumi...
Tā tam nevajadzētu būt. Aicinu mums atsūtīt iesniegumu, lai mēs varētu izvērtēt šo situāciju. Ir bijuši gadījumi, kad, piemēram, ūdenssaimniecības sektorā, kur elektroenerģija veido lielu daļu no izmaksām, brīdī, kad elektrības cenas uzkāpa augstā līmenī, mums nācās ūdenssaimniecības komersantiempārskatīt vairākus tarifus. Tas notika bieži. Vairāki ūdenssaimniecības uzņēmumi bija noslēguši līgumus, nofiksējot cenu diezgan augstā līmenī. Tie bija ne tikai viena gada līgumi, dažiem bija divu gadu līgumi. Cena augsta, jo tajā brīdī bija liela neskaidrība par to, kas pasaulē notiks.
Viņi izdomāja nofiksēt, bīstoties no riska, ka cena kāps vēl augstāk.. Bet tad elektrības cena būtiski samazinājās. Tas notika jau 2023. gadā, un arī šogad cenas bija krietni zemākas nekā 2022. gadā. Un atsevišķos gadījumos mēs aicinājām, lai viņi runā ar elektrības piegādātāju un mēģina vienoties par līguma laušanu. Arī līgumsodi bija nesamērīgi. Vairākos gadījumos viņiem izrādījās neizdevīgi lauzt. Izdevīgāk bija strādāt par augsto cenu. Bija arī tādi, kuriem izdevās vienoties, un cenas pārskatīja.
Mēs kā regulators skatāmies ne tikai uz atsevišķiem mājsaimniecību lietotājiem, bet arī uz komersantiem. Tie ir gan pašvaldību uzņēmumi, gan cita veida komersanti. Cenšamies visus izglītot, pievērst uzmanību tādiem jautājumiem kā līgumsodi un apjoma svārstības.
Ir mazāki komersanti, kuri līgumus tik bieži neslēdz un neizvērtē riskus, ka Latvijā darbojas dažādi elektrības tirgotāji, viņu nav ļoti daudz, viņi ir krietni pieredzējuši un reizēm situāciju izmanto savās biznesa interesēs, tādēļ līgumi ir nelīdzsvaroti, vairāk tie ir piegādātāju interesēs.
Civiltiesiskās attiecībās puses pašas noregulē noteikumus. Kur ir tā robeža, ko varam atstāt civiltiesiskajai pašregulācijai, un kur jāsāk attiecības regulēt regulatoram, lai situācija nenosvērtos pretēji gala patērētāja interesēm?
Semināros gan ūdenssaimniecības, gan siltumapgādes komersantiem esam stāstījuši ar piemēriem, kā labāk rīkoties vai nerīkoties, kam pievērst uzmanību, redzot, ka izmaksas sāk kāpt visai augstā līmenī.
No Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) esat saņēmuši komplimentāru ziņojumu par darbu izglītošanā, par komunikāciju ar pašvaldībām, ar uzņēmējiem, lietotājiem. Ko šī atzinība jums dod? Vai premjere ir gatava par šiem nopelniem palielināt jums un pārējiem regulatora darbiniekiem algas?
Šis bija otrais progresa ziņojums, kur OECD vērtēja, kā mums ir veicies ar iepriekšējo rekomendāciju un tajā pausto ieteikumu izpildi. Kopumā jā, tiešām, ziņojums ir pozitīvs, ir progress. Esam iepriekš saņemtās rekomendācijas izpildījuši, piemēram, attiecībā uz konsultatīvās padomes izveidi. Tas ir viens no formātiem, kā varam sarunāties ar regulējamām nozarēm. Tajā pārstāvētas dažādas asociācijas gan no enerģētikas, gan ražotāju jomas. Pārstāvēta ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, elektronisko sakaru joma, ministrijas, arī patērētāji. Komunikācija konsultatīvās padomes ietvaros ir veids, kā mēs varam saprast viens otru, to, kas kuru satrauc, kas sāp, un arī no savas puses ir iespējas nodot aktuālās ziņas, vēstījumus.
Ņemot vērā OECD rekomendācijas, tika veikti arī dažādi likuma grozījumi valsts nodevas maksājumu kārtībā, lai nodrošinātu Regulatora finansiālo stabilitāti, kā arī veiktas izmaiņas procesā, kādā veidā tiek atlasīti padomes locekļi. Šobrīd regulatorā ir pieci padomes locekļi. Iepriekš bija augsts risks, par laimi, tas nepiepildījās, kad visiem pieciem locekļiem vienlaikus beidzas pilnvaru termiņš, un tad darbu no jauna sāk pilnīgi citi padomes locekļi. Institucionālā atmiņa un funkciju veikšanas kvalitāte no tā varētu ciest. Padome ir tā, kas pieņem lēmumus. Tagad ieviesti pakāpeniskie termiņi. Nemainās vairāk kā divi locekļi vienlaikus. Tas garantē institucionālo pārmantojamību.
Attiecībā uz komunikāciju jāatzīmē, ka šobrīd uzturam interaktīvu karti ar siltumenerģijas tarifiem, kur var redzēt aktuālos tarifus gan siltumenerģijai, gan ūdenssaimniecībai jebkurā vietā. Esam mēģinājuši to padarīt saprotamāku lietotājiem un mediju pārstāvjiem.
No OECD ir ieteikums turpināt komunicēt, mērķējot vēl uz noteiktām lietotāju grupām, kuras ir grūtāk aizsniegt. Svarīgi domāt, kā sasniegt gados vecākus cilvēkus. Cenas tirgū mainās, un ir lietotāji, kuriem ir grūti saprast, kāpēc tā notiek, ko nozīmē tarifu un elektroenerģijas cenu maiņa, kā tā ir saistīta ar elektrības tirgotāju. Visgrūtāk sekot līdzi tiem, kuriem ir izlīdzinātais maksājums gada griezumā. Cilvēks nesaprot, cik viņš maksā par pašu elektrību, cik par pieslēgumu jeb sistēmas pakalpojumiem. To mēs cenšamies skaidrot kopā ar "Sadales tīkla" speciālistiem. Dažreiz cilvēki pat nezina, kāds viņam ir pieslēgums.
Elektronisko sakaru jomā strādājam pie interneta pakalpojumu kvalitātes salīdzināšanas rīka izveides, lai ikviens lietotājs varētu redzēt konkrēti, vai sakaru kvalitāte ir un būs laba vai nē. Īpaši svarīgi tas ir mobilo datu pārraidē. Mums ir trīs lielie operatori, kas piedāvā mobilo internetu. Reklāmās tiek minēts viens, bet atkarībā no tā, kur katrs lieto šo tīklu, ja bāzes stacija atrodas tālāk, tad šo pakalpojumu kvalitāte ir stipri atšķirīga no reklāmā solītā.
No savas pieredzes zinu, ka tepat, izbraucot ārā no Rīgas, dažu operatoru sakaru kvalitāte nemaz nav tik laba, taču viņi stāsta, ka viņiem ir labākais mobilais internets un lielākais pārklājums. Jāskatās uz konkrēto vietu, uz reljefu, pat ja bāzes stacija nav tālu, ja priekšā ir kalns, tad kvalitāte var nebūt tik augsta kā solīta. Vēlamies panākt, lai regulators būtu tā neitrālā vieta, kur visi pakalpojumu lietotāji var redzēt, kādi ir patiesie kvalitātes rādītāji.
Turpinājums sekos. Turpinājumā par to, kādēļ “Latvijas pastam” ļaujam nokaut drukāto presi; ko tante dziļos laukos darīs ar datora planšeti; vai turpināsim noskatīties, kā izmirst Latvijas lauku reģioni; kādi tarifi sagaidāmi no atkritumu apsaimniekotājiem.
